Tā otrdien nolēma komisija.
Iepriekš komisija jau bija nolēmusi, ka morālā un politiskā atbildība ir jāprasa no bijušā premjera Valda Dombrovska, bijušā ekonomikas ministra Arta Kampara, bijušā Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra Anrija Matīsa, bijušā ekonomikas ministra Daniela Pavļuta un bijušā Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra Jura Pūces. Savukārt Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs un Rīgas pilsētas būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs minēti kā atbildīgie par to, ka Zolitūdes „Maximas” būvniecības laikā Rīgas pašvaldībā pastāvošā būvniecības uzraudzības sistēma bija neefektīva un nevajadzīgi sadrumstalota.
Šāda ziņojuma pieņemšanu no 12 komisijas deputātiem neatbalstīja vien četri – „Saskaņas” un „Vienotības” pārstāvji. Tieši ar šiem politiskajiem spēkiem ir saistīti par atbildīgajiem nosauktie. Pagaidām gan nav skaidrs, vai ziņojums patiešām nonāks līdz skatīšanai Saeimas sēdē – to var apdraudēt komisijas sekretāra paraksta trūkums.
„Politiski dotie solījumi un apņemšanās netika pildīti, kā rezultātā būvniecības nozares nekontrolētā un nesakārtotā vide noveda pie Zolitūdes traģēdijas,” tā norādīts traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas galaziņojumā.
Vairāki no minētajiem politiķiem pārstāv „Vienotību,” savukārt Ušakovs ir partijas „Saskaņa” vadītājs. Tieši šo frakciju deputāti balsoja par uzvārdu svītrošanas no ziņojuma, un, kad tas neizdevās, neatbalstīja arī pašu galaziņojumu. Zenta Tretjaka („Saskaņas”) to skaidroja šādi: „Es, no vienas puses, piekrītu [Saeimas deputātam Intam] Dāldera kungam, ka mums nav tiesības nosaukt vārdus un uzvārdus, kā tiesai, prokuratūrai, policijai. Parlamentārās izmeklēšanas komisijas uzdevums ir sakārtot normatīvos aktos, nevis saukt amatpersonas pie atbildības,” teica Tretjaka.
Balsojumā par uzvārdiem vispār nepiedalījās Inguna Rībena (VL/TB-LNNK), kura par ziņojumu gan nobalsoja, jo tajā esot ieguldīts liels darbs. „Zolitūdes traģēdijas seku un cēloņu kopsakarību ķēde ir sarežģīta, gara. Neapšaubot politiķu un amatpersonu atbildību, tās smagums ir jānes arī iepriekšējām valdībām, kas noveda valsti līdz krīzēm. Pašvaldībām, kas neiebilda būvinspekcijas likvidācijai, celtniekiem, „Maximas” īpašniekiem un visaptverošai alkatībai un naudas Dieva turēšanai augstāk par visiem citiem Dieviem,” pauda Rībena.
Savukārt komisijas vadītājs Ringolds Balodis ("No sirds Latvijai") uzskata, ka atbildīgo pieminēšana esot būtiska. „Ja mēs runājam par izmeklēšanas komisijas darbu, tas ir tikai viens no virzieniem, kuru nevajadzētu pārspīlēt. (..) Kopīgo bildi varēs redzēt vien tad, kad būs beigusies tiesa (..),” teica Balodis.
Tikmēr Ints Dālderis („Vienotība”), kurš rosināja no teksta izslēgt norādes uz konkrētu personu vainu un atbildību, ziņojumu sauc par sabojātu. „Kārtējais komisijas farsa dokuments. Nav iespējams to īsti vērtēt nopietni, ja tas sastāv no politiskām deklarācijām un apvainojumiem, ko tur nevar pierādīt. Kā jau esmu teicis, tur 95% ir laba darba, taču pēdējās nedēļās mēs šo darbu esam sabojājuši,” pauda Dālderis.
Viņš, kuram kā komisijas sekretāram kopā ar priekšsēdētāju būtu ar komisijas locekļu absolūto balsu vairākumu pieņemtais galaziņojums jāparaksta, tagad apgalvo, ka to nedarīšot.
Komisijas vadītājs Balodis šādu rīcību sauc par nenopietnu. „Tā būtu bezjēdzīga niekošanās, jo tas ir formāls solis. Akcents ir absolūtais balsu vairākums, kas nobalsoja par ziņojumu. Ja galaziņojumu grib apturēt, balstoties uz tik sīku, prastu un proceduālu niansi, tad man ir kauns par „Vienotības” spējām mobilizēties kaut kam pretī,” teica Balodis.
Balodis pieļāva, ka nepieciešamības gadījumā komisijā varētu pietikt balsu arī sekretāra nomaiņai. Lai gan galaziņojums juridiski nav saistošs, Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likums paredz, ka to pēc izskatīšanas Saeimā publicē „Latvijas Vēstnesī” un tajā atspoguļotos priekšlikumus nosūta izvērtēšanai Saeimas komisijām, valdībai, ministrijām un citām valsts institūcijām.
Komisija savā gala ziņojumā arī secinājusi, ka valsts un pašvaldību īstenotā politika būvniecībā, iespējams, ir novedusi pie šīs traģēdijas. Proti, Valsts būvinspekcijas likvidācijas dēļ Latvijā ievērojami samazinājās būvniecības kontrole un tika zaudēta iespēja realizēt vienotu valsts politiku būvniecībā, portālam lsm.lv norāda Saeima.
Arī Rīgā esošā būvniecības uzraudzības sistēma nav bijusi efektīva un bijusi pārāk sadrusmstalota. Spēkā esošā būvspeciālistu sertifikācijas kārtība un būvizstrādājumu tirgus uzraudzības sistēma neveicināja drošu būvniecību. Turklāt jau spēkā esošajos normatīvajos aktos bija vairāki trūkumi. Tie traucēja noteikt būvniecības procesa dalībnieku atbildību, vienlaikus apgrūtinot kontrolējošo institūciju darbu.
Kaut arī deputātu viedoklim nav nekādu juridisku seku, vairākums ir pārliecināti, ka atsevišķu amatpersonu nosaukšana vārdā liks šķēršļus to tālākai karjerai.
Vairāk nekā 80 lappušu garā galaziņojuma kopsavilkumā norādīts, ka komisija, izvērtējusi Zolitūdes traģēdiju veicinošas nepilnības valsts un pašvaldību iestāžu darbā un normatīvajā regulējumā, secina, ka valsts un pašvaldību īstenotā politika būvniecības jomā, iespējams, ir novedusi pie traģēdijas.
Jau ziņots, ka pirmdien, 12.oktobrī, bija plānots apstiprināt Saeimā sagatavoto Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanas galaziņojumu, taču, nespējot vienoties par morāli un politiski atbildīgo vārdu nosaukšanu, sēde tika atcelta.
Zolitūdes traģēdija notika 2013.gada 21.novembrī, kad, sabrūkot lielveikala "Maxima" jumtam, zem tā dzīvību zaudēja 54 cilvēki.
