Trešdien, 13.aprīlī, bija pirmā tiesas sēde pēc vairāk nekā mēnesi ilgušā pārtraukuma, kas bijis nepieciešams, lai lietas dalībnieki varētu iepazīties ar lietas materiāliem un varētu sākties nopratināšana, taču jau pašā sēdes sākumā lielveikala „Maxima” būvinženiera Ivara Sergeta advokāts Artūrs Zvejsalnieks lūdza laiku un pieeju atkārtotai materiālu aplūkošanai.
"Mēs pieprasīsim kopijas jebkurā gadījumā. Tie dokumenti ir konkrētie rasējumi, kas ir izņemti dažādās vietās - gan būvvaldē, gan pie projektētājiem, gan pie būvētājiem. Tie tieši attiecas uz izskatāmo jautājumu un tieši uz manu klientu apsūdzību. Objektīvi, lai jūs saprastu, tā ir viena istaba, pilna ar kastēm, tur ir sarakstā, ja nemaldos, ap 600 vienībām, ar kurām mēs lūdzām iepazīties, bet tas nav dokuments, tie ir dokumentu sējumi," teica Zvejsalnieks.
Tas raisīja diskusijas par iespējamu sēdes pārtraukumu, kam iebilda cietušo advokāti. "Tas pats par sevi ir diezgan liels jautājums, kāpēc tāda īpaša vēlme iepazīties ar pašu gatavotiem dokumentiem. Otrs jautājums, no iepriekšējās tiesas sēdes līdz šai tiesas sēdei ir pagājis zināms laiks, šis laiks ir aptuveni mēnesis," teica advokāts Aldis Gobzems, kurš pārstāv 70 cietušos.
Sākotnēji tiesa lūgumu noraidīja, taču pēc sēdes nolemts, ka dokumentus apsūdzēto aizstāvība drīkst kopēt.
Prokuratūra trešdien beidza nolasīt valsts apsūdzības, kas saistītas ar nolaidīgu attieksmi pret darbu, kas radījusi smagas sekas, un nonāvēšanu aiz neuzmanības. Neviens no apsūdzētajiem savu vainu neatzina, arī būvinženieris Ivars Sergets.
"Attieksme ir tāda, kā ir. Arī apsūdzība, manuprāt, ir ļoti nekvalitatīva," teica Sergeta advokāts Zvejsalnieks. Lūgts precizēt, kas tieši nav kvalitatīvs, advokāts noteica: "Tad tur ir jāiedziļinās, bet jūs pati dzirdējāt, ka neatbilstoši izstrādājumi, neatbilstošas skrūves, bet skrūves vispār nav projektā."
Cietušo pārstāvis Gobzems norāda, ka vainīgajiem jāsaņem iespējami lielākais sods, ja tie savus pārkāpumus neatzīst.
"Es domāju, ka tas nozīmē to, ka sodiem pret šīm personām ir jābūt visbargākajiem. Argumentācija ļoti vienkārša, Zolitūdes traģēdija ir lielākā traģēdija Latvijas pastāvēšanas vēsturē, un tās sekas ir lielākas, ja mēs skatāmies pret iedzīvotāju skaitu, nekā, piemēram, 11.septembra teroraktos Amerikas Savienotajās Valstīs. Šeit ir runa par to, ka normālos apstākļos jaunas, nesen celtas ēkas vienkārši nesabrūk," teica Gobzems.
"Ziniet, tas nav pārsteigums. Šādu pašu attieksmi viņi pauda arī pie apsūdzību uzrādīšanas. Redzams, ka ir pieejami, ir izsniegti lietas materiāli, savu pozīciju nav mainījuši," saka viens no prokuroriem Agris Skradailis.
Kā sagaidīts, uzsākta arī lietas dalībnieku nopratināšana, sākot ar cietušo liecību atkārtotu uzklausīšanu. Trešdien liecināt paguva divas personas, kas veikalā tovakar iepirkušās. Personām vaicāts par signalizācijas darbību, veikala darbinieku rīcību konkrētajā vakarā.
"Pārbaudīsim tos pierādījumus, kas ir savākti pirmstiesas izmeklēšanas laikā, lai vēlreiz apstiprinātu apsūdzībā izklāstīto un konstatētu vai nekonstatētu personas vainu," teica prokurors Skradailis, neizslēdzot iespēju, ka apsūdzība procesa gaitā var mainīties. "Es pat pieļauju, ka tiešām tas tā varētu būt."
Tiesas sēde trešdien notika Rīgas tiesu nama Konferenču zālē, kas ir izmērā mazāka nekā zāle Ķīpsalā, taču arī tur cietušo vietas bija pustukšas. Nākamā sēde notiks otrdienā, 19.aprīlī, un tad tiesa turpinās izvaicāt cietušos.
Jau vēstīts, ka pēc mēnesi ilga pārtraukuma, kas bija nepieciešams, lai lietas dalībnieki iepazītos ar apjomīgajiem lietas materiāliem, trešdien turpinās tiesvedība Zolitūdes traģēdijas krimināllietā. Pēc apsūdzību nolasīšanas sekos liecinieku nopratināšana.
Tā kā lietā ir vairāk nekā 400 dalībnieku, sagaidāms, ka visu nopratināšana nebūs ātrs process, un, lai pārliecinātos, ka lietas dalībnieki nedzird cits cita liecības, turpmāk mediju iespējas atspoguļot tiesas procesu tiešraidē vai veikt pilnus video un audio ierakstus būs ierobežotas.
Tapat ziņots, ka lietā ir deviņi apsūdzētie. Smagākās apsūdzības ir būvinženierim Sergetam, būvekspertam Andrim Gulbim, arhitektam Andrim Kalinkam, “RE&RE” būvdarbu vadītājam Staņislavam Kumpiņam un būvuzraugam Mārtiņam Draudiņam gan par būvniecības likumu un normatīvu pārkāpšanu, gan nogalināšanu aiz neuzmanības.
Jau ziņots, ka Zolitūdes traģēdijā, kad 2013.gada 21.novembra vakarā iebruka veikala “Maxima” jumts, dzīvību zaudēja 54 cilvēki.
