Tiesnešu sastāvu nemaina
Iepriekš šāda iespēja bija pieļauta, jo divi tiesneši, kas bija nozīmēti lietas izskatīšanā, Dzintra Zemitāne un Erlens Ernstons, paši lūdza sevi atsaukt no krimināllietas iztiesāšanas, jo pauda bažas, ka varētu nonākt interešu konfliktā personisku attiecību dēļ ar lietas izskatīšanā iesaistītajām personām. Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas priekšsēdētāja Daina Treija tiesnešu bažas uzreiz gan noraidīja.
Šādu notikumu attīstību - tiesnešu atstatīšanu - otrdien jau pieļāva ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.Tomēr šī iespēja nepiepildījās.
Viens no tiesnešiem Erlens Ernstons bija lūdzis sevi atstatīt no krimināllietas skatīšanas, jo lietā apsūdzētā Ivara Sergeta advokāts Artūrs Zvejsalnieks ir bijis viņa kolēģis. Tiesnesis Ernstons arī pazīst cietušo Skadmaņu ģimeni un uztur ar Zvejsalnieku un Skadmaņiem virtuālu draudzību sociālajā vietnē "Facebook".
Zvejsalnieks gan pauda, ka lēmums par tiesnešu noraidīšanu ir jāpieņem pašiem tiesnešiem. Tomēr viņš norādīja, ka pašam nav nekādu saistību ar kādu no tiesnešiem, jo nav bijis darba attiecībās ar kādu no tiem un Rīgas Biznesa augstskolā, kur strādājis Ernstons, ir strādājis tikai uz līguma pamata. Turklāt arī virtuālā draudzība sociālaja tīklā "Facebook" ir bijusi tikai nosacīta, jo nekādas sarakstes starp abiem nav bijis.
Arī advokāts Aldis Gobzems, atsaucoties uz sava klienta jeb cietušā teikto, sacīja, ka virtuālā draudzība nevar būt pamats tiesnešu noraidīšanai. Šī draudzība nav bijusi plašāka.
Savukārt attiecībā uz Dzintras Zemitānes pieteikumu atstatīt viņu no lietas kāds no prokuroriem bija atturīgāks. Zemitāne un viņas ģimene bija personiski pazīstama ar bojāgājušo glābēju Vilni Šteinīti. Viņš norādīja, ja tiesnese redz šajās attiecībās problēmu izvērtēt krimināllietas apstākļus, tad teorētiski tas var kļūt par šķērsli.
Krimināllietu nesadala
Tiesas sēde sākās 50 minūtes vēlāk nekā paredzēts. Aizkavēšanās saistīta ar lielo dalībnieku skaitu lietā. Tiesas procesam seko gan lietas dalībnieki, gan masu mediju pārstāvji, gan interesenti no malas. Iepriekš visiem bija jāiziet drošības pārbaude. Tiesā nodrošināts tulkojums krievu valodā.
Savukārt otrdienas pēcpusdienā tiesa nolēma nesadalīt traģēdijas kriminālprocesu sīkākās lietās. Tiesa norādīja, ka, nesadalot kriminālprocesu, netiks pārkāptas procesa dalībnieku tiesības un tādējādi tiks panākta lietas izskatīšana termiņos.
Iepriekš tiesas procesa dalībniekiem bija dažāds viedoklis par to, vai krimināllieta ir jāsadala, tāpēc tiesa pirms lēmuma pieņemšanas divarpus stundas paņēma pārtraukumu.
Bažījas, ka tiesas process ievilksies gadiem
Paredzams, ka Zolitūdes krimināllietas tiesas sēde turpināsies marta sākumā: 1., 2. un 3. martā plkst. 10 no rīta. Šāds lēmums pieņemts, jo veikalu tīklam SIA "Maxima Latvia" ir nepieciešams jauns aizstāvis. Tiesa atzina, ka viens no līdzšinējiem – Oskars Rode – nedrīkst vienlaikus pārstāvēt “Maximu” gan kā traģēdijā apsūdzēto, gan arī kā cietušo juridisko personu. Savukārt jaunajam advokātam būs vajadzīgs laiks, lai iepazītos ar 80 lietas sējumiem.
Izskanēja lūgumi sākt sēdes pēcpusdienā, taču tiesneši norādīja uz lietas apjomīgumu un uzsvēra, ka sēde jāsāk no rīta. Konkrēti tiesas sēžu datumi saplānoti līdz 2016.gada decembrim.
Taču jau otrdien izskanēja advokātu un cietušo bažas, ka šis tiesas process ilgs gadiem. To veicinās lielais liecinieku un cietušo skaits, kurus vajadzēs iztaujāt. Dažs cietušais pat izteicies, vai viņš vispār nodzīvos līdz brīdim, kad būs zināms lietas iznākums.
Lielākā daļa cietušo gan pauda vēlmi ierasties uz nākamajām tiesas sēdēm, līdz ar to tiesai būs jāplāno sēžu organizēšana. Advokāts Artūrs Zvejsalnieks pauda, ka tiek ierobežots apsūdzēto un cietušo tiesības, jo nāksies piedalīties tiesas sēdēs lielā intensitātē – vairākas dienas nedēļā. Tomēr tiesa norādīja uz nepieciešamību procesam notikt raitāk, kas ir pašu cietušo interesēs.
Sagatavoties ilgam un smagam tiesas procesam aicina krimināltiesību eksperte Ilona Kronberga. Viņa norāda, ka process būs smags gan emocionāli, gan fiziski, jo liecinieku un izskatāmo faktu daudzums ir ievērojams. Turklāt tiesu pirmos lēmumus varēs pārsūdzēt, un tas lietas izskatīšanas garumu padarīs vēl lielāku. Tik lielas lietas izskatīšanai Latvijā nav precedenta, viņa piebilda. Līdzības gan ir saskatāmas ar Talsu traģēdiju, kurā bojā gāja daudzi bērni un kas notika 1990. gadu otrajā pusē. Taču vēl relatīvi nesen tā atkal nonāca tiesā, atgādina eksperte.
Arī Rīgas apgabaltiesas tiesnese Ināra Šteinerte norādīja, ka tiesas process varētu būt ilgs, tomēr, „ja ir kaut mazākā cieņa pret bojāgājušajiem un cietušajiem, tad šo lietu ir jācenšas skatīt pēc iespējas ātrāk”.
Jau vēstīts, ka Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa otrdien, 8.decembrī, plāno sākt skatīt Zolitūdes traģēdijas krimināllietu. Aizpērnā gada 21.novembris bija melnākā diena kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas - sagrūstot veikalam "Maxima" Rīgā, Priedaines ielā, bojā gāja 54 cilvēki.
Vērienīgajā krimināllietā, kurai Latvijas tiesu prakses vēsturē nav līdzīgas, ir vairāki simti lietas dalībnieki un ļoti liels lietisko pierādījumu skaits. Tāpēc arī Tiesu administrācija izvēlējusies nomāt Ķīpsalas izstāžu halles konferenču zāli, kur notiks pirmās tiesas sēdes.
Jau izskanējis, ka no krimināllietas izskatīšanas vēlējās atstatīties tiesas sastāva priekšsēdētājs Erlens Ernstons un tiesnese Dzintra Zemitāne. Viņi pazīstot atsevišķus procesa dalībniekus, līdz ar to ir iespēja, ka viņiem varētu pieteikt noraidījumu. Taču tiesas priekšsēdētāja atteikšanos atzina par nepamatotu.
Zolitūdes traģēdijas krimināllietā par cietušajiem atzīti 263 cilvēki un apsūdzēti ir deviņi cilvēki. Par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, kas izraisīja smagas sekas, un par nonāvēšanu aiz neuzmanības, apsūdzēti ir būvinženieris Ivars Sergets, arhitekts Andris Kalinka, būveksperts Andris Gulbis, būvuzraugs Mārtiņš Draudiņš, un uzņēmuma "Re&Re" būvdarbu vadītājs Staņislavs Kumpiņš.
Par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, kas izraisījusi smagas sekas, apsūdzības uzrādītas trim Rīgas pilsētas būvvaldes pārstāvjiem Jānim Balodim, Marikai Treijai un Aijai Meļņikovai. Savukārt "Maxima Latvija" darbiniece Inna Šuvajeva saukta pie kriminālatbildības par darba aizsardzības noteikumu pārkāpšanu, kas izraisīja smagas sekas.
