„Tas, protams, nav rožu lapām kaisīts ceļš, tas ir diezgan grūts ceļš, bet šodien ir tiesa…” saka Iveta Vorza. Viņas dzīvesbiedrs Edgars Reinfelds tieši pirms 11 mēnešiem gāja bojā, meklējot Zolitūdes veikala „Maxima” drupās cilvēkus. Edgars bija Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta glābējs, vada komandieris.
Ar Edgaru Iveta kopā bija četrus gadus, trīs no tiem arī kopā dzīvoja. Salaulāties nepaspēja. Plānotā tiesa ir par faktiskās civillaulības fakta konstatēšanu.
Iveta skaidro, kāpēc uzsāka tiesāšanos: „Tā, lai tomēr pierādītu, ka ir iespējams Latvijā pierādīt līdztiesību arī ģimenēm, kuras dzīvo civillaulībā. Es zinu, ka Latvijā ir ļoti daudzas tādas ģimenes."
Pēc Zolitūdes traģēdijas Iveta saņēma skaidru signālu no valsts puses, ka Edgaram viņa nekas nav, un viņai nepienācās ne atbalsts, ne pabalsti, kā pienāktos laulātajiem. Viņa saņēma tikai rehabilitāciju. Vienīgais ceļš, kā pierādīt kopdzīvi, ir tiesa.
Iveta arī ar biedrību "Zolitūde 21.11." tikusies ar premjeri Laimdotu Straujumu ("Vienotība"), tiesībsargājošo iestāžu - policijas un prokuratūras pārstāvjiem. Ceļš līdz tiesai nav bijis viegls, tāpēc Iveta vēlas par palīdzību un padomu pateikties ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram, biedrībai "Zolitūde 21.11." un personīgi tās pārstāvei Regīnai Ločmelei-Luņovai un Ugunsdzēsības un civilās aizsardzības koledžas vadītājam Ainaram Pencim. „Saprotot šo problēmu, viņi palīdzēja man atrast ceļu, kā to var izdarīt tiesiskā veidā,” norāda Iveta.
Līdzīgas lietas tiesās jau ir bijušas. Tāda ir pirms dažiem gadiem Jēkabpilī, darba pienākumus veicot nošautā policista lieta. Toreiz tiesā vērsās viņa nelaulātā dzīvesbiedre, un tiesa atzina kopdzīves faktu. Pēc tam valdība pēc Iekšlietu ministrijas rīkojuma nolēma ne tikai radiniecei, bet arī dzīvesbiedrei izmaksāt vienreizēju pabalstu saistībā ar amatpersonas bojāeju.
Tiesa, problēmas nav tikai Ivetai, arī citiem nelaulātajiem dzīvesbiedriem.
Jo ne valsts, ne pašvaldība tādus cilvēkus neredz vispār tādēļ, ka viņiem nav dokumentu, kas pierādītu tiesisku saiti ar bojāgājušo cilvēku vispār,” tā dažus mēnešus pēc traģēdijas pauda biedrības „Zolitūdes 21.11.” pārstāve Regīna Ločmele-Luņova.
Resursu centrs "Marta" jau pirms Zolitūdes traģēdijas iestājās par to, ka valstij jāpalīdz nereģistrētās attiecībās dzīvojošiem un jādiskutē par risinājumiem - vai nu iekļaujot civillikumā jēdzienus „faktiskais dzīvesbiedrs” vai par citiem.
Sabiedriskās politikas centrs „Providus”, kurš uzrauga, kā valdība un Saeima pilda uzdevumus un labo Zolitūdes traģēdijas laikā izgaismotās kļūdas, šo jautājumu, kas skar nereģistrētās attiecības, nosaucis par vienu no nepadarītajiem darbiem.
„Mēs esam par zināšanās balstītu politiku, kas nozīmē, ka
ir jāskatās arī uz faktiskajiem datiem un statistiku, kas notiek sabiedrībā, un jādomā, kā pielāgot likumdošanu, ņemot pēc iespējas vērā tās vajadzības un intereses, kas ir sabiedrībai.
Šajā jautājumā mēs redzam, ka mums ir ļoti daudz bērnu, kas šādās attiecībās dzimst, un līdz ar to tā ir realitāte, un valsts piever acis, ka šādu attiecību nav, un mudina tikai nokārtot laulības kā vienīgo risinājumu šajā jautājumā," norāda "Providus" direktore Dace Akule.
Lai gan šis jautājums vairākkārt akcentēts Zolitūdes traģēdijas tikšanās reizēs ar premjeri, pagaidām rīcības ziņā valda klusums.
Tāpēc "Providus" aicina politikas veidotājus ņemt vērā reālo situāciju un veidot kvalitatīvu diskusiju par šo jautājumu.
Tomēr, kā Latvijas Radio noskaidroja Tieslietu ministrijā, šis jautājums nav ministrijas dienaskārtībā. Tieslietu ministra Gaida Bērziņa (Nacionālā apvienība) preses sekretāre Inese Auniņa norāda, ka arī ministrs neplāno kādas iniciatīvas vai priekšlikumus virzīt, lai mainītu esošo kārtību un, viņaprāt, ir jāstiprina laulības institūts.
