Pētījuma centra “SKDS” Politisko pētījumu nodaļas vadītāja Ieva Strode norādīja, ka valdības krišana nebija loģiska. Atšķirībā no gadījumiem, kuros atkāpties nācās iepriekšējiem Ministru prezidentiem, esošā koalīcija varēja turpināt strādāt; ka Vēl “Vienotības” kongresā laikā sestdien nekas neliecināja, ka Straujuma demisionēs, tādēļ, visticamāk, nosauktais oficiālais pamatojums nebija īstais atkāpšanās iemesls. Pēc pētnieces domām, tieši partijas iekšējie kašķi un ambīciju cīņas lika premjerei atkāpties. “Acīmredzot, viņa vairs nevarēja uzņemties atbildību vairākās frontēs un vienlaicīgi cīnīties ar to, ka kāds rok tuneli zem viņas,” skaidroja Strode.
Ločemele sacīja, ka partijas kongress bijis apliecinājums problēmām “Vienotības” iekšienē. Proti, partijā ir izveidojusies šaura lēmumpieņēmēju grupa, kurā Ministru prezidente, visticamāk, neietilpa.
Strode vērtēja, ka “Vienotības” lielākā problēmu ir savstarpēji ķīviņi un varas dalīšana, kā rezultātā vēlētāji spiesti domāt, ka taisnība nav ne vienā, ne otrā pusē. Strode brīdināja, ka tādā veidā tiks sagrauts partijas tēls, kas atspoguļosies nākamo Saeimas vēlēšanu rezultātos. “Tā ir lielāka problēma nekā valdības krišana, jo valdība nekrita tādēļ, ka tauta tai neuzticas,” piebilda pētniece.
Arī Ločemele piekrita, prognozējot - ja partija neuztvers nopietni restarta iespēju, turpmākajos trīs gados radīsies jauni politiskie spēki, kas pretendēs uz “Vienotības” šī brīža politisko nišu.
Vērtējot iespējamās izmaiņas koalīcijā, Ločmele sacīja, ka gadījumā, ja jaunās valdības mērķis ir turpināt iesāktos darbus, iespējams apskatīties, kā dažādi politiskie spēki balsojuši par valstiski nozīmīgiem jautājumiem, piemēram, gāzes tirgus liberalizāciju, bēgļu uzņemšanu utt. Tas tad arī parādītu, cik iespējama ir turpmākā sadarbība. “Jābūt politiskam mērķim, un par to var vienoties partijas ar līdzīgiem uzskatiem,” pamatoja žurnāliste, piebilstot, ka valdības maiņa jāizmanto, lai dabūtu labākus ministrus vājo ministru vietā. Viņasprāt, cits ministrs nepieciešams gan tieslietu, gan veselības ministrijā.
Ekspertes lēsa, ka, meklējot nākamo Ministru prezidentu, nevajadzētu palikt pie uzstādījuma, ka amatpersonai jānāk no “Vienotības” rindām. Viņas atzina, ka piemēram, šī brīža ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai (ZZS) piemīt visas valdības vadītājam vajadzīgās īpašības. Tāpat tika minēts Eiroparlamenta deputāta Roberta Zīles vārds.
Savukārt Kozlovski, kas tiek minēts kā iespējamākais Straujumas pēctecis, Ločemele atzina par “ļoti bālu politisku figūru”, kura uzskati un vērtības plašākai publikai joprojām ir visai miglaini. Strode piebilda, ka Kozlovskis, iespējams, labāk prot saskaņot dažādu pušu intereses, taču, vai viņš ir labākais Ministru prezidenta amata kandidāts brīdī, kad ar steigu jāpieņem daudzi nozīmīgi lēmumi, jāizlemj partijām.
Jau ziņots, ka pirmdienas, 7.decembra, rītā no amata atkāpusies premjere Laimdota Straujuma ("Vienotība"). Par savu demisiju Straujuma oficiāli paziņoja pēc iepriekš neplānotas tikšanās ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni.
Dienu pirms oficiālā paziņojuma Straujuma par plāniem atkāpties no Ministru prezidentes amata īsziņā informējusi "Vienotības" valdi.
Straujuma pirmdien paudusi, ka labprāt par savu pēcteci amatā redzētu Kozlovski. Arī neoficiālā informācija liecina, ka Straujuma, paziņodama par atkāpšanos, saņēma apsolījumu, ka premjera amatam netiks virzīta “Vienotības” līdere Solvita Āboltiņa.
