"Esmu pārliecināts, ka esam vienojušies par valdības veidošanu un ka balsojums būs 11.februārī," pēc triju partiju tikšanās paziņoja premjera amata kandidāts Māris Kučinskis (Zaļo un zemnieku savienība).
"Vienotība" piekrīt piecu ministru amatiem
"Vienotība" piekritusi uzņemties piecu ministriju vadību un Ministru prezidenta biedra statusu, kas būs jāuzņemas vienam no esošajiem ministriem, informēja Kučinskis. Jaunajā valdībā darbu varēs turpināt "Vienotības" esošie ārlietu un iekšlietu ministri - attiecīgi Edgars Rinkēvičs un Rihards Kozlovskis.
"Vienotība" uzņemsies arī Izglītības un zinātnes, Ekonomikas un Labklājības ministriju vadību. Pagaidām Āboltiņa neatklāj, vai „Vienotība” jau izraudzījusies kandidātu uz ekonomikas ministra amatu: „Tas ir vienots frakcijas lēmums. Es kategoriski iestājos pret kaut kādu klanu, grupu un veidojumu dalīšanu. Tie būs „Vienotības” ministri, kuri būs jāatbalsta „Vienotības” valdē. Un es viennozīmīgi uzskatu, ka tiem ir jābūt vai nu no partijas „Vienotība”, vai nu no frakcijas „Vienotība”.”
Āboltiņa arī atzīst piekāpšanos topošās valdības partneriem. Viņa gan nelaida garām iespēju „iedzelt” potenciālajam valdības vadītājam Kučinskim, pavēstot, ka izšķirīgos brīžos valdības veidošanas sarunās vadošo lomu ieņēmis Aivars Lembergs. „Mēs šajā brīdī nevaram atļauties spītēties un teikt: patīk vai nepatīk. Jebkurš no šiem jautājumiem, kas ir risināmi, ir svarīgs," piebilda Āboltiņa.
No „Vienotības” priekšsēdētājas teiktā noprotams, ka ilggadējā premjera partija nebūs ērts koalīcijas partneris. Turpmāk „Vienotība”, kam jaunajā valdībā tiks uzticēta Labklājības ministrijas vadība, iestāšoties par pensiju palielināšanu.
Viņa norāda, ka arī šajā koalīcijā attiecības starp koalīcijas partneriem regulēs koalīcijas līgums.
Īpaši vērtēs EM un IZM kandidātus
Tikmēr Kučinskis norādīja, ka attiecībā par ekonomikas ministra kandidatūru gribēs saņemt akceptu no Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras un Latvijas Darba devēju konfederācijas. Tas faktiski izslēdz iespēju, ka uz šo amatu varētu kandidēt līdzšinējais finanšu ministrs Jānis Reirs.
Ābotiņa Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" šādu ieceri dēvē par metodi, kā atbalstīt vai noraidīt kādu no kandidātiem. “Aivars Lembergs mēģināja pateikt, ka viņi atbildēs par visiem finanšu jautājumiem. (..) Šobrīd vienošanās, ka ekonomikas ministra kandidāts ar Kučinska kungu mēģinās šīs prioritātes definēt. Bet bija smalks brīdinājums – tikai nemēģiniet ielīst Eiropas fondos, pārraudzīt kādus projektus," komentēja Āboltiņa.
Tāpat detalizēta saruna gaidāma attiecībā uz Izglītības un zinātnes ministrijas vadību, jo šī joma būs viena no Kučinska valdības prioritātēm un tam vajadzēs lielu komandas darbu un premjera pieslēgšanos, norādīja premjera amata kandidāts.
Savukārt premjera biedra statusu varētu iegūt "Vienotības" ekonomikas ministrs. „Es esmu ZZS vārdā piedāvājis „Vienotībai” Ministru prezidenta biedra amatu kādam no esošajiem ministriem, neslēpjot, ka manas raizes ir par nacionālo drošību un mums vajadzētu tai pievērst lielāku uzmanību, ka tas būtu patiešām ļoti nozīmīgi. Bet „Vienotība” ir savā frakcijas sēdē pieņēmusi lēmumu, ka viņi ekonomikas ministra personā, kuru mēs šobrīd neredzam, vēlas viņa statusu pastiprināt ar premjera biedra amatu," norādīja Kučinskis.
NA un ZZS tiek pie cerētajiem amatiem
Pretēji iepriekš "Vienotības" paustajai vēlmei iegūt Vides aizsardzības un reģionālās attīstība ministriju (VARAM) tās vadību saglabās Nacionālā apvienība, kuras pārziņā paliks arī Tieslietu un Kultūras ministrijas. Attiecīgi šajos amatos varētu palikt esošie ministri: Kaspars Gerhards, Dzintars Rasnačs un Dace Melbārde.
"Šodien runājām arī ar Nacionālo apvienību par pacelšanu īpaša statusā demogrāfiju, kas ir Nacionālās apvienības uzstādījums. Vienojāmies, ka tas nebūs ne papildu amats, ne Ministru prezidenta biedrs vai kādā citā statusā Ministru kabineta loceklis. Tajā pašā laikā piedāvāju Nacionālai apvienībai demogrāfijas prioritātes īstenošanai palīgstatusu darbā Ministru kabinetā demogrāfijas komitejas vadībā," skaidroja Kučinskis.
Tikmēr ZZS līdz ar premjera amatu būs finanšu un satiksmes ministru amati, kas Laimdotas Straujumas valdībā bija "Vienotības" pārziņā. Uz finanšu ministra posteni ZZS izraudzījusies līdzšinējo ekonomikas ministri Danu Reiznieci-Ozolu, bet par satiksmes ministru varētu kļūt Uldis Augulis.
ZZS nākamajā valdībā saglabās pārraudzību arī pār aizsardzības, zemkopības un veselības jomām. Šajos amatos varētu palikt strādāt esošie ministri, proti, Raimonds Bergmanis, Jānis Dūklavs un Guntis Belēvičs.
Piektdien, 29.janvārī, līdzšinējie koalīcijas partneri turpinās sarunas par deklarāciju, bet nākamnedēļ Kučinskis ar iespējamiem ministriem pārrunās galvenos uzdevumus, kas būtu jāizdara kādā konkrētā laika posmā.
Šī bija pirmā reize, kad pie sarunu galda sēdās visi trīs Kučinska veidotās valdības potenciālie koalīcijas partneri – paša Kučinska pārstāvētā ZZS, NA un "Vienotība". Tieši "Vienotībai", kas līdz ar Laimdotas Straujumas demisiju zaudējusi valdības vadītāja amatu, līdz šim sarunās gājis visgrūtāk.
Vairums "Vienotības" izvirzīto prasību pēc ministru amatiem jaunajā valdībā iepriekš noraidītas – gan tieslietu un satiksmes ministru amati, gan vēlāk prasītie veselības vai vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru portfeļi.
Divas no ministrijām, kuru vadību kāroja pārņemt "Vienotība", proti, Tieslietu ministrija un VARAM, jau vairākus gadus vada NA deleģēti ministri. Meklējot kompromisus, valdības vadītāja amatam nominētais Kučinskis "Vienotībai" piedāvāja Ministru prezidenta biedra amatu, kas varētu tikt kādam no "Vienotību" pārstāvošajiem ministriem.
