Klajā nācis Ingas Ābeles jaunākais romāns „Klūgu mūks”. Galvenā varoņa prototips tajā ir izcilais latgalietis un latvietis - Francis Trasuns. Katoļu priesteris, valstsvīrs un literāts, kam šogad apritētu 150. gadskārta. Savā mūžā viņš piedzīvoja gan lielu cilvēku atzinību, gan nežēlīgu nodevību, tomēr vienmēr palika uzticīgs Dievam, Latvijai un saviem ideāliem. Taču grāmata nav tikai vēstījums par Franci Trasunu. Tā ir stāsts par ikvienu no mums - par mūsu mīlestību, ticību, godprātību un citiem mūsu dzīves lielajiem jautājumiem.
Inga Ābele stāsta, ka pirmos impulsus romānam guva laikā, kad padziļināti sākusi interesēties par Latgales vēsturi. Viņu pārsteidza, cik daudz spilgtu un spēcīgu personību šis novads ir devis Latvijai un cik maz mēs par tām zinām. Romāns bija kā likumsakarīga vēlme savās atklāsmēs dalīties ar citiem, un par tā galveno varoni viņa izvēlējās vienu no izcilākajiem Latgales dēliem - garīdznieku, valstsvīru un literātu Franci Trasunu.
Viņa dzīvesstāsts ir skaudri sāpīgs, viņš bijis nelokāms Latvijas un Latgales brīvības cīnītājs, kā dēļ piedzīvojis gan triumfa brīžus, gan ļoti nežēlīgus pazemojumus. Taču viņš arvien spēja palikt stiprs, cildens, savā pārliecībā un arī ticībā ļoti dedzīgs.
Inga Ābele pie romāna strādājusi trīs gadu garumā, daudz laika veltot arī vēsturiskai izpētei, un tas vienlaicīgi bijis gan grūts, gan reizē sirdi un dvēseli veldzējošs darbs.
Man „rakstījās” aizrautīgi, priekpilni. Es ceru, ka tas varbūt būs jūtams arī lasītājam caur tekstu,” stāsta Inga Ābele.
„Un es domāju, ka tas arī ir tāds Franča nopelns, jo es daudz lasīju to, ko viņš ir teicis 1. un 2. Saeimā no tribīnes, viņa publicistiku, viņa daiļdarbus. Man vienmēr ir priecējis viņa dzīvīgais prāts, kas arī mūsdienās būtu ļoti vietā,” stāsta romāna autore.
Un viņa paša daiļradē tie zīmīgie vārdi, ka:
„Ir brīvība dota no Dieva,
Brīvs dzimu, brīvs gribu es mirt.
No taisnības, tautas un Dieva
Neviens mani nevarēs šķirt”.”.
Daudz par grāmatas vēstījumu atklāj arī tās nosaukums „Klūgu mūks”. Tas attiecas ne tikai uz galveno varoni, bet ietver sevī vispār latgaliešu cilvēku raksturu. Kā tēlaini saka Inga Ābele - Latgale ir klūgu stāsts, klūgas ir lokanas un greznas kā latgaliešu prāti, klūgas var nokapāt, bet nevar iznīcināt: „Klūgas man iepatikās jau pašā sākumā. Kaut kāds plūdums tajā vārdā ir iekšā, kaut kāds gludums, savijums un stiprums tādā savā vieglumā. Un es domāju, tas klūgu ceļš bija Franča Trasuna ceļš, par ko citi varbūt var izteikties nievājoši, nicinoši, bet pašā pamatā tas ir ļoti stiprs ceļš,” skaidro Ābele.
Latgales vēsture un Franča Trasuna personība bijusi ļoti pateicīga, lai rakstniece varētu arī vispārināt un runāt par katra mūsu dzīves lielajiem jautājumiem - mīlestību, ticību, godu, dzīvi un nāvi, mirkli un mūžību.
Latgales literāte un arī grāmatas redaktore Anna Rancāne romānu vērtē kā ļoti nozīmīgu, talantīgu un aizkustinošu darbu: „Tas ir ļoti poētisks darbs, dziļš, daudzslāņains. Tāds, kuru var lasīt vairākas reizes un katru reizi atklāt ko jaunu. Tas ir arī apbrīnojami, ka Inga to ir rakstījusi, gaidot bērniņu. Jo tas ir gaišs, bet fiziski smags laiks sievietes dzīvē, un viņa ir skārusi tomēr tik smagas tēmas. Kā es viņai teicu - viņas meitiņa ir arī viņai palīdzējusi šo grāmatu uzrakstīt, bijusi līdzautore.”
Viens no jautājumiem, kas Annu Rancāni romānā aizskāris visvairāk, ir cilvēka un Dieva attiecības. Cik nelokāms un stiprs cilvēks spēj būt savā ticībā, un ko darīt tad, ja šķiet, ka Dievs no cilvēka prasa neiespējamo, kā tas bija Franča Trasuna gadījumā.
Bet, lūk, ko Anna Rancāne atbildējusi uz kādu Ingas Ābeles uzdotu jautājumu: „Man Inga jautāja: „Kā tu domā, ja es satiktu Francīti, ko viņš man teiktu? Vai viņš nebūtu dusmīgs?”. Es viņai atbildēju: „Viņš raudātu. Viņš nebūtu dusmīgs”.
Romānam ļoti interesantu akcentu un ritmu piešķir tā tekstā izmatotie latgaļu un arī latviešu valodas apvidvārdi, kam grāmatā var uzzināt arī skaidrojumu. Romāns „Klūgu mūks” ir arī skaista velte Franča Trasuna 150. jubilejā, kas apritēs 16.oktobrī.
