Vēsturisko romānu sērijā jau iznākušas grāmatas, veltītas 1905. un 1918.gada notikumiem Latvijā, un nu tās turpina Māra Bērziņa grāmata, kas aptver ļoti skarbu trīs gadu posmu Latvijas dzīvē - no 1939. līdz 1941.gada nogalei.
Pirmā padomju okupācija, Baigais gads, deportācijas, vācu laiki un holokausts - visi šie notikumi grāmatā skatīti ar galvenā varoņa, jauna puiša Matīsa acīm. Viņš ir vienkāršs cilvēks, kurš dzīvo Torņkalnā, strādā par mālderzelli, daudz lasa un meklē savu īsto meiteni, kuru mīlēt uz mūžu. Diemžēl karam ir savi un ļoti nežēlīgi scenāriji.
Māris Bērziņš stāsta, ka, strādājot pie grāmatas, veicis ļoti lielu izpētes darbu - lasījis vēsturiskas grāmatas, ticies ar vēsturniekiem un aculieciniekiem, jo viņam gribējies precizitāti arī vissīkākajās detaļās. Izpēte vien ilgusi vairāk nekā pusgadu.
"Es jau esmu izteicies, ka es pēc šīs grāmatas tikai zinātnisko fantastiku rakstīšu, jo tur nekas tik dziļi nav jāpēta un jāuztraucas par faktiem. Šo grāmatu rakstot, man reizēm pagāja diena, iedziļinoties kādā sīkumā. Teiksim, grāmatas varonis pīpē. Var jau uzrakstīt, ka viņš tikai izvelk papirosu un pīpē, bet man gribējās uzrakstīt konkrētāk, jo tas arī lasītājam ir interesantāk. Un tad es tur rakos un meklēju pa vecām avīzēm. Jā, "Periodika.lv" - tā vispār bija mana ikdienas maize," stāsta Māris Bērziņš.
Rakstnieks neslēpj, ka galvenajā varonī Matīsā ielicis daudz no paša rakstura un dzīves uztveres, arī daudzi citi personāži ieguvuši viņam pazīstamu cilvēku raksturu un vaibstus.
"Es atceros ļoti labi savus vecvecākus, viņi ir tā perioda cilvēki. Viņu plaukuma gadi bija tieši kara laikā. Es zinu viņu uzvedību, par ko viņi runā, par ko viņi interesējas, kāda ir viņu runas maniere. Tas viss man palīdzēja," saka Māris Bērziņš.
Grāmatas personāži ir arī dažādu tautību cilvēki, līdzās latviešiem arī krievi, vācieši, ebreji un poļi. Grāmata atklāj, ka daudz ko kara apstākļos var noteikt tieši piederība kādai tautībai, nevis tas, kāds cilvēks tu esi.
Rakstot grāmatu, Māris Bērziņš īpaši aizdomājies par kādu atziņu, kas, viņaprāt, joprojām ir ļoti aktuāla un liek aizdomāties par ikviena kara pašiem dziļākajiem cēloņiem.
"Platons ir teicis: "Karš patiesi ir beidzies tikai mirušajiem." Sākumā tas varbūt mulsina, jo daļa cilvēku jau tomēr pēc kara arī izdzīvo. Taču acīmredzot Platons ir domājis, ka karš nekad nebeidzas tādā veidā, ka cilvēki karo nepārtraukti - ar savu tuvāko, saviem kaimiņiem, jau plašākā nozīmē - sabiedrības karo ar politiķiem, "Charlie Hebdo" - ar karikatūrām, pretī saņemot lodes. Es domāju, ka pamazām, pamazām, pamazām tie sīkie kariņi - individuālie un mazās grupiņās, tie vienkārši sabriest, vienā brīdī tā "muca ir pilna" un līst pāri malām, un tad aiziet lielajā karā. Tāds man ir izveidojies uzskats," norāda Māris Bērziņš.
Līdzās iztēles radītajam stāstam par mālderzelli Matīsu Māris Bērziņš katru romāna nodaļu iesāk ar kādu dokumentālu citātu no tā laika preses, kas ir ļoti reāla liecība un vēl labāk palīdz sajust tā laika pulsu un atmosfēru.
Vēsturisko romānu sērijas idejas autore Gundega Repše par Māra Bērziņa romānu "Svina garša" teic, ka šis darbs gandarī ar humānisma balss senaizmirsto dziļumu un spēj savienot ikdienišķo ņirbu ar mūžīgo gaismu.
