Astrīde Ivaska dzimusi 1926.gadā Rīgā, Latvijas armijas ģenerāļa Mārtiņa Hartmaņa ģimenē. Viņas tēvs tika represēts, un 1944.gadā Astrīde Ivaska emigrēja uz Vāciju, kur absolvēja Hānavas nometnes latviešu ģimnāziju. Studējusi Mārburgas universitātē romāņu, ģermāņu un slāvu valodas (1946 - 1949), pabeigusi Mārburgas universitāti.
1949.gadā Astrīde Ivaska apprecējās ar igauņu dzejnieku un literatūrzinātnieku Ivaru Ivasku. 1949.gadā pārcēlās uz ASV, un līdz 1967.gadam dzīvoja Minesotas pavalstī (ASV), pēc tam Normanā, Oklahomā (ASV). No 1950. līdz 1952.gadam Astrīde Ivaska bija bibliotekāre Minesotas universitātes Mākslas nodaļā. Mācījusi krievu un vācu valodu Svētā Olafa koledžā Minesotā un Oklahomas universitātē. No 1991. līdz 2001.gadam dzīvoja Fauntinstaunā, Īrijā. Abi dzejnieki bija vieni no pirmajiem un aktīvākajiem, kas latviešu sabiedrībā ārpus Latvijas rūpējās par to, lai nesatrūktu saites ar latviešu rakstniekiem pēckara Latvijā.
Pēc 2000.gada Astrīde Ivaska atgriezās Latvijā un pēdējos divus gadus palīdzēja tapt publicista Arņa Šablovska grāmatai par Lesteni, kurā Ivaska pavadīja desmit bērnības vasaras. Arnis Šablovskis par Astrīdes Ivaskas dzeju saka - viņai bija dāvana īsā vārdu kopumā ielikt ļoti dziļu jēgu.
"Inteliģents, sirsnīgs cilvēks, kas iedvesmo tos cilvēkus, kas ir viņai apkārt. Viņa ir dziļi meklējoša, kas visu laiku turpina uzdot jautājumus un kas arī 88 gadu vecumā mācās. Viņa bija dižgarīgs meklētājs, viņa lūdza man piegādāt garīgas grāmatas. Jo sevišķi viņu interesēja Avilas Terēze, jo kādreiz viņa ir bijusi Avilā. Tajā nozīmē viņa ir piemērs, kā uzdot lielos jautājumus līdz pat pēdējam elpas vilcienam, mācīties un pieņemt katru dienu kā Dieva dāvanu," teic Arnis Šablovskis.
Dzeju Astrīde Ivaska publicēja kopš 1959.gada. Publicējusi arī recenzijas un apceres par latviešu un cittautu literatūru, īpaši žurnālos "Jaunā Gaita", "Tilts", "Books Abroad" (vēlāk "World Literature Today"), "Journal of Baltic Studies", rakstu krājumā "Arhīvs" (1966), izdevumā "Encyclopedia of World Literature in the XXth Century" (1967).
Astrīde Ivaska darbojusies žurnāla "Jaunā Gaita" redakcijā un žurnāla "Ceļa Zīmes" redakcijas kolēģijā. Astrīdes Ivaskas dzejai mūziku komponējuši Pēteris Plakidis un Arnolds Šturms. Dzejniece bija Latvijas PEN kluba biedre, Latvijas Rakstnieku savienības biedre, Īrijas Rakstnieku savienības biedre. 2001.gadā Astrīde Ivaska saņēma IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.
Dzejniece saņēmusi Zinaīda Lazdas balvu par dzejoļu krājumu "Ziemas tiesa", Pasaules Brīvo latviešu apvienības Kultūras fonda 1974.gada Goda balvu par dzejoļu krājumu "Solis silos", Jāņa Jaunsudrabiņa prozas balvu par ceļojumu aprakstu krājumu "Līču loki", Kārļa Goppera fonda balvu par īsprozas krājumu bērniem "Pārsteigumi un atklājumi".
