Pirms pulksten desmitiem 4.maija rītā rindas garums pie Latvijas Nacionālā mākslas muzeja bija mērojams simtos metru, tā izliecās zigzaga formā un aizstiepās līdz pat Latvijas Mākslas akadēmijai. Taču pirmā rindā pie muzeja bija rīdziniece Aina Uberte pulksten 7.45.
"Tāpēc, ka šis ir gadsimta notikums. Jā, es sagaidu tikšanos ar mīļiem darbiem, jau no kuriem es atvadījos pirms trim gadiem, un tagad es gribu redzēt, kā tie renovētās telpās izcelsies atkal un kāda būs tikšanās ar Miervaldi Poli, kuru tādā plašā izstādē es nebūšu redzējusi”. Aina atceras 4.maiju pirms 26 gadiem, arī toreiz bija skaista diena, tikai, iespējams, nedaudz siltāka. Toreiz viņa stāvēja un skaitīja balsis pie toreizējās Augstākās Padomes ēkas. Cilvēku bija tik daudz, ka pat akmenim nebūtu kur nokrist. „Tas ir priecīgi, ka pēc 26 gadiem ir izdevies arī kaut ko priekš mākslas un kultūras noziedot, kaut ko lielu un skaistu”.
Uz publisko ceremoniju bija pulcējušies vairāki tūkstoši cilvēku. Klātesošos uzrunāja muzeja direktore Māra Lāce, Latvijas premjerministrs Māris Kučinskis, kultūras ministre Dace Melbārde, viņas Lietuvas kolēģis Šarūns Birutis un Rīgas mērs Nils Ušakovs. Bet mākslinieku ģildi pārstāvēja Džemma Skulme. Viņa savas sajūtas atklāšanas dienā salīdzināja ar Jaņa Rozentāla gleznu “Gavilējošie bērni”. Gleznotāja šo dienu nodēvēja par mūsu laimes dienu un sirsnīgi pateicās muzejniekiem, celtniekiem, valstij, valdībai un Latvijai.
Pēc uzrunām īpašu pateicības dāvanu saņēma lietuviešu arhitekts Vītauts Biekša, muzeja ēkas rekonstrukcijas autors. Viņam un citiem goda viesiem pasniedza īpašus suvenīrus, kas izgatavoti no 110 gadus vecā, oriģinālā muzeja logu stikla. Muzeja atklāšanas ceremonija noslēdzās ar sarkanās lentītes pārgriešanu, pēc kuras muzeja durvis tika vērtas pirmajiem apmeklētājiem.
Jau vēstīts, ka muzejā apmeklētājus sagaida jauna pastāvīgā ekspozīcija "Latvijas māksla. 19.–20. gadsimts”, kā arī divas atklāšanas izstādes, veltītas izciliem Latvijas māksliniekiem: "Miervaldis Polis. Ilūzija kā īstenība" un "Boriss Bērziņš. Sudrabs / zelts".
Atklāšanas ceremonija skatāma Replay.lv.
Muzeja direktore Māra Lāce intervijā Latvijas Televīzijas Kultūras ziņu atzīst, ka ir liels prieks par cilvēku interesi.
"Ceru, ka šī interese nekad nezudīs," saka direktore, "taču man nedaudz žēl apmeklētāju šajā brīdī, jo es nedomāju, ka viņi pilvērtīgi var šobrī iepazīt un redzēt, un saprast to, ko viņi šeit redz. Tieši tādēļ es aicinātu apmeklētājus izvēlēties arī citas dienas apmeklējumam., lai satikšanās ar mākslas darbiem būtu pilnvērtīgāka."
Turpmāk Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenā ēka būs atvērta apmeklētājiem sešas dienas nedēļā – otrdienās, trešdienās un ceturtdienās no plkst. 10 līdz 18, piektdienās no plkst. 10 līdz 20, sestdienās un svētdienās no plkst. 10 līdz 17. Piektdienās atgriezīsies apmeklētāju iemīļotās “Vēlās piektdienas”, sniedzot iespēju apskatīt muzeja ekspozīcijas un izstādes līdz astoņiem vakarā.
Savukārt katra mēneša pēdējā svētdienā ikviens interesents varēs iepazīties ar LNMM pastāvīgo ekspozīciju bez maksas. Pirmdienās muzejs būs slēgts.
Ēkas kopējā platība šobrīd ir 8 249 kvadrātmetri. Jaunā pazemes apjoma platība - 3545 kvadrātmetri. Pēc rekonstrukcijas vēsturiskās ēkas 1. stāvā atrodas muzeja kafejnīca, suvenīru veikals, konferenču zāle un bērnu nodarbību telpa, savukārt 2. un 3. stāvā izvietotas pastāvīgās ekspozīcijas.
Pirmo reizi muzeja vēsturē apmeklētājiem ir pieejamas muzeja bēniņu un kupola telpas (platības 598 kvadrātmetri), kur izbūvētas mazās izstāžu zāles un atjaunotas vēsturiskās koka konstrukcijas.
Kā īpašs pārsteigums muzeja apmeklētājiem ir divas jaunizveidotas jumta terases, no kurām ar pasažieru liftu iespējams nokļūt līdz pat -1. stāvam. Apakšzemes apjomā atrodas jaunā izstāžu zāle (777 kvadrātmetri), mākslas darbu krātuves un tehniskās telpas.
