20.gadsimta sākumā Parīzi satricināja Djagiļeva krievu baleta sezonas. Tās izaicināja akadēmisko tradīciju ar ļoti novatoriskām izrādēm gan horeogrāfiskā un muzikālā, gan vizuālā ziņā. Impresārijs Djagiļevs, tās veidojot, sadarbojās ar tādiem tagad jau leģendāriem horeogrāfiem kā Ņižinskis un Fokins, ar komponistiem Stravinski, Ravēlu un Debisī, un ne mazāk svarīgs bija izrāžu vizuālais tēls, ko ļoti spilgtu un oriģinālu veidoja Aleksandrs Benuā un Leons Baksts.
Djagiļeva trupas veikumu tagad var labi iepazīt Leona Baksta 150.jubilejai veltītajā izstādē „Leons Baksts un viņa laiks”.
Muzeja "Rīgas Birža" vadītāja Daiga Upeniece, uzsver, ka izstāde Rīgā ir starptautiska projekta sastāvdaļa, tā tapusi sadarbojoties ar Baltkrieviju, Krieviju un Lietuvu. Viņa uzsvēra, ka pagājuši neskaitāmi gadu desmiti, bet interese par par Djagiļeva trupas devumu mākslas attīstībā ir tikai augusi. "Nu jau papildinot faktus ar leģendām un arvien noteiktāk novērtējot viņu talantu, unikalitāti un vērienu, mēs atskatāmies tajā, ko viņi ir padarījuši," uzsvēra Upeniece.
Lai arī Leons Baksts lielākoties dzīvoja un strādāja divās pilsētās – Sanktpēterburgā un Parīzē, dzimis viņš ir Grodņā, Baltkrievijā, tāpēc viņa jubileju īpaši svin arī baltkrievi. Baksta daiļrades pētnieks no Baltkrievijas Vladimirs Ščastnijs ir arī izstādes Rīgā galvenais kurators.
Runājot par izstādes ideju, Ščastnijs paskaidroja, ka uzdevums kaut kādā ziņā ir lauzt stereotipu, saistībā ar kuru tā sauktais Skaistais laikmets mākslā asociējas tikai ar Gustavu Klimtu un Alfonu Muhu. "Svarīgi akcentēt, ka arī mākslinieki no mūsu valstīm aktīvi piedalījās pasaules mākslas attīstības procesos, un par to jūs uzzināsiet no šīs izstādes," uzsvēra Ščastnijs.
Izstāde ir ļoti plaša, tajā var izsekot Baksta daiļradei no 1902.gada, kad viņš veidojis pirmās kostīmu skices Petipā iestudējumam „Marķīzes sirds” Pēterburgas Ermitāžas teātrim līdz laikam, kad viņš jau bija slavens Djagiļeva līdzgaitnieks un radīja scenogrāfiju un kostīmus Parīzes krievu sezonām.
Līdzās kostīmu skicēm skatāmi arī oriģinālie kostīmi, izrāžu afišas un plašs fotomateriāls, kas dokumentē Djagiļeva trupas uzvedumus.
Tatjanai Vlasovai, mākslas zinātniecei no Sanktpēterburgas īpašas uzmanības vērti šķiet arī paši agrīnākie Baksta darbi. " Uz šīs sienas jūs varat redzēt pašus pirmos viņa darbus, un tie nešķiet vāji, jo tajos jau jūtams viņa turpmāko darbu raksturs, kad viņš kļuva slavens un radīja brīnumus Parīzes modē un baleta scenogrāfijā,” viņa teica.
Akcentējot, ka Leona Baksta darbība noritēja sava laikmeta kontekstā, izstādē eksponēti arī viņa laikabiedru darbi – to vidū ir Aleksandra Benuā, Mihaila Vrubela, Marka Šagāla, Nikolaja Rēriha un citu slavenu mākslinieku gleznas. Izstādes kuratore Vita Birzaka pastāstīja, ka tas ir viens mākslinieku loks, kas atspoguļo šo paradigmu, pārmaiņu laiku mākslā. Kad atteikšanās no akadēmiskās skolas ir apzināta izvēle un meklējumi daudz brīvākā formas un arī satura izteikšanā.
Izstāde „Leons Baksts un viņa laiks” Mākslas muzejā „Rīgas Birža” būs aplūkojama līdz augusta nogalei.
