Džakomo Pučīni operas darbība pārcelta uz mūsdienām, izrāde būs vizuāli skaista, tās centrālais konflikts - galvenās varones nespēja izšķirties, vai sekot savai sirdij vai prāta apsvērumiem.
Pučīni opera "Manona Lesko" pēdējā laikā atdzimst uz daudzu pasaules operteātru skatuvēm. To vidū ir arī pērn notikušie jauniestudējumi Londonas Koventgārdena operā un Bavārijas Valsts operā Minhenē, kuru abu pirmizrādēs titullomu dziedājusi mūsu Kristīne Opolais. Mūsu Baltajā namā "Manona Lesko" atgriezīsies pēc 45 gadu pārtraukuma.
Pučīni opera dažādos iestudējumos pasaulē ir ļoti dažādi traktēta, arī ļoti radikālās formās. Latvijas jaunā iestudējuma režisore Ināra Slucka uzsver, ka viņai apnikušas asinis, vardarbība un prostitūcija uz skatuves, tādēļ viņas veidotā izrāde būs vizuāli estētiska. Stāsts risināsies mūsdienās, bet vizualitātē būs atsauces arī no senatnīgiem motīviem.
"Protams, stāsts par Manonu ir mūžīgs, tas pastāvēs visos laikos, laika nozīme tam nav svarīga. Vide savukārt mums rada noskaņu par Franciju vai tikpat labi Itāliju, tā veidota kā romiešu amfiteātris. Arī pēc abata Prevo stāsta - Manona Lesko ar de Grijē iepazīstas Amjēnā, kur atrodas romiešu amfiteātris," stāsta Ināra Slucka.
Ināras Sluckas interpretācijā opera vēsta par sievieti, kurai dzīve piedāvā izvēli starp vētrainu kaislību un rāmu stabilitāti. Kaislība, kas ir abpusēja, viņu saista ar jauno garīdznieku de Grijē, bet stabilitāti viņa var gūt kopā ar bagāto mākslas kolekcionāru Žerontu de Ravuāru. Manonas nespēja izvēlēties rada katastrofālas sekas gan viņai pašai, gan viņas iemīļotajam de Grijē.
Manonas lomā pēc piecu gadu pārtraukuma Latvijas opernamā atgriezīsies Asmika Grigorjana. "Es jau vairākkārt esmu dziedājusi Manonas lomu, katru reizi es tajā atrodu citus izaicinājumus. Loma ir vokāli sarežģīta. Tā kā es esmu ļoti emocionāls cilvēks, ko jūs droši vien arī esat pamanījuši, mans galvenais uzdevums ir izdarīt tā, lai visa šīs lomas ļoti spēcīgā emocionālā puse nedominētu pār manu vokālu," par savām attiecībām ar lomu stāsta Asmika Grigorjana.
Uz jautājumu, kāda būtu viņas kā Asmikas izvēle, ja dzīve piedāvātu šādu situāciju, dziedātāja atbild: "Iespējams, ka kādreiz dzīvē varētu pienākt arī situācija, kad es izvēlētos Žerontu, bet tas būtu ļoti grūti. Līdz šim vienmēr esmu sevi pazinusi tikai kā cilvēku, kas domā ar sirdi un nevis ar galvu, tātad es izvēlētos de Grijē."
Operas tēls, kurš nešaubās par savām izvēlēm, bet mīlestības dēļ ir gatavs atteikties no visa, ir de Grijē. Šīs lomas atveidotājs - turku tenors Murats Karahans gan atzīstas, ka pats personiski nespētu tik akli pakļauties kaislībai.
"Es nezinu. Man kā vīrietim kaislības nav svešas, man patīk mīlēt, taču man šķiet, ka es nespētu kādu mīlēt stiprāk nekā pats sevi. Es domāju - es visu to, kas saistās ar kaislībām un mīlestību, varu īstenot savā ģimenē," norāda Murats Karahans.
Operas "Manona Lesko" vizuālo estētiku veido scenogrāfs Mārtiņš Vilkārsis, videomāksliniece Katrīna Neiburga un modes māksliniece Keita, kurai šī ir debija operā kā kostīmu māksliniecei.
"Manonas Lesko" pirmizrāde Latvijas Nacionālajā operā būs skatāma piektdien, 20.februārī. Kā vēstīts, LNO šis būs trešais "Manonas Lesko" iestudējums - iepriekš opera iestudēta 1938. un 1969.gadā.
