Koncertā dzirdēsim solistus – Ievu Paršu, Elīnu Šimkus, Sergeju Jēgeru, Jāni Kurševu, Daumantu Kalniņu, Latvijas Radio kori un "Sinfonietta Rīga", pie diriģenta pults - Sigvards Kļava.
"Lūkas pasija" bija Sigvarda Kļavas iniciatīva," stāsta komponists Ēriks Ešenvalds. "Pirms desmit gadiem es uzrakstīju opusu “Kristus ciešanas un augšāmcelšanās”, un tās bija pirmās muzikālās sajūtas, uzdrīkstēšanās ielikt šo stāstu mūzikā.
Ešenvalda skaņdarba stāsts aizsākas ar brīdi, kad Pilāts nodod Kristu pūļa varā – tur raud sievas, viņa pēdējais apģērbs tiek sadalīts, kareivjiem savā starpā metot kauliņus. Šiem dramatiskajiem notikumiem komponists pretstata gaišas epizodes no Kristus bērnības un arī "to, kad Kristus ir paaudzies un, visticamāk, apguvis sava tēva Jāzepa arodu, galdniecību".
"Ir spēcīga sajūta apzināties, ja pirms desmit gadiem Kristus roka glaudīja koku, apstrādājot to, tad ciešanu ceļā uz Golgātu viņam šis koks ir jānes," norāda komponists. Tur ir pretruna un reizē brīnums, ka krusts glābj cilvēci. Un par to arī ir šis opuss. Solisti skaņdarbā nepilda konkrētu lomu, izņemot Daumantu Kalniņu, kurš ir pazudušais dēls, jo tikai Lūkas evaņģēlijā atrodama Kristus līdzība par pazudušo dēlu. Pētot, ar ko Lūkas evaņģēlijs atšķiras no citiem, sapratu, ka vēlos izstāstīt mūzikā par šo pazudušo dēlu.”
No Johana Sebastiana Baha “Marka pasijas” saglabājies tikai librets, turpretim mūzika (vismaz laba tiesa no tās) gājusi zudībā. Vācu diriģents, ērģelnieks un komponists Dīthards Hellmans rekonstruēja “Marka pasiju”, viņa veikuma pasaules pirmatskaņojums notika 1964.gadā.
"Bahs savas dzīves laikā izdarīja lielisku darbu – iedibināja tradīcijas, radīja izcilus skaņdarbus ar dziļu domu par Kristus ciešanām. Nu man tas jāpaveic savā gadsimtā,” intervijā "Klasikai" savu pārliecību pauž Ēriks Ešenvalds.
Viņš arī uzsver – šāda mēroga un koncepcijas darbam nedrīkstētu ķerties klāt neticīgs cilvēks, kuram baznīcas vide ir sveša. "Es ticu. Esmu baznīcas draudzē. Tāpēc baudīsim 21. gadsimta stāstu par Lieldienu notikumu."
Komponists stāsta, ka Lūkas evaņģēlijā ir brīnišķīgs notikums, par kuru vēsta Kristus – tā ir līdzība par Pazudušo dēlu, turklāt šī līdzība nav atrodama nevienā citā evaņģēlijā. "Man ļoti gribējās to iekļaut arī savā pasijā. Turklāt manā Lieldienu vēstījumā ik pa laikam ievītas ar Kristus agrāko dzīvi, arī viņa bērnību saistīto notikumu refleksijas. Tālab manā pasijā netrūkst pretnostatījumu – katram ciešanu laika notikumam likts pretī kas skaists un dzīvs."
Visbeidzot, potenciālajiem koncerta apmeklētājiem Ēriks Ešenvalds novēl: "Nevienam negribu uzspiest savu viedokli un izjūtas, tāpēc mans vienīgais aicinājums – nāciet uz koncertu atvērtām sirdīm!”
Latvijā “Marka pasijas” restaurācijas versija pirmoreiz izskanēja Sigvarda Kļavas vadībā 2005.gada Lielajā Piektdienā.
