„Silmaču” muzeja vadītāja Sandra Āre iepazīstina ar šeit redzamajiem eksponātiem - tās ir gan fotogrāfijas no izrādēm, gan uz krāsns guļošais Ābrams un, protams, izrādes rekvizīti:
''1955. gadā izrādei tika veidotas pilnīgi jaunas dekorācijas un izrāde tika vesta uz Maskavu, uz teātru dekādi. Pavīdēja doma, ka izrādi varētu noņemt no repertuārā – Jāņi, alus dzeršana, ar žīdiem tā būšana... Un viss, kas šeit redzams, ir no 1955.gada.''
Muzejā skatāms arī Blaumaņa rokraksts lugas pirmajā eksemplārā un galds, pie kura viņš to ir sarakstījis. Bet kāda ir saistība Blaumaņa lugai ar Druvienu?
''Rakstniekam Jānim Porukam māsa Emīlija ieprecējās Silmačos – viņa apprecēja skrodermeistaru Ancevu. Kādā vasarā brālis bija atbraucis lūkot, kā viņai sokas pa dzīvi. Un tad viņam radās doma uzrakstīt skaistu darbu, jau bija nosaukumu izdomājis – ''Skroderdienas Silmačos.'' Ideju viņš izstāstīja savam labākajam draugam Rūdolfam Blaumanim, kurš teica – nu, tev jau tur, draugs, nekas liels nevar sanākt. Un Poruku Jānis savu ideju ielika atvilknē, bet Blaumanis domāja – ļoti laba ideja, jo viņam “brakos”kaimiņos dzīvoja Ūdensmemme (kura ielikta lugā kā Tomuļmāte), kaimiņos dzīvoja Ābrams Ulpītis... Nu, lūk, tā Blaumanis uzrakstīja lielu lugu, bet līdz ar to abi draugi sagāja naidā...” stāsta Sandra Āre.
Pie muzeja atrodas arī brīvdabas estrāde, kur savulaik ik vasaru notika „Skroderdienu'' izrādes brīvā dabā un kas pulcēja ļoti daudz skatītāju. Pirmsākums brīvdabas izrādei – 1986.gads, spēlēja līdz 1991.gadam. Bet nu jau var teikt, ka skroderdienas „Silmačos” atkal būs - pēc 30 gadu pārtraukuma.
''Tautas balss ir sadzirdēta, būs ''Skroderdienas Silmačos'' – Nacionālā teātra izrāde Indras Rogas režijā. Protams, tā ir liela uzņemšanās, smagi, bet tad svinēsim kopā!'' priecājas „Silmaču” muzeja vadītāja Sandra Āre.
Protams, lai atkal te varētu ierasties Silmaču saime un skatītāji iejustos Līgo svētku gaisotnē, kā stāsta Sandra Āre, iecerēti arī daudzi priekšdarbi – tiks būvēta un papildināta skatuve divos stāvos, pavasarī sāksies darbi.
Kā atzīst Silmaču muzejā, tad gaisotni, kāda pirmsjāņu laikā valda ''Skroderdienu'' brīvdabas izrāde, nevar salīdzināt ar teātra zālē skatīto: ''(..) Te skats apkārt ir cits, viss brīvā dabā – kā mazie Dziesmu svētki!''
Tātad nākošvasar skroderdienas atkal Druvienas „Silmačos”.
