“Tuvā pilsēta” ir trešais lietuviešu dramaturga Marjus Ivaškeviča Latvijā iestudētais darbs. Tas ir par ģimenes dzīves rutīnu un mēģinājumiem no tās izrauties, dodoties uz kārdinājumiem pilno tuvo pilsētu. Starptautiski pazīstamā dramaturga darbu Nacionālajā teātrī ir iestudējis viens no Krievijas revolucionārākajiem režisoriem Kirils Serebreņņikovs.
"Šādā redakcijā luga ir rakstīta speciāli Nacionālajam teātrim. Luga, kas uzrakstīta pirms vairākiem gadiem, tagad izskatās pilnīgi savādāk. Latviešu skatītāji redz ekskluzīvu variantu. Mēs ar autoru pārrakstījām tekstu, pievienojām epizodes, un šo darbu sākām jau gadu pirms pirmizrādes," stāsta režisors.
Galvenās varones Annikas odisejā uz tuvo pilsētu Serebreņņikovs manipulē ar savdabīgu humoru, pikantām un gandrīz perversām ainām. Taču zem tām slēpjas dramatiska neizpratne par savas seksuālas dzīves vērtībām. Un tām izlaužoties mēs redzam absurda komēdiju.
"Īstenībā ir vienkārši, ir par cilvēka tumsu. Tumsa ir neglīta, tajā nav nekā skaista. Mēs mēģinām radīt lietas tādas, kādas viņas ir," saka aktrise Maija Doveika.
"Varbūt tādēļ, ka esmu no Krievijas, jāsaka: pie mums absurda drāma ir praktiski viss, ko redzam ziņās. Tādēļ man tas ir dabiski. Tas ir visapkārt. Es vienmēr to uzsveru. Pierastā realitāte, garlaicīgā – ir tas, pret ko iestājas mūsu tā sauktie varoņi – pret normālu, samērīgu, mietpilsonisku dzīvi. Tādēļ to ir interesanti darīt arī teātrī. Kaut kā pretoties pret šo garlaicīgo normu," skaidro Serebreņņikovs.
Nacionālais teātris šo izrādi neiesaka skatīties personām līdz 18 gadiem. Jāpiebilst, ka arī tiem, kam pāri astoņpadsmit, jābūt gataviem izkāpt no tradicionālas dzimumaudzināšanas rāmjiem.
"Es biju aizgrābta no pirmās līdz pēdējai sekundei," atzīst dziedātāja Linda Leen.
Savukārt Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce norāda, ka izrādi "kā tādu laikmetīgās mākslas darbu mēs varam uztvert kā salīdzinoši interesantu", taču "vai es to gribu skatīties, tas ir cits jautājums".
Teātra kritiķe Henrieta Verhoustinska uzsver, ka viņa patīk Kirila Serebreņņikova skatuves valoda ar fizisku konkrētību.
"Režisors un visa trupa ir izlasījuši lugu, sapratuši tās jēgu. Otra lieta, Kirils manu fantāziju ir bagātinājis ar savu, un tas vienmēr priecē. Un trešā lieta. Jums ir lieliski aktieri. Varbūt tā nav labi teikt, bet dažiem no viņiem Rīga ir pārāk maza," slavē dramaturgs, lugas “Tuvā pilsēta” autors Marjus Ivaškevičs.
