Izrādes māksliniece – Monika Pormale. Oriģinālmūziku izrādei sarakstījis baltkrievu komponists Viktars Kapicko, kura Veņičkam Jerofejevam veltītais skaņdarbs skanēja Rīgā 2013. gada novembrī. Iestudējumā piedalās aktieri Kaspars Znotiņš, Vilis Daudziņš, Andris Keišs, Ivars Krasts, Ģirts Krūmiņš, Jevgēnijs Isajevs, Andis Strods, Varis Piņķis un Guna Zariņa.
Platona dialogs “Dzīres” uzskatāms par vienu no Eiropas kultūras stūrakmeņiem; pie tā daudzkārtīgi atgriezušies dažādu laikmetu domātāji; dialogs ietekmējis gan rakstniekus (Tomasu Mannu, T.S. Eliotu, Virdžīniju Vulfu, Jukio Mišimu), gan komponistus (Ēriku Satī, Leonardu Bernsteinu), gan gleznotājus (Botičeli, Rubensu, Dāvidu, Anselmu Feierbahu); tas ticis arī filmēts (M. Fereri) un uzvests teātrī. Latvijā līdz šim Platons nav iestudēts.
Filozofu un aktieru izrādē ar nosaukumu “Mielasts” draugu pulciņš sapulcējas pie skaistuļa Agatona, lai atzīmētu viņa uzvaru traģēdiju festivālā 416. g. p.m.ē. Lai gan šī vēsturiskā iedzeršana tiek pavadīta šķietami nevainīgās sarunās par mīlestību, visus tajā iesaistītos pilsoņus drīz vien apsūdz bezdievībā un netikumībā. Ievadīti augstākajās mīlas zinātnes pakāpēs, mielasta dalībnieki tā arī nenonāk pie apjausmas, ka bez filozofiskas pārbaudīšanas ne viņu, ne valsts dzīvei nav nekādas jēgas.
“Platona iestudēšana ir nāvīgs pasākums: Platona saprašana – un arī nesaprašana – var izmanīt skatu uz to, kas pirms brīža vēl likās nozīmīgs, tai skaitā – pašam savā dzīvē. Psiholoģiskiem stāvokļiem mēs varam iztēloties atbilstošu plastisku iemiesojumu; tam, par ko runā Platons, šķietami nav citas formas kā vārds. Tādējādi šis pasākums teātrī ir jaunas, nebijušas vietas radīšana: tā ir kā tā sala, kurā nonāk, kad saskaras ar priekšstatu neiespējamību. Un dīvaini: visatbilstošākais noskaņojums šim nelielajam “ceļojumam” man, pretēji Anatolijam Vasiļjevam, šķiet nevis dramatiska nopietnība, bet jautrība,” stāsta izrādes režisors Uldis Tīrons.
