Iela ar patriotisko nosaukumu patiešam izveidota īsi pirms valsts neatkarības atjaunošanas, kur tolaik nebija nevienas mājas un no kolhoza saimniecības kartupeļu laukiem mitinājās vien kartupeļu lauku kaitēkļi.
Neatkarības iela Lielvārdes novada Jumpravā ir pavisam neliels zemes ceļš, kas atgādina vienkāršu privātmāju iebraucamo ceļu. Darbdienas vidū šeit neviena iedzīvotāja nemana, uz nelielās ielas ir pāris saimniecību, uz kuru adresēm saskatāms Neatkarības ielas nosaukums. Vēsturiskā iela gan šķiet pārdalīta, jo privāto māju aizmugurē garām tek nelielā Rītupīte, kuras otrā krastā jau krietni lielākam grants ceļam arī uzstādīta norāde Neatkarības iela, kuras sākumā stāv veca lauksaimniecības tehnika un piekabe, bet līkumotā ceļa galā nelielā uzkalnā saredzami zirgi pļavas aplokā.
Vienā no sētām, kura gan iekļauta līdzās esošajā Lielajā Dārziņu ielā, sastaptā vietējā iedzīvotāja Agita stāsta, tieši viņas mājas priekšā nesen novietota ielas norāde un vasarā solot Neatkarības ceļu pat labiekārtot.:
"1989.gadā te tika stādīta aleja - divās rindās ozoli," atceras jumpravietis Andris Ūdris, kurš tolaik bijis vietējās padomju saimniecības "Ogre" galvenais meliorators un stāsta, ka ideja par Neatkarības ielu pagasta pārvaldē patiesībā radusies jau pirms 4.maija notikumiem un, iespējams, neuzkrītošā iela tolaik izvēlēta ar nodomu nepievērst lieku uzmanību zīmīgajam nosaukumam. Līdzās tagadējai Neatkarības ielai pat speciāli stādīti ozoli, lai veidotu neatkarības aleju, bet ideju līdz galam nav izdevies īstenot, proti, ozoli vēl šobaltdien redzami, taču tikai vienā ceļa pusē. Kad ielai dots nosaukums, šajā vietā nav bijusi neviena māja, bet vietējais celtniecības uzraugs un saimniecības daiļdārznieks par ideju iedegušies:
"Guntis Nesaule un Vilnis Steps bija senās Latvijas brīvvalsts patrioti. Tā bija viņu ideja, ko pagasta padome apstiprināja. Te bija ciematniekiem individuālie dārziņi jau sen, kolhoza un sovhoza laikos."
Andris Ūdris stāsta, ka ielu tā nodēvēt jumpravieši lēmuši vēl pirms 4. maija, jo atmodas vēsmas bijušas jūtamas jau pāris gadu iepriekš. Turklāt pirmais brīvās Latvijas karogs šeit Jumpravā svinīgi pacelts jau 1988. gadā.
"Ielas nosaukuma došana tā sakrīt ar 4. maiju, no sākuma jau nebija tāda doma - bija par to neatkarību. 4. maijs radās spontāni: kad Augstākajā Padomē pieņēma Neatkarības deklarāciju, tauta skaitīja līdzi... Atceros, vakarā skatījos "Panorāmu" - tas bija ļoti pacilājoši. Tā viss sakrita - cilvēkiem nojausma jau bija," stāsta Ūdris.
Zināms, ka daudzviet Latvijā pēc neatkarības atgūšanas 1990. gada 4. maijā daudzas ielas valstī pārtapa par Brīvības ielām, taču jumpravieši ar nolūku izvēlējušies teju sinonīmu vārdam brīvība, jo vārds ‘’neatkarība’’ ir ar konkrētāku vēstījumu.
"Gribējām neatkarīgu Latviju. Neatkarīgu no Padomju Savienības. Latvietis vienmēr gribējis savu kaktiņu, savu stūrīti zemes - ne-at-ka-rīgu!" uzsver Andris Ūdris.
Latvijas adrešu reģistrā vienīgā Neatkarības iela visā Latvijā atrodama tikai Lielvārdes novada nelielajā ciemā – Jumpravā.
