Nav svarīgi, vai par saviem senčiem zināt stāstīt gari vai zināt tikai dažus faktus. Pirmā pasaules kara arhīvā “ Europeana 1914-1918” nesmādē neko, kas ar to saistīts.
Kaut arī kolekcijas dienas Latvijā beidzas pirmdien, 7.novembrī, savas ģimenes relikvijas var piedāvāt arī turpmāk, iepriekš sazinoties ar Nacionālo bibliotēku.
Līdz šim kolekciju dienas rīkotas jau 22 valstīs. Cilvēki nes fotogrāfijas, vēstules, pastkartes, dienasgrāmatas, gleznas un zīmējumus, ko radījuši paši karavīri, kā arī kastes ar mantām un lietas, kas darinātas no munīcijas, stāstīja vēsturnieks Franks Drauške.
“Europeana” esot pasaulē lielākais personiskā kultūrmantojuma arhīvs. Tajā jau tagad apkopti 15 000 stāstu un 200 000 priekšmetu. Pēdējās divās dienās to papildinājuši vēl 50 stāsti un priekšmeti no Latvijas. Bildes rūpīgi ieskenētas, priekšmeti - nofotografēti. Tad digitalizētās piemiņas lietas sāk ceļu uz digitālo bibliotēku - arhīvu, kur tās var skatīt tuvumā un tālumā, lasīt un atšifrēt rokrakstus.
Drīzumā interneta adresē būs atrodama jauna aizraujoša nodarbe gariem ziemas vakariem – gadsimtu senu vēstuļu šifrēšana. „Rīt mēs palaižam vēl vienu šī projekta sadaļu. Tā ir transkripcija, un tajā var piedalīties jebkurš. Ieejot mājaslapā, jāatrod dokumenti, vēstules vai kartītes savā dzimtajā valodā un salasītais jāpārraksta datordrukā turpat mājaslapā,” piebilst Drauške.
“Europeana” materiālu kopums esot gluži jauns un gandrīz neskarts informācijas lauks pētniekiem, vēsturniekiem, māksliniekiem, valodniekiem, dokumentālu filmu un grāmatu veidotājiem.
