"Tā ir no 1988.gada jūlija, Berlīnē pirkta," stāsta māksliniece Džemma Skulme novilkusi vienu no kurpēm, kuras viņai piektdien kājās. Tās pirms teju 30 gadiem bijušas klāt arī vēsturiskos brīžos ceļā uz Latvijas neatkarību. Lai arī piektdien kurpes vēl paliek māksliniecei kājās, jau drīz tās kuplinās Tautas frontes muzeja ekspozīciju.
Skulme nav vienīgā, kura uz Tautas frontes dzimšanas dienu ieradusies ar dāvanu – papildinājumu muzejam. Katrai no dāvinātajām lietām ir savs, bieži ļoti personisks stāsts.
Tāpat ir ar balto džemperi, uz kura ar rokām izšūts Latvijas ģerbonis. To Dainim Īvānam uzdāvinājusi trimdas latviete no Kanādas. Viņš to uzvilcis Baltijas ceļā.
"Man bija jāstāv uz pašas robežas – viena kāja Latvijas pusē, otra kāja Igaunijas pusē. Pie vienas rokas man bija igauņu meitene, pie otras rokas latviešu meitene. Man mugurā bija šis baltais džemperis, kurš pilnīgi kā robežssargs staroja visās fotogrāfijās un visos video materiālos, kas tolaik parādījās televīzijā," atminas Īvāns.
Atmodas laika žurnālists Miervaldis Mozers muzejam dāvina 1991. gadā apkopotu un iespiestu telegrammu krājumu. Tās ir spilgtākās no vairāk nekā 30 000 telegrammu, kuras barikāžu laikā Latvijas cilvēki impulsīvi, neatkarīgi viens no otra sūtījuši PSRS līderim Mihailam Gorbačovam un viņa sievai personīgi. "Cilvēki iedomājās, ja personiski palūgtu, Mihailu Gorbačovu, viņa ģimenes locekļiem, vēl kādam – "Taču attopieties, ka cilvēki grib dzīvot citādāk! Nešaujiet, nedariet tā!" Es arī personiski iesaistījos – nosūtīju savu telegrammu Mihailam," stāsta Mozers.
Šīs ir vien dažas no vēsturiskajām dāvanām, kuras piektdien saņēma Tautas frontes muzejs. Tas turpina papildināties visu laiku. Turklāt šogad atvērta arī pavisam jauna – Latvijas Republikas Augstākajai Padomei veltīta ekspozīcija.
