Festivālā būs dzirdami gan simfoniskās, gan kamermūzikas koncerti, tāpat varēs dzirdēt starpžanru „cross - over” programmas. Pirmās dienas koncertā „Rekviēms - lūgšana par Baltijas jūru”, kurā izpildīs Volfganga Amadeja Mocarta skaņdarbu „Rekviēms” mākslinieki aicinās Latvijas iedzīvotājus iesaistīties jūras vides uzlabošanā.
„Mēs gribam inficēt arī savus klausītājus ar to domu, ar to darbu. Vienkārši - kaut ko darīt, roku pie rokas. Kad cilvēks kaut ko dara, viņš arī kaut ko sasniedz, kaut ko panāk,” saka Inese Galante.
Mēs gribam pievilkt arī mūsu klausītājus, darba rūķus, skatīties pa labi un kreisi un darīt, vienkārši būt Latvijas saimniekiem,” skaidro dziedātāja.
Nodibinājuma „Rīga 2014” programmu vadītāja Aiva Rozenberga ir pārliecināta, ka Galantes balss cilvēkiem apskaidros prātus. „Es zinu, ka Ineses Galantes balss spēj dziedināt,” saka Rozenberga.
„Mēs varētu tiešām savai Baltijas jūrai sadoties roku rokā. Kultūra, māksla un balss sadodas roku rokā ar zinātni, ar vides zinībām, ar to, kas mums ir apkārt, jo patiesībā jau tie esam mēs paši, tā ir mūsu pašu veselība,” skaidro Rozenberga.
Mocarta „Rekviēms” ir veidots no septiņām daļām. Katrai no tām ir sava mākslinieciskā ideja, kuru centīsies īstenot mākslinieki savā kopdarbā.
Festivāla „Summertime - aicina Inese Galante” direktore Diāna Galante uzskata, ka festivāla desmitās jubilejas gadā tapis unikāls multimediju projekts. „Katru daļu no rekviēma mēs parādīsim vienkārši, kas mums ir. Tas būs kopējs projekts ar mūziku, tas ir, bilde un mūzika tiksies vienā fragmentā un vienā sūtījumā,” atklāj Diāna Galante.
„Tās būs trīs bildes, trīs projekti, trīs produkti vienā. Tas ir rekviēms, tā ir filma ar projekcijām, un tas būs kopējais koncerts ar visu to projekciju kopumā,” saka Diāna Galante.
Festivāla atklāšanas pasākumam veidotajā filmā attēlos Baltijas jūras nomiršanu un vēlāko atdzimšanu. Taču, ja filmā jūra var atdzimt, tad reālajā dzīvē, nerisinot problēmu, jūras atdzimšana vairs nebūs iespējama, atzīst koncerta video dokumentāciju režisors Sandijs Semjonovs.
„Piemēram, tur viena epizode, kad zvejnieks velk tīklu un visu laiku tur tukšs, tukšs, un tā arī neko neizvelk. Vienai epizodei speciāli bija atvests vilks no Lietuvas un filmēta epizode rīta gaismās, kā viņš iziet cauri kadram un rada dažādus šos vizuālos tēlus no pilnīgas jūras nomiršanas līdz atdzimšanai,” stāsta Semjonovs.
Pasaules Dabas fonda pārstāvis Ingus Purgalis norāda, ka tiek ietekmēta bioloģiskā daudzveidība, zivju un augu kļūst mazāk.
„Un beigās mēs nonākam līdz šīm te mirušajām zonām. Apmēram Latvija plus vēl, kā saka, sen aizmirstais Tobāgo. Apmēram tāda tā teritorija ir, kas jau mirusi, kurā nav vispār skābekļa,” saka Ingus Purgalis.
Katram cilvēkam jācenšas rīkoties dabai draudzīgi, lai tādā veidā palīdzētu Baltijas jūrai, sev un cits citam, uzskata Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāve Alda Ozola.
Diemžēl ar šiem racionālajiem argumentiem ne vienmēr var situāciju mainīt un pārliecināt oponentus vai kolēģus. Tāpēc šī lūgšana par jūru, rekviēms jūrai ir tik unikāls un arī apsveicams,” saka Ozola.
Lai pilnībā nodotu cilvēkiem koncerta ideju, pieaicināti izcili mūziķi. Piemēram, mecosoprāns Anna Halenberga no Zviedrijas, tenors Andreass Šāgers no Austrijas, kā arī latviešu operdziedātājs Egils Siliņš un daudzi citi.
