Ogres pilsētā dramatiski pagājusi nakts un visa trešdiena. Aizsērējumu un lietavu dēļ izkāpusi no krastiem, Urgas upe applūdinājusi mājas un izdzinusi no tām iedzīvotājus. 

Ogres novada dome trešdien vakarā nolēma pieprasīt Ministru kabinetam izsludināt ārkārtējo situāciju Ogres novadā plūdu un to seku dēļ, jo tie būtiski apdraud sabiedrības drošību, cilvēku veselību un dzīvību, informēja Ogres pašvaldība.

 Lēmumu tiks nosūtīts Latvijas Republikas Ministru kabinetam, Krīzes vadības padomei, Iekšlietu ministrijai un Zemkopības ministrijai.  

Pēc ilgstošajām lietavām valsts vidienē applūdušas vairākas upes, bet vissmagāk cietusi Pārogre. Tur applūduši vairāk nekā 50 īpašumi, evakuēti seši iedzīvotāji, tajā skaitā astoņus gadus veca meitenīte. Vēl seši ogrēnieši no evakuācijas atteikušies un palikuši savos applūdušajos mājokļos. Glābšanas dienestā skaidro, ka patlaban ūdeni no plūdu zonas sūknē ar trim jaudīgiem sūkņiem, turpinās arī Urgas upes attīrīšana. 

Parasti Urgas upīte ir tik maza, ka atgādina grāvi, bet ne šajās dienās. Neiztīrītā gultne un pamatīgās lietavas Pārogri pārvērtušas Venēcijā. Vairāku ielu vietā viļņojas ūdens. Naktī ar smago tehniku izrakti gan pašu iedzīvotāju sabūvētie tiltiņi, gan tīrīta upe, taču Urgai nav kur palikt. Caurteces vietā izveidojies pudeles kakla efekts un ūdens līmenis nevis krities, bet ilgstoši kāpis.

Ogres nvada domes pārstāvji taisnojas, ka upe juridiski ir Zemkopības ministrijas (ZM) pārraudzībā. Un atbildība par notikušo jāuzņemas ministrijai.

Kopš dienas vidus upītes līmenis nav krities, taču labā ziņa - tas nav arī cēlies. 

Dienas vidū, kamēr vasarnīcu rajonā Pārogrē glābšanas dienesta vīri ar laivām piepeld pie katras plūdu skartās mājas un vēl tikai cenšas pierunāt evakuēties iedzīvotājus, glābšanas operācija jau sākusies Pureņu ielā. Ogrēniete pensionāre Janīna ieradusies savā mazdārziņā, kur šķūnītī jau 25 gadus tur vistas. Šoruden raizes par 15 vistām un gaili Pēteri, kas tikai nesen sācis dziedāt. Viņas dārza kaimiņš, arī sirmgalvis, jau pārrāpies aizslēgtajai sētai, apakšveļā iebridis ledainajā ūdenī, bet Urgas apņemtās šķūņa durvis nejaudā atdarīt. Drīz vien talkā ierodas glābēji, kas atver metāla vārtus un tiek līdz nelaimīgajām vistām. Kamēr ogrēniete Janīna ar kaimiņu no glābējiem pārņem vistu glābšanas stafeti, evakuācijai dienas gaitā pamazām sāk piekrist arī iedzīvotāji.

Pašlaik Urgas kāpjošie krasti tikuši jau vairāk nekā pussimt īpašumos. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests sameklējis papildu jaudīgus sūkņus, lai ātrāk tiktu galā ar upītes radītajiem plūdiem. Glābēji laivās arī nogādā pārtiku mājās, kuru iedzīvotāji nav piekrituši tās pamest. Ieradusies arī zupas virtuve. 

Sastaptie stāsta, ka Urdziņa no krastu iespīlējuma sākusi kāpt jau pirms pāris dienām, zvanījuši pašvaldībai, bet tā palīgā steigusies tikai otrdienas vakarā.

Tagad applūdušajā teritorijā ūdenī palikušas arī vairākas automašīnas, tur dežurē pašvaldības policija, arī vietējo likumsargu priekšnieks Uģis Ulmanis. 

Vietējās Ogres novada pašvaldības vadītājs Artūrs Mangulis no Zaļās partijas atzīst, ka Urgas upīte tīrīšanas darbus nav pieredzējusi gadu desmitiem.

Tā vietā, vasarnīcu rajonam pāraugot savrupmāju apbūvē, kanāla krastos saceltas ēkas, tilti iekļūšanai īpašumos, sastādīti koki. Arī tas bremzē upītes tecējumu, lai gan plūdu situācija trešdien rāda, ka ar Urgas ūdeņiem netiek galā pārsūknēšanas stacija, kas upi savieno ar Daugavu. Mērs Mangulis teic, ka pašvaldība ir gatava palīdzēt cietušajām ģimenēm. 

Sarunās ar Zemkopības ministrijas (ZM) vadību panākta vienošanās, ka Urgas upi kā valsts nozīmes ūdensnoteku pilnībā renovēs jau nākamajā gadā. Par valsts meliorācijas sistēmām atbildīgā uzņēmuma "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi" vadītājs Roberts Dilba Latvijas Radio atzina, ka līdz šim atbalsts piešķirts tikai lauksaimniecības zemju un mežu meliorācijai. Ogres situācija rāda, ka uzmanība pievēršama arī apdzīvotajām vietām. 

LTV korespondente Anete Bērtule no Ogres ziņoja, ka situācija pasliktinās un ūdens turpina kāpt, applūduši 110 īpašumi. Vairākiem īpašumiem atslēgta elektrība, un to nepieslēgs, kamēr ūdens neatkāpsies.

Domes lēmums par ārkārtas situāciju ļaus operatīvāk rīkoties, un Ogrē cer, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ātri to apstiprinās, un jau ceturtdien agri no rīta atbildīgām iestādēm būs iespēja operatīvi rīkoties.

Arī citviet Ogres novadā lietavas raisījušas dažādas problēmas. 

Aizvadītajā naktī autoceļa Zaube-Taurupe astotajā kilometrā izveidojies ceļa caurtekas izskalojums, tāpēc tas slēgts satiksmei. Abzes upe noskalojusi tiltu un appludinājusi vairākas mājas Ogres novada Suntažos.

Foto: Sintija Eglīte

Turpat arī lietavu dēļ šodien pārrauts Dzirnavu dīķa aizsprosts, kura teritorija ir ierobežota un tiek gaidīts līdz samazināsies ūdens līmenis, lai varētu uzsākt remontdarbus.

Plūdi arī Dobelē raisa neziņu

Ilgstošais un spēcīgais lietus problēmas radījis arī dobelniekiem. Applūduši desmitiem pagrabu un notekūdeņu aku, turklāt situācijā, kad ''ūdens nāk iekšā pa durvīm'', iezīmējusies problēma, ka iedzīvotāji nezina, kam lūgt palīdzību.

Citkārt mazā Ālaves upīte pēc ilgstošajām lietavām kļuvusi par varenu upi, un, izkāpjot no krastiem, appludinājusi ziemāju laukus. Bet  saulainākajā pilsētā Dobelē par dabas stihiju atgādina gan peļķes uz ielām, gan lietus iznēsātā mulča. Iedzīvotāji stāsta, ka tāds ūdens kā otrdienas, 14.oktobra, pēcpusdienā pilsētā nav bijis vismaz desmit gadus.

 

"Pat līdz veikalam nevarēja aiziet, kurpēs smēlās. Visa iela pludoja pie lielveikala," sacīja dobelniece Ziedone.

Daudziem privātmāju iedzīvotājiem ar ūdens radītajām sekām vēl ilgi nāksies cīnīties.

Vieniem akā ūdens nu pakāpies tik augstu, ka var kaut ar krūzīti pasmelt, vien nav pārliecības, ka to drīkst lietot pārtikā, un arī kanalizācijas notekūdeņu aka ir pilna. Savukārt citiem lielākās galvassāpes rada applūdušie pagrabi. Turklāt šajā situācijā iezīmējusies arī palīdzības sniegšanas sistēmas nesakārtotība.

"Zvanījām visādām iestādēm, neko neviens nevarēja izdarīt. Glābšanas dienestam zvanījām, tur arī nekā - nosūtīja uz "Dobeles ūdeni". Nu labi, ka tas "Dobeles ūdens" beidzot atsaucās un sāka kaut ko darīt lietas labā," pastāstīja dobelnieks Māris Gavriļenko.

"Glābēji steidz palīgā vien tad, ja plūdi rada briesmas dzīvībai un nepieciešama evakuācija, bet citkārt palīdzība jāsniedz pašvaldības dienestiem," skaidroja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) sabiedrisko attiecību  nodaļas vadītāja Inga Vetere.

Uzņēmuma ''Dobeles ūdens'' vadītājs gan uzskata, ka palīdzību sniedzis vien labas gribas, bet ne pienākumu vadīts.

"Man personīgi zvana arī šodien par applūdušiem pagrabiem un, prasa kā mēs šīs sekas novērsīsim. Jāatvainojas par operativitāti, bet diemžēl uzņēmumam resursi ir ierobežoti," pavēstīja SIA''Dobeles ūdens'' vadītājs Dainis Miezītis.

Lai gan lietus līst arī trešdien, salīdzinot ar otrdienu, kad  Dobelē nolijuši 128 procenti no mēneša normas, tas ir nieks, un var teikt, ka situācija stabilizējusies. Vien tagad iedzīvotājiem jādomā, kā izžāvēt slapjos pagrabus un māju pamatus.