Latvijas lielāko tīklu aptiekās ir saraksti ar primāri iesakāmām zālēm vai uztura bagātinātājiem, un par to pārdošanu ir paredzētas piemaksas. To rubrikā "Farmācijas neredzamā vara" izpētīja Latvijas Radio žurnālisti. Veselības ministrijā norāda – šādu sarakstu esamība un bonusu sistēma nav nekas nelikumīgs. Veselības ministre Anda Čakša (Zaļo un zemnieku savienības izvirzīta) gan atzīst, ka tas nav ētiski, tomēr risinājumu nav gatava piedāvāt.
"Aptieka jau sen nav vieta, kur farmaceits var vienkārši strādāt. Tur ir jābūt labam pārdevējam. Pirms kāda laika atnācu asarās uz mājām, jau grasījos pamest darbu.
Tas ir ļoti grūti, kad no tevis gaida, ka cilvēkam iesmērēsi kaut kādu mēslu," Latvijas Radio stāstīja kāda farmaceite, kura vēlējās palikt anonīma.
Jau iepriekš bija dzirdēts: "Neviens jums oficiāli neteiks, bet aptieku ķēdēs ir tie saraksti". Lapas vai faili ar konkrētu ražotāju zāļu nosaukumiem, kuras aptieku tīklu darbiniekiem esot jāiesaka pacientiem. Vai tādi patiešām ir, Latvijas Radio nolēma to izpētīt.
- Sāk ar eksperimentu četru lielu tīklu aptiekās
- Farmaceiti anonīmi gatavi stāstīt par tīklu praksi
- Negrib turpināt darbu "rekomendāciju" dēļ
- Par sarakstos esošo zāļu pārdošanu – pielikums pie algas
- "Apotheka" atzīst – ir saraksti ar "dažiem produktiem"
- Aptieku tīklā "Benu" bonusi uz aptiekām
- "Mēness aptieku" tīklā "spiežot" uz "Jonax" produkciju
- "Euroaptieku" piemaksas par "Live well" uztura bagātinātājiem
- "Latvijas aptiekā" arī piemaksas, bet tās esot "maznozīmīgas"
- Veselības ministre: Tas nav ētiski, bet man nav risinājuma
Eksperiments četru tīklu aptiekās
Latvijas Radio sāka ar eksperimentu. Sarunāja kādu žurnālistikas studentu, kurš piekrita apstaigāt daudz aptieku – izvēlējās kopā 20 aptiekas no četriem lieliem tīkliem – "Mēness aptieka", "Apotheka", "Benu" un "Euroaptieka".
Zinot, ka visbiežāk cilvēki pērk bezrecepšu zāles pret galvassāpēm un gremošanas problēmām, Latvijas Radio izdomāja leģendu, ko stāstīt visās aptiekās.
Galvenais bija pārbaudīt: ja ir viena kaite, vai viena tīkla aptiekās vienoti ieteiks konkrētas zāles.
Darbinieki ieteica arī dažādus medikamentus sāpju remdēšanai, taču nevarētu teikt, ka vienā tīklā uzkrītoši rekomendēja vienas un tās pašas zāles. Aptiekāri arī uzdeva daudz jautājumu. Tiesa, Latvijas Radio pamanīja, ka, vaicājot par smagumu vēderā un šķebinošo sajūtu pēc trekna ēdiena ieēšanas, gandrīz visi visos četros tīklos ieteica zāles "Mezym".
Retākos gadījumos farmaceites vai farmaceita asistentes uzkrītoši centās tirgot konkrētā tīkla virzītus uztura bagātinātājus un citas preces. Piemēram, "Mēness aptiekās" dažādām kaitēm bieži vien ieteica "Jonax".
Savukārt vienā no "Euroaptiekas" tīkla aptiekām farmaceite, noklausījusies mūsu stāstu, atzina: te līdzētu daudz kas, bet pēc simptomu nosaukšanas tomēr rokās paņēma un parādīja "Live well" uztura bagātinātājus. Tikai vēlāk Latvijas Radio uzzināja šā un vēl citu ražotāju saistību ar aptieku tīkliem.
Sastopamas bija arī "azartiskas" pārdevējas. Brīžiem eksperimenta laikā sajūtas bija kā televeikala reklāmā. Kādu aptiekāri knapi paspējām apturēt, pirms visi ieteiktie medikamenti jau noskenēti pie kases.
Pēc eksperimenta secinājām – iezīmējās interesantas tendences, taču apgalvot, ka viena tīkla aptiekās iesaka tās pašas zāles, nevarētu.
Anonīmi gatavi pastāstīt savu pieredzi
Pēc tam Latvijas Radio sāka neformāli uzrunāt farmaceitus un farmaceitu asistentus, kuri piekristu izstāstītu par katras ķēdes iekšējām tradīcijām – kā pārdod zāles un uztura bagātinātājus. Tam Latvijas Radio veltīja vairākus mēnešus. Ne visi vēlējās runāt, vēl daži piekrita un pēc tam pārdomāja.
No iegūtajiem datiem var secināt par kārtību četros aptieku tīklos: "Mēness aptieka", "Apotheka", "Benu" un "Euroaptieka". Darbinieku sniegtajai informācijai arī izdevās iegūt apstiprinājumu. Sarunas bija anonīmas, darbinieku teikto ielasīja kolēģi no radio.
"Tas, ko es stāstu, varbūt ir pret līguma noteikumiem, taču tas nav pret farmaceitu ētikas kodeksu, kas mums ir augstāks," tā sacīja kāda sieviete, kura strādā "Mēness aptiekā".
Līdzīgus vārdus teica arī citās aptiekās strādājošie. Būtisks secinājums ilgās sarunās ar viņiem: visos aptieku tīklos strādā daudzi godprātīgi profesionāļi, kurus tiešām interesē katra pacienta vajadzības, bet viegli viņiem nav. Reizēm nākas pat izdomāt ļoti radošus risinājumus, lai darba devējs būtu mierā un farmaceits ar tīru sirdsapziņu.
Tāpēc anonīmi pastāstīt savu pieredzi viņi piekrita cerībā, ka tīklu vadība un atbildīgās iestādes ieklausīsies.
Negrib turpināt darbu "rekomendāciju" dēļ
Lai gan par lielu problēmu aptieku tīkli atzīst darbinieku trūkumu, par vienu no svarīgiem iemesliem neturpināt darbu strādājošie uzskata tieši tīklu "rekomendācijas" cilvēkiem pārdot noteiktus produktus.
"Mēs mācāmies gandrīz tikpat ilgi kā ārsti, bet, ja mēs pilnībā pēc tās sistēmas strādātu, mēs savas zināšanas nevarētu izmantot, un mēs kļūtu vienkārši par pārdevējiem," atzīst otra uzrunātā farmaceite.
Un patiešām - gluži mehāniski aptiekāriem, izrādās, vairākos tīklos jārēķina vidējais čeks un pat pirkumu skaits čekā. Tam sekojot līdzi tīklu vadība.
Tā ir aptiekās noteikta vidējā vēlamā summa, par kādu cilvēkiem vajadzētu iepirkties. Tās lielums var atšķirties, ļoti aptuveni sakot – ap pieciem eiro.
"Tam jābūt salīdzinoši lielam. Piemēram, plāksteris sagrauj visu vidējo čeku. Taču, ja kāds nopērk oglīti un kāds cits pēc tam ļoti dārgu krēmu par 50 eiro, tas izlīdzinās," atzina otrā farmaceite.
Vairākos aptieku tīklos darbinieki stāsta, ka, lai nodrošinātu vidējo čeku, reizēm pat jācenšas to sakrāt no vairāku cilvēku pirkumiem. Piemēram, gadījumā, ja kāds nopircis tikai urīna savākšanas trauciņu par centiem.
"Ja cilvēks iedod precīzu naudu, ideāli, ja ne, izmainām, pierakstām, pēc tam visu uzsitam uz viena čeka. Čeks jau ir, bet ne katram cilvēkam. Būtu labi, ja nebūtu vidējā čeka, tad mums nevajadzētu uztraukties par to," atzina vēl viena farmaceite.
Par sarakstos esošo zāļu pārdošanu – pielikums pie algas
Aptiekāriem jāveicina aptiekas peļņa, un te nonāk pie sarakstiem. Visos tīklos ir motivācijas sistēmas, kas paredz pārdot konkrētu ražotāju vai nu uztura bagātinātājus, vai zāles, vai abus – kā nu kurā tīklā.
Tā nav pātaga – tas nav obligāts pienākums, bet gan burkāns – ja izpildīsi, būs pielikums pie algas.
Taču tas, cik centīgi šādas norādes no augšas darbinieki pilda, – visos tīklos tas ļoti atkarīgs no katras aptiekas vadītāja. Sarakstos redzams, ka ne vienmēr tur iekļauti dārgi produkti.
"Man par šiem sarakstiem ir pilnīgi vienalga. Es strādāju tādā aptiekā, kur īpaši tiem neseko. Tas ir atkarīgs no aptiekas vadītāja. Zinu, ka citās aptiekās varbūt ne ļoti uzsver, bet aptiekas vadība pasaka, ka bez bonusiem negrib strādāt," atzina farmaceite.
Tomēr pārsvarā aptieku tīklos darbinieki atzīst, ka bonusi veido mazu vai pat smieklīgu daļu no viņu kopējā atalgojuma.
Tiesa, nav skaidrs, vai tāpēc, ka viņi sarakstus neņem vērā, vai arī, pildot tīklu rekomendācijas, nevar daudz nopelnīt.
"Apotheka" atzīst – ir saraksti ar "dažiem produktiem"
Aptieku ķēdēs šīs sistēmas atšķiras. Kādam tīklam tā ir lapa mēnesī, citam daudz izvērstāks, citiem tie nav tieši saraksti. Piemēram, pēc darbinieku neoficiāli stāstītā, Latvijas otrajā lielākajā aptieku tīklā
"Apotheka", pēc darbinieku neoficiāli stāstītā, aptieka saņem sarakstu ar vairāku ražotāju bezrecepšu zāļu, vitamīnu un citu produktu nosaukumiem.
Par to pārdošanu aptiekas darbinieks var saņemt bonusus – sarakstā redzams, ka no dažiem centiem līdz desmitiem centu par preci.
"Apotheka" aptiekas darbiniece stāsta: "Es pat nezinu, kas tur katrā mēnesī ir. Es neskatos tos sarakstus. Bet, ja cilvēks vēlas kādu pielikumu pie algas, varbūt no tā iespaidojas. Ja man nejauši sanāk pārdot to, kas ir sarakstā, tad forši.
Man nepatīk šī sistēma, bet es neizjūtu spiedienu. Tas ir ļoti atkarīgs no tiešā vadītāja. Ja izjustu, ietu prom.
Šajā darba tirgū darbavieta vienmēr būs. Es rīkojos, kā man liekas pareizi. Var jau būt, ka tas nav tas, ko no manis sagaida."
Darbiniece arī pastāsta, ka "Apotheka" ir sava uztura bagātinātāju līnija ar zīmolu "Apotheka". "Tiek uzskatīts, ka būtu jauki to ieteikt, bet es domāju, ka reizēm tas nav tik slikti [ieteikt], kāpēc ļoti dārgu pirkt, ja var nopirkt lētāk."
"Apotheka" tīkla vadība sākumā to pilnībā noliedz. "Nē, šāda veida [ieteikumu] par konkrētu produktu pārdošanu vai čeka lielumu, nē," tā saka "Apotheka" tīkla personāla daļas vadītāja Bella Trifsika-Dzeguze.
Tad Latvijas Radio pārstāsta to, ko žurnālisti pētījumā noskaidrojuši – tā nav piespiedu, bet motivācijas sistēma, jautājot, kā tas saskan ar farmaceitiskās aprūpes kvalitāti? Uz to Trifsika-Dzeguze atbildēja: "Nevarēšu šo komentēt." Tad sarunā iesaistījās "Apotheka" valdes loceklis Jānis Kūliņš:
"Būtībā ir kaut kādas pozīcijas, kas mums ir svarīgas.
Piemēram, mums ir sava privātā zīmola produkti, par to var būt kaut kāds papildu bonuss par to, ka mēs to pārdodam. Tie ir tiešām daži produkti."
Aptieku tīklā "Benu" bonusi uz aptiekām
Pēc darbinieku neoficiāli stāstītā, aptieku tīklā "Benu" ir atšķirīga kārtība. Farmaceiti vai farmaceitu asistenti nesaņem individuālas piemaksas. Taču, ja izpilda noteiktus rādītājus – bonusi tiek sadalīti uz konkrētās aptiekas darbiniekiem. Šajā tīklā svarīgs ir vidējais čeks, vairāku ražotāju noteiktu preču apgrozījums. Tur ir gan uztura bagātinātāji, gan zāles un arī kopīgais aptiekas apgrozījums.
Kāda "Benu" aptiekas darbiniece pastāstīja: "Katrai aptiekai sūta savu plānu, kas jāizpilda. Cik ir jābūt un cik mūsu aptiekā izpildīts. Tie plāni ir bez jebkādiem nosaukumiem, tikai skaitliskas tabulas. Kas ir kas – tas katram pašam ir jāzina. Ja izpilda plānu, būs bonusi.
Bonuss ir uz visu aptieku, nevis uz katru darbinieku – ja nedarīsi, citi neredzēs, ka tu to nedari. Man liekas, ka mūsu sistēma mazāk ierobežo farmaceitu."
"Benu" aptiekas valdes locekle Vizma Vīksna norāda, ka aptiekai ir saimnieciskais aprēķins un katrai aptiekai tiek izvirzīti apgrozījuma mērķi. Aptiekai sevi ir vismaz jāatpelna. Vīksna norāda, ka tīkls ir pret individuālām piemaksām, jo tās uzskata par neētiskām.
Taču atzīst – tā kā jebkurā zāļu grupā ir daudzi līdzvērtīgi medikamenti ar vienādu sastāvu, ir prioritātes, kuras zāles ieteikt.
"Kas ir pirktākie, ejošākie, ārstu ieteiktākie, masu medijos reklamētākie," iesakāmos medikamentus uzskaita Vīksna. To, ko likt sarakstos, izlemj arī ar farmaceitiem Sortimenta padomē. "Tas, protams, ir prioritārais mūsu ražotājs, lieltirgotavas atlaides, atlaides uz aptieku, arī atlaides klientam."
Vīksna norāda, ka "Benu" aptiekas šobrīd virzās uz motivācijas sistēmu kā klienta vajadzību apzināšanu. Piemēram, ja ir iesnas, papildus zālēm piedāvāt arī kabataslakatiņus. Taču, ja centīsies piepārdot ko nevajadzīgu, klients neatgriezīsies.
Vīksna arī uzskata: viņu sistēma neierobežo farmaceita brīvību, bet gan atvieglo darbu. Turklāt neviens jau nesekojot līdzi, kuru no vienādajiem produktiem darbinieks pacientam piedāvājis.
"Mēness aptieku" tīklā "spiež" uz "Jonax" produkciju
"Mēness aptiekā" savukārt vadība regulāri seko līdzi, kā aptiekas pilda apgrozījuma plānu, arī bezrecepšu zālēm, atklāja kāda darbiniece. Tāpat arī no cilvēkiem, kas strādā pie kases, sagaida, ka viņi sekmē biznesu – apgrozījumu, un tam seko līdzi.
"Ir īpaši saraksti ar katra ražotāja precēm, kas būtu īpaši vairāk jāpārdod. Ir arī piemaksu sistēma," atzina kāda šīs aptiekas darbiniece. Ir arī īpašie produkti. ""Mēness aptiekā" ļoti spiež uz "Jonax" produkciju. Ar "Jonax" vārdu tiek ražots pilnīgi viss, tagad visu laiku parādās kaut kas jauns."
Kā ir ar motivācijas piemaksām, Latvijas Radio vaicāja Dinam Šmitam, kurš pārstāv uzņēmuma "Sentor Farm" aptiekas, ko plašāk zina kā "Mēness aptiekas". Bonusus pie darbinieku algām par konkrētu preču ieteikšanu viņš nenoliedz.
Jautāts, vai ir normāli motivēt ar piemaksām par konkrētu zāļu vai uztura bagātinātāju ieteikšanu, Šmits atbildēja: "Motivējoša piemaksa jau nu ir daļa no darba atlīdzības veida. Tas, kas man ir svarīgi – vai mēs iesakām pareizi to, kas vajadzīgs konkrētajam cilvēkam. Lai kāds būtu mūsu zāļu klāsts vai farmaceita rīcība,
svarīgi, lai tam, kuram ir tekošs deguns, neiesaka zāles sāpošam vēderam. To nu es varu teikt, ka tas nekad nebūs."
Šmits atzina: ja uz aptieku atnāk cilvēks, viņš nevēlas, lai viņam priekšā noliek septiņus līdzvērtīgus produktus un liek izvēlēties. Pacients vēlas skaidru ieteikumu, ko tagad darīt. To rādot aptaujas.
"Jums tek deguns, un šis ir līdzeklis, kas deguna tecēšanu pārtrauks; tas nav vienīgais uz pasaules, kāds pieejams, bet mēs jums iesakām to tāpēc, ka tas mums ir krājumā. Tas mums no aptiekas viedokļa ir tas, ko mēs pārdodam, tas jums palīdzēs," sacīja Šmits.
"Euroaptieku" piemaksas par "Live well" uztura bagātinātājiem
"Euroaptiekā" savukārt bonusi darbiniekiem pienākas, ja pārdod produktus no tīkla izplatītās "Live well" uztura bagātinātāju sērijas.
"Bija viens brīdis, kad vadība vairāk gribēja, lai mēs "Live well" tirgojam. Bet tagad atkal tas ir pieklusis, vismaz man tā šķiet. Vienkārši aptiekas vadītājs atgādināja par motivāciju, kādu piešķir: gribat – izpildiet, gribat – neizpildiet. Ja spiediens arī būtu, tad es viņiem pateiktu, ko par to domāju. Vienu gadu seminārā apmācīja, kā tirgot, bet tagad uzsvars ir uz farmaceitisko aprūpi," atzina viena no šī tīkla darbiniecēm.
Uzrunājot vairākus darbiniekus dažādās šā tīkla aptiekās, atklājas, ka šeit ieteikuma virzīt noteiktas zāles nav. "Es piedāvāju to, par ko zinu, ka palīdz man. Par to nedod nekādas piemaksas, bet zinu, ka tas palīdz, tāpēc iesaku," teica vēl kāda "Euroaptieku" tīkla darbiniece.
Tikmēr "Euroaptiekas" valdes priekšsēdētājs Ivars Nelsons komentēt jautājumus, kas skar atalgojuma sistēmu, nevēlējās, jo tā esot konfidenciāla informācija.
Taujāts, vai par "Live well" uztura bagātinātāju pārdošanu darbinieki saņem piemaksas, Nelsons atbild šādi: "Šobrīd diemžēl ne apstiprināt, ne noliegt šo informāciju es jums nevarēšu."
Savukārt, taujāts, kā bonusu sistēma darbiniekiem par "Live well" produktu pārdošanu saskan ar farmaceita neatkarību un ētiku, Nelsona atbilde bija šāda: "Ja ir nepieciešams, ja farmaceits uzskata, ka cilvēkam ar kaut kādām problēmām vai ar slimību, vai ar aizcietējumu vai vēl kaut ko ir nepieciešami kādi produkti, kādas zāles vai savādāk. Tā kā tas ir nepieciešams, tad farmaceits par to rūpējas, lai klients tiktu kvalitatīvi apkalpots."
Katrā gadījumā visi aptiekā tirgotie produkti esot augstas kvalitātes.
"Latvijas aptiekā" arī piemaksas, bet tās esot "maznozīmīgas"
Bet kā tad ir aptieku tīklā, kur neizdevās neoficiāli uzrunāt darbiniekus – "Latvijas aptiekā"? Par to Latvijas Radio jautāja tīkla valdes loceklim Ilmāram Pajustem. Vispirms viņš norāda: lai farmaceits nopelnītu sev algu, viņam ir jāpārdod.
Taujāts, vai farmaceitam paredzēta piemaksa par uztura bagātinātāju pārdošanu, Pajuste atteica: "Vai es drīkstu neatbildēt uz jūsu jautājumu?"
Pēcāk gan Pajuste norāda – ir daudz citu iespēju un formu, kā vērtēt darbinieku un prēmēt darbinieku.
"Par pārdoto zāļu vai uztura bagātinātāju tā vai cita ražotāja prēmēšana ir, bet tā ir maznozīmīga, jo mainīgā daļa vismaz mūsu uzņēmumā ir maza."
Darbiniekiem svarīga esot stabila alga. "Tas ir augsts risks strādāt farmaceitam uzņēmumā un pelnīt naudu tikai no tā, ko viņš ir pārdevis, šāds modelis ir bīstams," teica Pajuste.
Veselības ministre: Tas nav ētiski, bet man nav risinājuma
Latvijas Radio šoreiz pētīja motivācijas sistēmas tīkla aptiekās, taču nevar izslēgt, ka arī individuālajās aptiekā vadītājs var pateikt darbiniekiem, ka mēs piedāvāsim tieši to.
Taču - ko darīt, ja rodas aizdomas, ka aptiekā iesaka zāles, kas ir atbilstošākas tīkla vadībai, nevis mums? Aptiekāri saka – tad ir jāuzdod papildu jautājumi.
Tas, vai saraksti ar piemaksām par konkrētu zāļu ieteikšanu ir likumīgi vai ētikas jautājums, Latvijas Radio Veselības ministrijas atbildīgajiem darbiniekiem jautāja vairākkārt. Beigās saņēma īsu atbildi: saraksti nav atrunāti likumā.
Jautāta par sarakstiem, veselības ministre Čakša, kura savulaik pati strādājusi farmācijas nozarē, saka šādus vārdus:
"Tad es jautāšu – vai viņiem [farmaceitiem] ar varu to tā kā liek darīt? Es saprotu, tas nav ētiski, bet, jūs gribat, lai to ierobežo ar Ministru kabineta notiekumiem?
Tas nav pareizi, bet man nav šobrīd tam risinājuma pretī."
