Darbs lielveikalā gadu pēc Zolitūdes traģēdijas – aizvien garas stundas par niecīgu algu

Darbs lielveikalā nozīmē garas darba stundas un lielu slodzi par samaksu, kas itin bieži nesasniedz pat minimālo algu, no kuras atskaitīti likumdošanā paredzētie nodokļi. Tā gadu pēc  Zolitūdes traģēdijas secina Latvijas Radio, aptaujājot "draugiem.lv" lietotājus. Savā pieredzē par lielveikalu darbinieku ikdienu un algām dalījās kopumā vairāk nekā tūkstotis cilvēku, kas ir strādājuši vai vēl arvien strādā lielveikalos. Saskaņā ar aptaujas datiem mēnešalgu, kas ir mazāka par 239 eiro "uz rokas", saņem teju 31% mazumtirdzniecībā nodarbināto. Vēl 33% mēnesī saņem no 240 līdz 300 eiro "uz rokas". Tikai nepilni 4% mēnesī nopelna no 451 eiro līdz 500 eiro pēc nodokļu nomaksas. Virs pustūkstoša eiro arī spēj nopelnīt vien retais.

Latvijas Tirdzniecības darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Maira Muceniece norāda, ka saskaņā ar statistikas datiem mazumtirdzniecībā strādājošo vidējā darba samaksa pēc nodokļiem ir 336 eiro "uz rokas". Tas ir krietni mazāk par vidējo algu tautsaimniecībā.

"Tā tendence principā ir tāda, ka no vidējās tautsaimniecības algas veikalos jeb mazumtirdzniecībā nodarbinātajiem tie ir kādi 70%. Mēs, protams, ja skatāmies tā, kad mēs dzirdam to skaitli, ka tautsaimniecībā vidējā, bieži katrs pats nodomā: "Vai tad man ir tāda alga?" Bet mazumtirdzniecības algas lielums nekad nav bijis augsts," teica Muceniece.

Arodbiedrības vadītāja uzsver: tas nozīmē, ka lielveikalu darbinieki ar savām algām nespēj uzturēt ģimeni.

"Mūs kā arodbiedrību, protams, neapmierina šī samaksa. Jo kas tad ir motivators, ko arī arodbiedrība vienmēr izvirza priekšplānā, runājot par darba samaksu un nepieciešamību to paaugstināt? Pirmām kārtām, šī samaksa jau neļauj cilvēkiem elementāri uzturēt ģimeni, savas vajadzības apmaksāt par dzīvokli un arī bērnus skolot. Tajā izpratnē šī samaksa ir nenormāli zema," skaidro arodbiedrības līdere.

Turklāt, kā liecina veikalos strādājošo atklātais, par nelielu algu darbiniekam jāspēj paveikt ļoti daudz.

"Maximas" runasvīrs Ivars Svilāns gan uzsver, ka pēc Zolitūdes traģēdijas "Maxima" sagatavojusi pārmaiņu plānu, kas cita starpā paredz darba apstākļu uzlabošanu un algu palielināšanu. Daļa no šī plāna jau esot īstenota.

"Augustā mēs apbraucām visus Kurzemes veikalus, apbraucām Vidzemes veikalus ar pārmaiņu komandu. Un tas, ko šie cilvēki saka, sevišķi tie, kas ir ilgstošie darbinieki, ir: "Jā, mēs jūtam, ka mainās, ka mainās lietas. Mainās formas, kasieriem ir jauni krēsli. Ir algas palielinājums vidēji par 7% un tagad ir pat mazliet virs tirdzniecības nozarē vidēji, ko saņem. Jāsaka, ka tirdzniecība vienmēr ir bijusi ļoti smaga, tā tiešām ir ļoti smaga nozare, kur cilvēkiem ir ļoti daudz jāstrādā," atzīst Svilāns.

Komentējot darbinieku atalgojuma aprēķināšanas metodiku, Svilāns atzīmē, ka mazumtirdzniecība ir specifiska nozare un tajā strādājošo atalgojuma līmenis mēdz būt krasi atšķirīgs: "Tirdzniecībā un citās jomās, kur ir slīdošais darba grafiks, tur ir citādāka darba apmaksas sistēma. Tur ir stundu likme, pie kuras tev tiek rēķināti koeficienti par virsstundām, par darbu svētkos, par nakts darbu. Un līdz ar to cilvēks tiešām saņem ļoti, ļoti diferencēti – cilvēks var saņemt no 350 eiro līdz 800 eiro "uz rokas", kasieris."

Savukārt Maira Muceniece apliecina, ka arodbiedrības veidošana "Maximas" veikalos vairs netiekot ierobežota. Patlaban starp arodbiedrību un uzņēmuma vadību notiek sarunas par pirmā darba koplīguma parakstīšanu.

"Ir pozitīvas pārmaiņas, un pats būtiskākais, ka mums ir izveidojusies ļoti konstruktīva sadarbība ar uzņēmuma vadību. Mums ir noslēgts nodomu protokols par sadarbību un šobrīd esam nonākuši tādā punktā, ka darba koplīguma projekts ir ieņēmis tādu veidolu, ka to varētu sākt ļoti aktīvi apspriest visās struktūrvienībās," uzsver Muceniece.

Lielākā tirdzniecības darbinieku arodorganizācija ir "Rimi Latvia" darbinieku arodbiedrība. Tas gan nenozīmē, ka šīs lielveikalu ķēdes darbinieki ir pilnībā apmierināti ar darba apstākļiem. Lūk, Latvijas Radio īstenotajā aptaujā izskanējušie pieredzes stāsti.

"RIMI Latvia" Personāla departamenta vadītāja Līga Stabulniece neslēpj, ka viens no iemesliem, kādēļ darbinieku slodzes ir tik lielas, ir darbinieku trūkums. Īpaši asi šo problēmu varot izjust Rīgā.

"Principā jā, mums ir ap 300 vakancēm uz visu mazumtirdzniecības tīklu, kas ir ap 5% no kopējā darbinieku skaita. Ja mēs tā pasakām, 300 – tas ir daudz, bet no tāda kopējā darbinieku skaita 5% tas nav daudz, tas ir normāli. Tas ir atkarīgs arī no veikala, vienā veikalā varbūt iztrūkums ir ap 10%, bet citā – tikai 2%. Tāpēc tā slodze varbūt ir vairāk atkarīga no tā konkrētā veikala, kur ir tās vakances vairāk. Rīgas darbiniekiem, protams, to nākas izjust sāpīgāk, jo Rīga ir tas darba tirgus, kur, es domāju, ne tikai mazumtirdzniecība, bet arī darba tirgus kopumā saskaras ar darbinieku trūkumu," stāsta Stabulniece.

Stabulniece arī uzsver, ka "Supernetto" veikalos, kur pārdevējiem-kasieriem jāveic arī citi pienākumi, arī viņu algas ir lielākas nekā "Rimi", kur pienākumu ir mazāk.

Par papildu pienākumu "uzspiešanu" neapmierināti ir arī šā gada sākumā pārdotā "IKI" lielveikalu tīkla darbinieki.

Ar gaužām līdzīgu pieredzi saskārušies arī "IKI" veikalu jauno īpašnieku – "Mego" veikalu tīkla darbinieki, liecina šo cilvēku atsauksmes, kas izklāstītas ar "draugiem.lv" starpniecību izplatītajās aptaujas anketās.

Latvijas Tirdzniecības darbinieku arodbiedrības vadītāja Maira Muceniece gan uzsver, ka prakse, kad darbiniekiem liek maksāt par zaudējumiem, kas nav radušies viņa vainas dēļ, ir prettiesiska.

Tomēr, kā liecina aptaujas rezultāti, šāda prakse ir visai izplatīta – ar atvilkumiem par iztrūkumu kasē vai sabojātām precēm regulāri saskārušies 33% mazumtirdzniecībā strādājošie. Vēl 16% aptaujāto atzīst, ka ar šādiem atvilkumiem saskārušies dažkārt.

"Lielveikalu tīklos tomēr nekādā gadījumā nevar uzlikt atbildību pārdevējiem, ka viņš tagad atbildēs par visa veikala sabojāto kādu preci, kurai ir termiņš beidzies vai likt darbiniekiem to visu izpirkt. Šajos veikalos ir pavisam citādi organizēta šo preču pasūtīšana un par to ir jāuzņemas liela atbildība vadošajiem darbiniekiem, kas to organizē. Dažos veikalos valda pašdarbība, es to tā nosauktu, ka nezinošam darbiniekam, kurš nezina savas tiesības, pasaka: "Tev jāsamaksā tas un tas, termiņi." Un tas darbinieks krīt izmisumā, viņš ir kaut ko pārpratis un viņš tur maksā," stāsta Muceniece.

Mūsu aptaujas rezultāti liecina, ka problēmas ar komunikāciju vērojamas arī veikalu tīklā "Drogas". 

Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis uzskata, ka ir pazīmes, kas liecina, ka mazumtirdzniecības nozarē vēl arvien ir liels tā dēvēto aplokšņu algu īpatsvars.

"Vidējās algas atsevišķām profesijām ir ļoti konkurētspējīgas attiecībā pret pārējo tirgu. Bet, ja mēs skatāmies tieši pārtikas mazumtirdzniecību tīri iekšēji, parādās interesantas lietas. Lielākajiem tirgus spēlētājiem attiecīgām profesijām algas stipri atšķiras. Piemēram, pārdevējiem tirgus līderi maksā par 12% lielākas algas, veikalu vadītājiem – pat par 80% lielākas algas, noliktavas darbiniekiem – 30%, pavāriem – 50%. Šo sarakstu varētu turpināt, ka tirgus līderi maksā vairāk un pat stipri vairāk. Ko tas varētu nozīmēt? Ka šajā sektorā joprojām ir aplokšņu algas," teic Krūzītis.

Savukārt Valsts darba inspekcija, apkopojot datus par nelaimes gadījumiem darbā, secinājusi, ka tirdzniecības nozare ir viena no traumatiskākajām – darbinieki savainojas gan, piemēram, paslīdot, gan strādājot lielveikalos esošajos kulinārijas cehos.

Ņemot vērā statistikas datus, Valsts darba inspekcija sākusi tematiskās pārbaudes mazumtirdzniecības uzņēmumos, stāsta inspekcijas pārstāvis Uģis Kozlovskis:

Vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības nozare Latvijā ir viena no traumatiskākajām. Pērn tur ir notikuši 180 nelaimes gadījumi, bet šogad līdz šim brīdim – 149, kas arī ierindo šo nozari TOP 5 starp traumatiskākajām."

"Cēloņi šīm traumām pārsvarā ir tas, ka nav ievēroti darba drošības noteikumi vai instrukcijas, kā arī darbinieki nepievērš pietiekamu uzmanību tam, ko viņi dara un kā viņi dara. Darbinieki paši arī nav bez vainas, bet arī atbildīgās personas šajos veikalos ne vienmēr seko līdzi tam, kā darbs tiek paveikts," tā Kozlovskis.

Veikalu tīkla "SKY" bijušie un esošie darbinieki domā, ka arī darba apstākļi dažos lielveikalos var izraisīt veselības problēmas nākotnē.

Valsts darba inspekcijas pārstāvis zina teikt, ka īsi pēc traģiskajiem notikumiem Zolitūdē lielveikalu darbinieki ļoti aktīvi interesējušies par savām tiesībām. Tomēr vēlāk šī interese noplakusi.

"Pērnajā gadā pēc Zolitūdes traģēdijas mēs saņēmām ļoti lielu pieplūdumu no darbiniekiem, kas vēlējās uzzināt par savām tiesībām un ziņoja par iespējamiem pārkāpumiem. Tagad tā aktivitāte ir palikusi mazāka, bet vēl arvien ir pietiekami liela un darbinieki arī paši interesējas," norāda Kozlovskis.

Maira Muceniece par efektīvāko risinājumu darba samaksas un darba apstākļu problēmu risināšanai uzskata nozares koplīgumu, kuru apņemtos ievērot visi mazumtirgotāji: "Ir nepieciešama šī nozaru vienošanās, ko slēdz nozares arodbiedrība un nozares darba devēji. Un tad viņi vienojas, ka pārdevēju alga, ja ir kaut kāda šī te minimālā bāze, tad pārdevēju alga ir par kaut cik procentiem augstāka un uzņēmumiem tas būtu jānodrošina."

Tomēr arī tagad, gadu pēc nozares ēnas puses izgaismojušās Zolitūdes traģēdijas, sarunas par šādu visu mazumtirdzniecības nozari aptverošu un visu tajā strādājošo cilvēku tiesības garantējošu koplīgumu nenotiek.