Pirms pusotra mēneša Rīgas dome atklāti atzina, ka pilsētā pietrūkst tūkstošiem autostāvvietu. Īpaši mašīnu stāvlaukumu deficīts vērojams dzīvojamos masīvos, kur dažviet vienā kvartālā trūkst pat 600 stāvvietu. It kā apzinoties problēmas nopietnību, Rīgas dome nu ķērusies pie darba, bet pirmos risinājumus sola tikai uz nākamā gada pašvaldību vēlēšanu laiku.
Nopietnāki attīstības plāni tikšot īstenoti labi ja pēc pieciem gadiem. Tikmēr pašlaik autostāvvietu trūkumu Rīga izmanto sava budžeta papildināšanai – ar privāto stāvlaukumu slēgšanu centrā dome izgādā klientus pašas uzņēmuma "Rīgas satiksme" stāvvietām, bet ārpus centra naski strādā pašvaldības policisti.
Pirmdienas pēcpusdienā Pārdaugavas izpilddirekcijā Rīgā vestibils pie izpilddirektora Valērija Koķa kabineta pārpildīts kā poliklīniku uzgaidāmās telpas. Arī apmeklētājus izpilddirektora asistentes izsauc kā pie ārsta. "Vērdiņš! Ģēģeris! Kārkliņš!" cits aiz cita skan uzvārdi. Pārkāpēji pa vienam dodas izpilddirektora kabineta priekštelpā, lai ik pēc brīža nomainītu bēdubrāli.
Četru stundu pieņemšanas laikā Pārdaugavas izpilddirekcijas izpilddirektoram jāizskata 150 pārkāpumu protokolu, ko pāris nedēļu laikā sagādājusi Rīgas pašvaldības policija. Teju puse no pārkāpējiem ir autovadītāji, kas savus spēkratus bija novietojuši neatļautās vietās, lielākoties daudzdzīvokļu namu iekšpagalmos. Visbiežākais pārkāpums ir mašīnas atstāšana apstādījumu teritorijā jeb zaļajā zonā. Nepaklausīgos autovadītājus vispirms izsauc uz pašvaldības policiju, kas vēlāk lietu nosūta izpilddirekcijai. Tur šoferim jādodas atkal, jāgaida pāris stundu ilgā rindā, līdz tiek pie izpilddirektora paskaidrot savu rīcību. Izpilddirektora funkcija gan nav tikai pildīt biktstēva lomu. Viņa izlemšanā ir noteikt, cik bargi sodīt pārkāpējus. Diapazons plašs – no brīdinājuma līdz 360 eiro soda naudai.
- Šoferi pārkāpumus atzīst, izpilddirektors soda saudzīgi
- Izpilddirekcija: Protokolu skaits aug, jo policija pārkāpumus fiksē biežāk
- Šoferi dusmīgi par stāvvietu trūkumu un dubļu pārveidošanu par zālienu
- Dienests, kas soda, un dienests, kas liek zīmes, savstarpēji nekomunicē
- Sodos iekasē par 320 000 vairāk, nekā sākotnēji tiek plānots
Šoferi pārkāpumus atzīst, izpilddirektors soda saudzīgi
Pēc vairāku stundu gaidīšanas likumpārkāpēji šoferi izpilddirektora kabinetā pavada vien pāris minūtes. Lielākā daļa tiek sveikā ar brīdinājumu. Vairums tūdaļ steidzas ikdienas gaitās, nevēlēdamies par piedzīvoto daudz runāt. "Pārkāpums bija! Par zaļo zonu. Biju vainīgs, un viss!" steidzīgi nosaka kāds šoferis.
Arī runīgāko šoferu stāsti ir visnotaļ līdzīgi. "Es novietoju auto neatļautā vietā. Uz zāliena netālu no Buļļu ielas bija divas riepas," vaļsirdīgi stāsta kāds autovadītājs. Citas mašīnas īpašniece teic, ka pie daudzdzīvokļu mājas savu auto noliek regulāri, turklāt vietas trūkuma dēļ spēkratu nākas atstāt teorētiski aizliegtā vietā: "Mašīnu nolieku tur, kur var. Bet tā netraucē ne gājējiem, ne citām mašīnām. Apstādījumu tur arī nav."
Tikmēr šoferis Kaspars pēc ciemošanās varas instancēs domā dabā jau pastāvošo stāvvietu legalizēt.
"Tā ir vieta, kur varbūt 70. gados, kad māja tika būvēta, varbūt bijusi zaļā zona. Dabā tur ir šķembas un betona atliekas, katru vakaru tur stāv automašīnas, jo uz deviņstāvu ēkas korpusu oficiāli ir tikai divas stāvvietas, bet katrā no deviņiem stāviem ir četri dzīvokļi," stāsta Pārdaugavas iedzīvotājs.
Izpilddirekcija: Protokolu skaits aug, jo policija pārkāpumus fiksē biežāk
Rīgas pašvaldības policijas Administratīvās pārvaldes priekšnieks Lauris Kudiņš stāsta, ka ik dienu vidēji 14 šoferu tiek pie kvīts, jo savus braucamos nolikuši apstādījumos. Pērn bija 4925 protokoli, šogad pirmajos mēnešos – 1253. "Tas liecina, ka pārkāpumu skaits nemazinās," saka Kudiņš, bet arī apgalvo, ka likumsargi dodas tikai tad, ja kāds sūdzējies. "Citas iespējas mums nav – saskaņā ar likumu mums ir jāizpilda Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteiktie pienākumi. Bet nav tā, ka mēs kampaņveidīgi mestos iekšpagalmos, lai mēģinātu tur ieviest kārtību," bilst Kudiņš.
Tikmēr Pārdaugavas izpilddirekcijā vērtē, ka izskatāmo pārkāpuma lietu skaits nevis nemainās, bet aug. Juridiskajā nodaļā policijas sagādātos protokolus dala uz četrām juristēm. Uz Ingas Sīmanes galda prāvā kaudzē 50 lietu, ko likumsargi "sastrādājuši" divās nedēļās.
"[Izskatāmo lietu skaits] mainās gan! Pašlaik mums ir jau 830 protokolu, bet pagājušajā gadā ap šo laiku bija apmēram 500," situāciju ilustrē juriste Sīmane. Viņasprāt, tas liecina nevis par to, ka vairāk kļuvis pārkāpēju, bet gan par to, ka policija labāk reaģē uz izsaukumiem.
"Vēl mums diezgan daudz protokolu dod izstādes Ķīpsalā, jo aprīlis un maijs ir izstāžu mēnesis, stāvvieta ir par mazu, bet mašīnas tiek liktas visās iespējamajās vietās, arī zaļajā zonā," viņa saka.
Juristes Sīmanes teiktais apstiprina, ka Rīgas dome, par budžeta naudu atjaunojot daudzdzīvokļu namu iekšpagalmus, mašīnu nolikšanas lietas nav risinājusi. Izpilddirekcijā norāda, ka tas būtu pārlieku sarežģīti, jo tad vajadzētu gatavot īpašu projektu, saskaņošana būvvaldē prasītu ilgu laiku, turklāt vienam pagalmam daudz saimnieku, kas tikšanu līdz mašīnu stāvvietām apgrūtinātu vēl vairāk.
Šoferi dusmīgi par stāvvietu trūkumu un dubļu pārveidošanu par zālienu
Tomēr dome nesteidzas risināt auto likšanas problēmas arī pie publiskām iestādēm, kur šoferi mašīnas atstāj izdangātos dubļos un kur bez sūdzībām spieto pašvaldības policijas ekipāžas. Tipiska tāda vieta ir milzīga teritorija Atpūtas ielā starp dzelzceļu un Stradiņa slimnīcu. Mašīnas tur novietot aizliegts. Bet tās tur atstāj gan slimnīcas jaunā korpusa būvnieki, gan pacientu tuvinieki.
"Tēvu vedu pie ārsta. Pēc trīs gadiem pienāca rinda pie acu ārsta. Šodien no rīta atbraucu, bet tagad vedīšu atpakaļ," stāsta autovadītājs Aigars. Viņš ikdienā strādā būvniecības objektā Vestienas ielā, kur novērojis, ka arī tur mašīnas noliek neatļautā vietā, turklāt iepretim policijas iecirknim.
"Rīgas dome sākusi likvidēt visas it kā nelegālās stāvvietas. Bet tad man ir jautājums – kur "noparkot" visas šīs mašīnas? Ielās otrā pusē? Tur taču nav vietas! Vispirms vajag sakārtot vietu, kur var stāvēt legāli. Tad nelegālajā neviens nestāsies!" saka Aigars.
Rīgas pašvaldības policijas pārstāvis Kudiņš skaidro – apstādījumos un zaļajā zonā ne vienmēr noteikti jābūt zālienam, puķēm vai krūmiem. Pietiek, ja vietai tāds apzīmējums ierakstīts teritorijas plānā. "Jebkurā gadījumā tas ir pierādīšanas pienākums iestādei. Definējums ir ne tikai koši zaļojoša zālīte, bet teritorijas, kas ir paredzētas tādam mērķim. Tur tiem ir jābūt, bet iespējams, ka zālītes tur nav tikai tāpēc, ka regulāri novieto transportlīdzekļus."
"Dienests, kas soda, un dienests, kas liek zīmes, savstarpēji nekomunicē"
"Ja mašīnu nav kur likt, tad nav ko braukt. Tad noliec Juglā un brauc ar tramvaju! Lai gan – tikko atstāju mašīnu krastmalā, tur ir pilns ar vietām, tikai maksā – un liec!" tā saka autožurnālists Pauls Timrots, neattaisnojot šoferus, kas kā argumentu noteikumu pārkāpšanai min stāvvietu trūkumu.
Taču viņš arī uzsver – daudzviet Rīgā situācijas ir strīdīgas, bet dienesti nerīkojas, lai stāvēšanas aizliegums būtu nepārprotami uztverams.
"Problēma ir tā, ka dienests, kas soda, un dienests, kas liek zīmes, savstarpēji nekomunicē, jo tās vietas, kur cilvēki kāpj uz grābekļa, ir vienas un tās pašas. Piemēram, pie Bērnu slimnīcas. Cilvēks atbraucis uz Rīgu galīgi sanervozējies, atstājis autiņu, viņaprāt, galīgi ne mauriņā, bet viņu par to soda. Tas pats Mežaparkā – cilvēks varbūt pirmoreiz mūžā atbrauc uz zvērudārzu, viņaprāt, mašīnu tur likt var, bet "miličuprāt" - nevar. Tad rodas konflikts. Ir tādas vietas, kur kvītis dzimst vienkārši pakām!" komentē Timrots. Tomēr neviens pašvaldībā nepadomā par to, kā uzlabot vides noformējumu, lai neviens nepārprastu, ka mašīnu novietot nedrīkst.
"Vieni priecīgi līmē [kvītis], otri formāli uzlikuši zīmes. Bet nav jau tā, ka tie cilvēki kā tādi noziedznieki bezkaunīgi saliktu mašīnas Brīvības ielas vidū! Viņi liek tur, kur, viņuprāt, var.
Tikmēr uz pārpratumu rēķina pašvaldība var gadiem pelnīt naudu un nelikties ne zinis, ka tas cilvēkiem bojā priekšstatu par Rīgu, ka viņiem būs slikts garastāvoklis, ka viņi varbūt ienīdīs valsti," saka autožurnālists, norādot, ka tas drīzāk izskatās kā Rīgas budžeta pildīšana, nevis nekaunīgu autovadītāju audzināšana.
Pašvaldības policijas Administratīvās pārvaldes priekšnieks Kudiņš kā pretargumentus min to, ka par satiksmes lietu sakārtošanu atbildīgi citi dienesti, savukārt sodu apmēru nemaz nenosaka policija.
Sodos iekasē par 320 000 vairāk, nekā sākotnēji tiek plānots
Rīgas pašvaldībā budžetā plānotie ieņēmumi no soda naudām
2013. gads
Soda nauda / plāns – 1 180 984
Soda nauda / izpilde – 1 473 717
Procenti no plāna – 124,8%
2014. gads
Soda nauda / plāns - 1 180 984
Soda nauda / izpilde – 1 315 538
Procenti no plāna – 111,4%
2015. gads
Soda nauda / plāns – 1 180 984
Soda nauda / izpilde – 1 451 195
Procenti no plāna – 122,9%
2016. gads
Soda nauda / plāns – 1 180 000
Soda nauda / izpilde – 482 632
Procenti no plāna – 40,9%
(Summas norādītas eiro)
Pilsētas budžetā ieņēmumus no soda naudām veido - pašvaldības ceļu policijas uzliktie naudas sodi un administratīvās komisijas uzliktie naudas sodi (būvvaldes konstatētie pārkāpumi, satiksmes departamenta kontroles dienesta konstatētie licences pārkāpumi, teritoriju nekopšana, patvaļīga rīcība, suņu īpašnieki, atvērta alkohola pudele u.c)
Šo soda naudu sadalījuma uzskaite par pārkāpuma veidiem šobrīd netiek veikta centralizēti.
Avots: Rīgas Dome
Rīgas domes finanšu rādītāji gan liecina, ka likumsargu darbs budžetu ietekmē pavisam tieši. Kā redzams Rīgas budžeta dokumentos, sodos ik gadu teorētiski plāno iekasēt līdzīgu summu – nedaudz virs viena miljona eiro.
Tomēr gada beigās sākotnēji plānotais viens miljons un 181 000 eiro tiek precizēts. Gada gaitā pašvaldības policijai darbs tā veicas, ka budžeta grozījumos pie sākotnēji plānotā tiek pielikti vēl 320 000 eiro, kopumā sodanaudās iekasējot pusotru miljonu eiro.
Tādējādi pašreizējā situācija, kad Rīgā trūkst tūkstošiem stāvvietu, izdevīga ir tikai pašvaldībai.
Agrākais pēc gada - uz nākamo pašvaldību vēlēšanu laiku - dome sola dzīvojamo masīvu tuvumā paplašināt ielas, veidojot to malās "kabatas" mašīnām. Būtiskāki ieguldījumi un sen solīto auto stāvparku izbūve nu pārcelta par vēl vismaz četriem pieciem gadiem.