Pētot taksometru pakalpojumu nozari un tās pamanāmākos spēlētājus, Latvijas Televīzijas raidījums "Aizliegtais paņēmiens" atklāja, ka "Baltic taxi" izmanto uz mikrouzņēmumiem būvētu shēmu, kas ļauj apiet pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksāšanu, kā arī nenodrošina sociālās garantijas pašiem šoferiem. Savukārt "Panda taxi" zīmola dīleri jautājumā par nodokļu maksāšanu kļūst gaužām nerunīgi.
- Bizness sākās ar solījumu iedibināt kārtību
- Vērtīgo zīmolu no nodokļu parādiem "saglābj"
- Smalka franšīzes sistēma
- Šoferis: Visu sakārto pilnvarotā persona
- Īpašnieki dažādi, bet juridiskās nianses vienas
- "Bortu" shēma, kas ļauj apiet PVN
- Patiesais labuma guvējs?
- "Panda taxi" – zīmols ar daudziem uzņēmumiem
- Risinājumu saskata fiksētā mēneša maksā
- Jautājumā par nodokļiem gaužām nerunīgi
- Sakārtot nozari tiek solīts jau gadu
Bizness sākās ar solījumu iedibināt kārtību
"Baltic taxi" ir uzņēmums ar labi pamanāmu zīmolu, tam ir sava mājaslapa. Tam raksturīgas ir automašīnas gaiši zaļā krāsā, autovadītāji baltos kreklos un ar kaklasaitēm, un tās sagaida, piemēram, Rīgas viesus lidostā un pie viesnīcām.
Arī par savu darbību sabiedrībā cenšas atstāt vislabāko iespaidu: 1.septembrī uz skolu ved bez maksas bērnus invalīdus, sadarbojas ar Latvijā pazīstamo mākslinieci Kristīni Luīzi Avotiņu – popularizē viņu, apgleznojot ar gleznu fragmentiem taksometrus. Uzņēmums ir partneris arī festivālam "Positivus", aicinot uz to par izdevīgām cenām doties ar "Baltic taxi" taksometriem. Tāpat sadarbojas arī ar kustību "Baltijas maratoni", piedāvājot bez maksas nogādāt uz maratona norises vietu velosipēdu.
Firma "Baltic taxi" savulaik radās kā sadarbības partneris aviokompānijai "airBaltic", kurā tobrīd ar bijušā satiksmes ministra Ainara Šlesera gādību saimniekoja nu jau bēdīgi slavenais Bertolds Fliks. Abām kompānijām – gan "airBaltic", gan "Baltic taxi" – līdzīga simbolika, līdzīgas krāsas.
Viss bija labi izdomāts, un priekšplānā toreiz kā "Baltic taxi" saimnieks tika izvirzīts Jānis Naglis. 2009.gadā viņš visiem lepni paziņoja: "Mēģināsim iedibināt kārtību un lauzt stereotipu par Rīgu kā negodīgu taksometru pilsētu."
Jau 2010.gadā par galveno "Baltic taxi" akcionāru kļuva pats Bertolds Fliks, bet 2012.gadā, kad Fliks no Latvijas devās prom, pie kompānijas īpašnieku apvāršņa parādījās Šlesera tobrīd jau cīņu biedrs - bijušais premjers Andris Šķēle. Proti, par "Baltic taxi" īpašniekiem tobrīd kļūst firma "Liepājas autobusu parks", kuras pastarpinātie akcionāri ir firma "Inpo17", kas savukārt pastarpināti pieder Andra Šķēles sievai Kristiānai, meitai Anetei un Madarai, kā arī Edgaram Šķenderam.
Bizness ritēja gana gludi, un 2013.gadā "Baltic taxi" strādā jau ar gandrīz piecu miljonu eiro apgrozījumu un nelielu peļņu.
Vērtīgo zīmolu no nodokļu parādiem "saglābj"
Taču tad uzņēmumam parādījās jauna biznesa formas perspektīva, proti, valstī ieviestais mikrouzņēmumu nodokļa režīms - tad sākas fundamentālas pārmaiņas.
"Baltic taxi" tika sadalīts neskaitāmās mazās firmiņās, par kuru nomināliem īpašniekiem kļuva paši šoferi. Arī mašīnas tika "izmētātas" pa šīm firmām, bet vienojošais ir izsaukumu pieņemšanas centrs. Tādā veidā var optimizēt nodokļu nomaksu, pretēji mikrouzņēmumu galvenajai jēgai – veicināt mazā biznesa attīstību.
Bet pēc kāda laika Valsts ieņēmumu dienests uzņēmumam paziņo, ka tā darīt nedrīkst un uzrēķināja milzīgu nodokļu parādu – vairāk nekā 400 tūkstošu eiro, kas esot 2013.gada un 2014.gada pirmās gada puses uzņēmuma ietaupījums, mainot šo biznesa modeli.
Taču "Baltic taxi" nolēma pārtapt firmā "Baltijas taksometrs", kura savukārt izvēlējās maksātnespējas ceļu. Un tā visi nodokļu parādi tagad ir "ūdenī".
Taču bizness tādēļ neapstājās, un 2015.gada maijā kāds mazpazīstams uzņēmums vārdā "Environment Solution" no izsolē nopirka "Baltic taxi" zīmolu – vērtīgāko, kas uzņēmumam bija – un nodibināja absolūti jaunu uzņēmumu arī ar nosaukumu "Baltic taxi".
Vēlāk atklājas, ka aiz "Environment Solution" stāv kāds Sergejs Seņkāns, kura vārds savukārt ir saistīts ar Andri Šķēli. 10.Saeimā, kad Andris Šķēle bija deputāts, Seņkāns bija viņa oficiālais palīgs. Tātad zīmols ir atgriezies pie saimnieka. Un zīmīgi, ka arī tagad uzņēmumu pārstāv Jānis Naglis.
Smalka franšīzes sistēma
Pašlaik "Baltic taxi" biznesa arhitektūras pamatā ir vērienīgs mikrouzņēmumu tīkls. Lai gan Valsts ieņēmumu dienests pret to iebilst aizvien, atrisināt situāciju nevar. Naglis to sauc par franšīzes sistēmu.
Tas nozīmē, ka uzņēmumam praktiski nekāda manta nepieder, bet pieder zīmols, ko iznomā vai izīrē citiem, nosakot, gan īres cenu, gan arī tā izmantošanas noteikumus. "Baltic taxi" zīmola gadījumā tagad jau vairāk nekā 150 uzņēmumu.
"Tagad ir "Baltic taxi" zīmols, un tālāk ir sadarbības partneri, kas šo franšīzi pērk un maksā par mašīnas nomu, šo zaļo krāsu, par formas tērpu un tā tālāk. Ļoti komplicēts, vismaz no dokumentu viedokļa sarežģīts darba organizācijas variants. Jo arī iedarboties uz valdes locekļiem nav vienkārši, uz sadarbības partneriem, bet, ja viņi rupji pārkāpj šos franšīzē paredzētos noteikumus, sadarbības līgumi tiek lauzti," stāsta Jānis Naglis. Šo sistēmu apstiprina arī Sergejs Seņkāns, kuram pieder "Baltic taxi" zīmols.
"Baltic taxi" mājaslapā uzņēmums lepojas ar saviem augstajiem standartiem, ko nosaka franšīzes ņēmējiem: "Mūsu taksometru vadītāji izceļas ar profesionālu attieksmi pret darbu, atbildības sajūtu, kā arī analītiskām spējām un precizitāti. Visi taksometru vadītāji runā trīs valodās - latviešu, krievu un angļu."
Jānis Naglis arī norāda, ka nesen viena no kompānijām, kas izmanto "Baltic taxi" franšīzi, saņēmusi atzinību no VID par nomaksātājiem nodokļiem. "Protams, ir patīkami saņemt ar VID ģenerāldirektores parakstītu vēstuli, pateicību par daudz nomaksātiem nodokļiem un novēlējumu turpmāk maksāt. Un arī patīkamu vērtējumu, ka šinī gadā neplānotas revīzijas, nodokļu auditi nav paredzēti," saka Naglis.
Patiesi, "Taxi now" pērn nodokļos samaksāja 109 tūkstošu eiro. Tātad vairāk nekā 100 tūkstošus, un tāpēc arī atzinība. Ielūkojoties uzņēmuma īpašniekos, manāma arī saistība ar Andri Šķēli. Proti, "Taxi now" īpašnieks ir Jānis Bērziņš, kurš vienlaikus ir padomes priekšsēdētājs arī tādā uzņēmumā, kā "MCH Investīcijas". Savukārt šī uzņēmuma valdē ir bijušais politiķis Ainārs Šlesers un arī Edgars Šķenders, kuram ir kopīgs bizness ar Šķēles sievu un bērniem "Liepājas autobusu parkā".
Franšīzes sistēma gan nav aizliegta, un redzams, ka tiek maksāti arī nodokļi. Uz to norāda arī Naglis, krasi iebilstot VID pozīcijai: "Ja ir pieņemta un atļauta attiecīga biznesa forma, tad to aprunāt un kaut kādā mērā kaunināt uzņēmējus, kas ir izvēlējušies kādu no uzņēmējdarbības formām, kas ir noregulētas mūsu likumdošanā un kas atļauj legāli nomaksāt visus nodokļus, tad šeit pārmetumi ir nevietā."
Sarunas laikā ne reiz vien viņš norāda, ka "Baltic taxi" zīmola izmantotāji – daudzo mikrouzņēmumu īpašnieki – nav tikai nomināli šo firmu direktori, bet gan patstāvīgi mazie uzņēmēji. Taujāts, vai taksometru vadītāji pilnvaro kādu no "Baltic taxi" darbiniekiem, lai pārvaldītu viņu kontus, viņš norāda: "Tā ir brīva izvēle, ko viņi grib pilnvarot un ko viņi veic. Katrā ziņā grāmatvedības pakalpojumus "Baltic taxi" pats neveic viņiem. Tie ir āra pakalpojumi, kur viņi paši to izvēlās darīt. Ir arī daži ģimenes uzņēmumi, kur kundze ved grāmatvedību."
Šoferis: Visu sakārto pilnvarotā persona
Tomēr Jānis Naglis nepasaka visu. Tas atklājas sarunās ar pašiem taksistiem.
Rihards "Baltic taxi" nostrādājis aptuveni divus gadus un to pametis salīdzinoši nesen. Viņš arī bijis mikrouzņēmuma īpašnieks, un par nekādu šofera patstāvību runa vispār nevarot būt. Dibinot vai iesaistoties mikrouzņēmumā, jau tajā pašā brīdī šoferim esot jāpilnvaro darba devēja norādītā persona un viņam jānodod visas pieejas bankas kontam.
"Jā, tieši tā, ir konkrēta, pilnvarota persona, kura darbojas tavā vietā. Ja tu gribi to bankas kontu, tu viņu pilnvaro un viņš tur darbojas. Protams, tu arī vari tur darboties, vari izņemt un ielikt, ja gribi, tu visu kaut ko vari darīt, jo tas jau skaitās tavs. Bet tā reāli - jā, ir cilvēks, kas ar to visu nodarbojas. Jā, respektīvi visus maksājumus, visu viņš pārskaita. Licences viņš tai mašīnai pērk, kas ir tā pilnvarotā persona. Viņš visu dara. Viņam [šoferim] nekas nav jādara, viņam ir tikai jāaizbrauc un jāparaksta dokumenti. Tie dokumenti sakrājās tur kaudzītē, ofisā, un tad tev piezvana vai tev pieved klāt, un tu vienkārši paraksti," stāsta Rihards.
Taksists atklāj, ka vienā šādā mikrouzņēmumā strādā trīs šoferi: "Jā, trīs šoferi. Vēl var gadīties, ka, piemēram, es esmu mikrouzņēmējs, es pats tur nestrādāju, strādā trīs cilvēki, bet pats es tur neesmu. Tādi arī bija varianti." Šādos mikrouzņēmumos šoferi strādā uz maiņām, bet automašīna tiek noslogota nepārtraukti.
Tātad tomēr mikrouzņēmumu fikcija. Saskaņā ar Riharda stāstīto, visa "Baltic taxi" taksometru saimniecība tiek pārvaldīta un vadīta centralizēti kā jebkurā lielā normālā uzņēmumā.
Īpašnieki dažādi, bet juridiskās nianses vienas
Ņemot talkā "Lursoft" datu bāzi, LTV raidījums ielūkojas mikrouzņēmumos, kuri lielākoties nes vārdu "Borts" un ir sanumurēti, piemēram, "Borts 89". Interesanti, ka šos uzņēmumus vada dažādas personas, bet visiem dokumentus sagatavojusi Ilze Palmbaha. Nemainīga arī šo firmu juridiskā adrese – gandrīz visas tās ir reģistrētas Rīgā, Šampētera ielā 139A, kur reģistrēta arī viesnīca "ABC" un kur interviju sniedz Naglis.
Ilze Palmbaha ir ne tikai dokumentu kārtotāja, bet arī viena no erudītākām Latvijas grāmatvedēm, kas vada Latvijas Grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēju asociāciju. Latvijas prezidentūras laikā savu zināšanu dēļ viņa par eksperti bija noalgota arī Finanšu ministrijā.
Palmbaha arī pamanāma sasaistē ar Šķēles uzņēmējdarbību. Piemēram, viņa kā grāmatvede apkalpojusi arī tādu uzņēmumu kā "Vaļņu nams 11", kurā šobrīd viena no valdes loceklēm ir Andra Šķēles meita Madara Šķēle-Dupate, liecina "Lursoft" informācija.
Tātad "Baltic taxi" lielo mikrouzņēmumu tīklu grāmatvedības ziņā pārvalda augsta līmeņa speciālists un var arī nojaust, kā interesēs. Zīmīgi, ka publiski Ilze Palmbaha kā eksperte ir sūdzējusies par augsto ēnu ekonomikas līmeni, kas traucē Latvijai attīstīties, un iebildusi pret uzņēmēju shēmām nodokļu optimizēšanai.
"Bortu" shēma, kas ļauj apiet PVN
Turklāt visi uzņēmumi "Borts" gadā nodokļos nomaksā ļoti līdzīgas summas – apmēram četrus tūkstošus eiro.
Un tā nav gluži nejaušība. Četri tūkstoši eiro ir tie 9% no apgrozījuma, kas mikrouzņēmumam ir valstij jāsamaksā nodokļos. Šajā gadījumā katrā šādā mikrouzņēmumā apgrozījums ir nepilni 50 tūkstoši eiro. Un atslēga ir tajā, ka 50 tūkstošu eiro apgrozījums ir slieksnis, līdz kuram nav jāreģistrējas kā PVN maksātājam un nav jāmaksā 21% valstij.
Rezultātā katrs mazais uzņēmējs samaksā nelielu nodokli, bet milzīgā uzbūvētā "Bortu" shēma ļauj apiet PVN nomaksu.
Savukārt, ja šīs firmas būtu apvienotas, to kopējais apgrozījums neapšaubāmi pārsniegtu 50 tūkstošus eiro gadā, un PVN būtu jāmaksā, turklāt ne mazs.
Saskaņā ar LTV raidījuma aplēsēm, katra "Borta" apgrozījums, visticamāk, ir grāmatvediski "uzzīmēts", nevis ir objektīvs. Intervētais taksists stāsta, ka ikvienam "Baltic taxi" šoferim par diennakts taksometra izmantošanu uz ofisu jāatnes 110 eiro, kurā ietverta arī degvielas nauda. Tas tiekot firmai, un šofera alga ir tā, kas nopelnīta virs 110 eiro. Caurmērā, labi strādājot, viens šoferis mēnesī varot nopelnīt 700 eiro. Jāņem vērā, ka uz vienu mašīnu ir trīs šoferi.
Tātad mēnesī no vienas mašīnas šoferiem uzņēmums saņem 3300 eiro. Ar šo auto trīs šoferi katrs mēnesī nopelna 700 eiro, tātad par visiem – 2100 eiro.
Kopumā ieņēmumi no vienas mašīnas mēnesī it 5400 eiro, bet gadā – vismaz 64 800 eiro, kas pārsniedz valsts noteiktos PVN nemaksāšanas griestus (50 tūkstošus eiro).
Turklāt, strādājot mikrouzņēmuma režīmā, šoferiem no valstij samaksātajiem četriem tūkstošiem eiro praktiski neuzkrājas nekāda sociāla iemaksa. Ja grib, to gan var iemaksāt pats. Tomēr, visticamāk, slimot šoferi var atļauties vienīgi tad, kad neiekrīt maiņa.
Patiesais labuma guvējs?
Varētu domāt, ka galvenais patiesais labuma ieguvējs šajā shēmā ir zīmola "Baltic taxi" turētājs Sergejs Seņkāns, kuram pieder firma "Environment Solutions" un tai savukārt - jaundibinātā SIA "Baltic taxi". Tās abas reģistrētas Rīgā, Čaka ielas 148. nama dzīvoklī.
Taču 2015.gadā abas šīs firmas kopā valstij nodokļos samaksājušas vien desmit tūkstošus eiro jeb nepilnu tūkstoti mēnesī. Tātad ar franšīzes biznesu galīgi nevedas.
Līdz ar to jautājums, vai Seņkāns maz ir patiesais labuma guvējs. Tomēr izrādās, ka viņš pat precīzi nezina, ko uzņēmumā dara Jānis Naglis.
Tātad "Baltic taxi" augstie standarti attiecas uz baltu kreklu un šlipsi, bet ne nodokļu nomaksāšanu valstij un šoferu sociālo nodrošinājumu.
"Panda taxi" – zīmols ar daudziem uzņēmumiem
Ne mazāk populāra ir "Panda taxi" ar mašīnām spilgti dzeltenā krāsā un tās simbols panda.
Darbības princips tam ir līdzīgs kā "Baltic taxi" – daudz dažādu kompāniju, kas izmanto vienu zīmolu, bet atšķirība tajā, ka šoferi kā takšus ar noteiktiem standartiem var izmantot arī savas mašīnas.
Zīmola "Panda taxi" turētājs ir Ukrainas pilsoni Mihailo Grušulenko, kurš ir firmas "Panda Cab" valdes loceklis. "Patiesībā es esmu valdes loceklis kompānijā, kas piedāvā tikai brendu – "Panda Cab". Mums ir partneri, kas pārvalda mašīnas, un pie viņiem tā kā noformēti šie vadītāji. Tā pati struktūra kā "Baltic taxi". Ja ņem kopējo auto skaiti – apmēram 500 auto, kas strādā ar mūsu brendu. Vidēji visdrīzāk uz katru auto strādā divi vadītāji. Apmēram 1000 cilvēku," stāsta Grušulenko.
Katram gan neesot savs atsevišķais uzņēmums: "Ir kāds, kurš pārvalda ap 50 auto, ir SIA, kas pārvalda vienu auto. Principā mēs piesaistām jebkurus investorus, kas pērk auto un saņem licences, piesaista vadītājus. Bet šie SIA nav mikrouzņēmums, ja jūs jautājat. Tie ir parasti SIA, daudzi pat ir PVN maksātāji, viņi strādā parastajā nodokļu sistēmā."
"Ja ņem manu SIA, tad par vēl iepriekšējo gadu samaksājām 189 000 eiro nodokļos, par iepriekšējo vēl gada atskaite mums tikai tiek gatavota. Līdz 1.maijam nodosim, būs ievērojami vairāk. Mēs esam lieli nodokļu maksātāji valstī," saka Grušulenko.
Kompānija "Panda Cab", kas pārvalda tikai pašu zīmolu, patiešām nodokļus maksā un, piemēram, 2015.gadā samaksājusi jau 223 tūkstošus eiro.
"Panda taxi" gadījumā biznesa arhitektūra nebūt nav tik precīza un viengabalaina kā "Baltic taxi".
Piemēram, daudzas mašīnas pārvalda firma "Tommot", uz kuras ir licencētas vairāk nekā 70 automašīnas. Tās gādā pati kompānija un līgst tikai šoferus. Valdes locekle tajā ir Inna Reva, arī Ukrainas pilsone, kurai, iespējams, ir saikne arī ar zīmola turētājiem. 2015.gadā šī kompānija nodokļos samaksāja 23 tūkstošus eiro, kas uz vienu mašīnu ir vien 320 eiro gadā.
Tāpat ir kompānijas, kas izmanto "Panda" zīmolu un kurām ir vidējs mašīnu skaits. Piemēram, firmai "Artimaks" ir astoņas. Šī kompānija nodokļus pērn samaksāja tikai 3,6 tūkstošus eiro, uz vienu mašīnu tātad – apmēram 450 eiro.
Firmai "MČS" licencētas 33 mašīnas, nodokļos gadā pērn samaksāti 4,74 tūkstoši. Kopumā vērtējot, samaksāto nodokļu aina šeit izskatās ļoti bēdīga. Tas, iespējams, izskaidro to, kāpēc "Panda taxi" skaitās viena no lētākajām taksometru kompānijām pilsētā.
Risinājumu saskata fiksētā mēneša maksā
Arī pats zīmola pārstāvis nemaz nenoliedz, ka, iespējams, daudzas kompānijas, kas izmanto "Panda" zīmolu, strādā "ēnā", viņiem par zīmolu samaksā, bet ar valsti tālāk nenorēķinās.
"Ja skatās mūsu kompāniju, mēs strādājam četrās valstīs, kaimiņvalstīs, Ukrainā, Lietuvā un Polijā. Ja neņem vēra Ukrainas pieredzi, jo tur viss ir slikti, tad Polijā un Lietuvā tirgus ir noregulēts, mūsu skatījumā, labākā veidā. Polija un Lietuva likumdevēji gāja uz to, ka viņi piekrita tiem nerakstītajiem noteikumiem tirgū. Viņi ieviesa patentmaksu, ir fiksēta mēneša maksa par taksometra vadītāju, vadītājs iet uz vietējo pašvaldību, pērk licenci vai patentu. Un pēc tā valsts uzskata, ka tie nodokļi ir nomaksāti," stāsta Grušulenko.
"Panda taxi" zīmola turētājs uzskata, ka Latvijā šāda maksa varētu būt 200 eiro apmērā par katru taksometra vadītāju. Ja ar vienu auto strādā trīs cilvēki, tad valsts saņemtu 600 eiro no šī auto. "Mums liekas, ka Latvijas valsts saņemtu daudz vairāk naudas nekā saņem tagad. No otras puses, visa takšu nozare izietu no ēnas, kļūtu gaiša un caurspīdīga, un viss nostātos savās vietās un viss būtu skaidrs," saka Grušulenko.
Jautājumā par nodokļiem gaužām nerunīgi
"Aizliegtais paņēmiens" veidotāji arī izmēģināja kļūt par "Panda taxi" taksistiem, piesakoties uzņēmumā. "Panda" zīmola dīleri, kuri atrodas Krasta ielā un vienlaikus pārdod arī jumtus, stāsta, ka kopumā ar zīmola auto brauc aptuveni 600 automašīnas zem 150 firmām. Uzņēmums aprīko auto, to aplīmē, bet no šofera prasa simts eiro kā drošības naudu, 55 eiro kā diennakts maksu un degviela arī uz šofera rēķina. Par samaksāto naudu šoferis tiek pie izsaukumiem, bet to, kas paliek pāri, autovadītājs var paturēt.
Lai pie mašīnas tiktu, vēl jānokārto ielu eksāmens. Kad sāks strādāt, jābūt baltam kreklam, kārtīgām biksēm un kurpēm. Eksāmens notikšot Bruņinieku ielā uzņēmumā "ML Trans", kas esot tā pati firma. "Kartiņu mēs taisām, mēs arī tevi apmācam. Tur būs tev stažieris, kas tevi apmācīs visu ar bankas terminālu, skaitītāju, planšetdatoru, kur nāk pasūtījumi, to visu apmāca, un noslēdzam līgumu," stāsta uzņēmumā.
Lai gan "ML Trans" par mašīnu diennaktī prasa 55 eiro, šī firma pērn visa gada laikā valstij nodokļos samaksājusi 190 eiro. Taču taujāti par nodokļu maksāšanu, uzņēmuma pārstāvji kļūst nerunīgi.
Sakārtot nozari tiek solīts jau gadu
Saskaņā ar LTV raidījuma "Aizliegtais paņēmiens" iepriekš veiktajām aplēsēm vieglo taksometru bizness pievienotās vērtības nodoklī ik gadu valstij nesamaksā vismaz trīs miljonus eiro.
Toreiz raidījums secināja, ka daudzi taksometru šoferi savus klientus apkrāpj, izmantojot tā saucamo turbīnu, kas tiek pievienota pie skaitītāja, un, klientam nepamanot, skaitītājs daudz veiklāk skaita nobrauktos kilometrus. Izrādās, ka saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta datiem kompānijas "Baltic taxi" kopējā dažādos nodokļos nesamaksātā summa ir vairāk nekā 400 tūkstoši eiro. Tāpat atklājās, ka PVN, ko taksometru kompānijas no klientiem it kā ieņem, līdz valsts budžetam netiek, jo dienas beigās skaitītāju rādījumi par braucieniem tiek centralizēti attīti atpakaļ.
Rezultātā 2014.gadā visi Latvijas vieglie taksometri PVN samaksāja vien 560 tūkstošus eiro apmērā, kas uz kopējo taksometru skaitu nozīmē, ka neviens no viņiem dienā nenobrauc vairāk kā vienu kilometru.
Jau pērnā gada martā toreizējais Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs un tagad ekonomikas ministrs Arvils Ašaradens ("Vienotība") atzina, ka taksometru biznesā tiek krāpti pasažieri, netiek nomaksāti nodokļi iespaidīgos apmēros un paši strādājošie netiek sociāli nodrošināti. "Piedāvāsim daudz vienkāršāku, bet mūsdienām brutālu risinājumu. Tātad minimālā alga plus licence par vienu taksometru," toreiz solīja Ašeradens.
Arī tagad, kad ir pagājis gads, Finanšu ministrija kā vienu no iespējamo risinājumu piesauc patentmaksu. Ar uzņēmēju organizācijām – Latvijas Darba devēju konfederāciju un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru – tiekot analizēti labākie veidi šī modeļa realizācijai.
