Pārmaiņas dabasgāzes tirgū, ko nesa Vācijas energokompānijas E.ON lēmums mainīt biznesa stratēģiju un pārdot sev piederošās akcijas Baltijas valstu dabasgāzes kompānijās, visas Baltijas valstis skāra vienlaicīgi. Lietuvā un Igaunijā situācija lielā mērā ir atrisinājusies, bet Latvijā neatbildētu jautājumu joprojām netrūkst. Eksperti uzsver, ka galvenā atšķirība ir tieši Latvijā izvietotā Inčukalna pazemes dabasgāzes krātuve, un tieši tās dēļ uz Latvijas valdību gulstas arī krietni lielāka atbildība.
Lietuvā jau kopš vasaras dabasgāzes uzņēmumus kontrolē valstij piederošās energokompānijas EPSO-G un "Lietuvos Energija", bet Igaunijā par dabasgāzes kompānijas "Eesti Gaas" lielāko akcionāru ir kļuvis Somijas valstij daļēji piederošais koncerns "Fortum".
Atslēga – Inčukalna krātuves kontrole
Latvijā jautājums par to, kā rīcībā nonāks E.ON piederošās "Latvijas gāzes" akcijas un potenciāli arī ietekme uz Baltijas gāzes sistēmas nozīmīgāko aktīvu - Inčukalna dabasgāzes krātuvi, praktiski nav pavirzījies uz priekšu. Tiesa, Latvijas būtiskākā atšķirība no kaimiņvalstīm ir apstāklis, ka uzņēmumā "Latvijas gāze" Krievijas uzņēmumi kontrolē 50% akciju.
Valdība gan ir apņēmusies sagatavot nesaistošo piedāvājumu E.ON, tomēr premjere Laimdota Straujuma jau pēc lēmuma paziņošanas vaļsirdīgi atklāja, ka nav īsti pārliecināta, vai Latvijai akcijas tiešām būtu jāiegādājas.
"Pēc informācijas, kas man ir šodien, es teiktu - nē. Bet mēs esam iesnieguši nesaistošos piedāvājumu, un tas mums dod iespējas izvērtēt [uzņēmumu un akciju vērtību] padziļināti. Bet es tiešām šodien vēl nevaru atbildēt, jo mēs nezinām, kas būs pēc tam, kad mums būs pilna informāciju. Nesaistošais piedāvājums dod mums iespēju izvērtēt pilnu informāciju, lai pieņemtu lēmumu tad, kad mums tas būs jāpieņem," sacīja Straujuma.
Eksperti gan neizslēdz iespēju, ka aiz slēgtām durvīm valdība, iespējams, tomēr nav atstājusi bez ievērības jautājumu par apjomīgo gāzes krātuvi. Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle uzsver, ka tieši Inčukalna dabasgāzes krātuve ir galvenais iemesls, kāpēc par "Latvijas gāzes" akcijām interesi paudušas arī Lietuvas kompānijas.
Pieejamība Inčukalnam un faktiski gāzes krātuves vadīšanai, rezervācijai, kas katru reizi uz sezonu tiek noteikta, tas ir absolūti izšķirīgs jautājums ne tikai Latvijas, bet visas Baltijas gāzes un enerģētikas tirgum. Un ne jau velti Lietuvas energokompānijām ir interese par E.ON akciju pirkšanu," pauda Zīle.
Zīle uzsvēra, ka valdības tālākajai rīcībai ir jābūt ļoti rūpīgi pārdomātai un izsvērtai, jo neatkarīgi no tā, vai tiks nolemts iegādāties akcijas, galvenajam valdības mērķim ir jābūt ietekmei uz Inčukalna dabasgāzes krātuves darbību.
"Valdībai ir absolūti atbildīgi jāizvērtē visi riski no visiem ekonomiskajiem un juridiskajiem slēdzieniem - pirkt vai nepirkt akcijas. Jo faktiski, ja arī bez akciju pirkšanas var nodrošināt garantētu pieejamību Inčukalnam citiem gāzes piegādātājiem, tad tas ir labi. Ja tas gadījumā nav, tad ir jādara viss, piemēram, varbūt ir jārunā ar lielo Latvijas patriotu ["Latvijas gāzes" akcionāra "Itera" vadītāju] Juri Savicki, kurš, kā saka televīzijām, būtu gatavs par mazu, bet taisnīgu atlīdzību pārdot trūkstošos 3% "Latvijas gāzes" akciju Latvijas valstij, un mums būtu vairākums. Tad tam ir cita jēga. Katrā ziņā tā ir absolūti izšķirīga rīcība tam, kas notiks ar Baltijas energotirgu, un Inčukalns ir atslēga," sprieda Zīle.
Latvijas valdībai būtu jāmēģina iegādāties"E.ON Ruhrgas" akcijas "Latvijas gāzē", jo tādējādi valstij būtu iespēja atrast Latvijas interesēm atbilstošāku pircēju, tā ceturtdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja Savickis.
Jābūt skaidram rīcības plānam
Šim viedoklim piekrita arī enerģētikas eksperts, "Providus" pētnieks Reinis Āboltiņš, kurš uzsvēra, ka valstij ir jāizdara izvēle, vai tā ir gatava ieguldīt vērā ņemamus līdzekļus enerģētiskajā drošībā.
"Valstij ir jābūt pilnīgai skaidrībai pirms lēmuma pieņemšanas; pirms lēmuma pieņemšanas jāizanalizē visi varianti un jāsaprot, cik tā ir gatava maksāt. Ja tā ir gatava maksāt dārgi par enerģētisko drošību, par nacionālo drošību, tad var iet uz priekšu. Bet vienalga ir jābūt skaidrībai, ka šīs akcijas varēs nopirkt un vairākumu varēs iegūt. Un vēl, kas ir paralēli, ja šāds plāns ir, tad sagatavojiet lūdzu tādus grozījumus Latvijas likumdošanā, kas paredz tūlītēju tirgus atvēršanu, tiklīdz kā notiek akciju pirkšanas - pārdošanas darījums. Jo bez atvērta tirgus šis darījums kļūst bezjēdzīgs," norādīja Āboltiņš.
Valstij ir arī jāapzinās, ka šobrīd tai praktiski nav nekādas vērā ņemamas ietekmes uz Inčukalna pazemes krātuvi, un, arī iepērkot E.ON akcijas, tai nāksies iepirkt papildus akcijas, lai šo ietekmi iegūtu, atgādināja Āboltiņš.
"Šobrīd valstij ar Inčukalnu nav faktiski nekāda sakara. Tā var tikai gaidīt uz kādu ārkārtas situāciju, kas jebkurā gadījumā nebūtu labs risinājums, un tad, balstoties uz ārkārtas situāciju likumdošanu, piemēram, pieņemt kādu lēmumus, kas ļauj ar Inčukalna krātuvi rīkoties tā, kā valsts uzskata par nepieciešamu. Taču tas nebūtu labākais scenārijs. Labākais scenārijs būtu liberalizēt tirgu un panākt konkurenci, nodrošinot trešo pušu pieeju pārvadei un uzglabāšanai. Vai arī, ja ir tāds scenārijs pieejams, iegādāties mazākuma akcijas un pēc tam piepirkt klāt akcijas, kas dod vairākumu uzņēmumā, un tad ir pavisam cita runa," sacīja Āboltiņš.
Inčukalna krātuvē jāinvestē
Papildus iespējamajam cīniņam ar Krievijas akcionāriem, vēl viens apstāklis, kas Latvijas valdību, iespējams, dara piesardzīgu par iespējamo "Latvijas gāzes" akciju pirkšanu, ir arī Inčukalna krātuvei nepieciešamās investīcijas, kas nākotnē pārsniegs 100 miljonus eiro, uzņēmuma akcionāriem jūlijā atklāja "Latvijas gāzes" vadītājs Adriāns Dāvis.
Inčukalnā investīcijas turpināsies. Pēc tās koncepcijas, kas mums ir izstrādāta - un tā ir ļoti plaša - paredzēti divi etapi. Pirmais etaps paredz pilnīgu modernizāciju Inčukalnā - visu esošo kompresoru nomaiņu, jaunus savākšanas punktus un tā tālāk. Tas nav jādara rīt vai parīt, bet tuvākajos gados ir jāsāk darīt. Tas sastāda 190 miljonus eiro," atklāja Dāvis.
Savukārt, lai realizētu stratēģiski nozīmīgās krātuves pilno potenciālu un to paplašinātu, būs nepieciešami jau 360 miljoni eiro, un šādu apjomu noteikti nevarēs segt Latvijas patērētāji, prognozēja Dāvis.
"Ja mēs gribam Inčukalnu paplašināt - ar mērķi, ka mēs tādā gadījumā pēc tam būsim vajadzīgi Somijai, galvenais Somijai, kur ir lielāks patēriņš, kur ir termināls, lai viņi varētu uzglabāt savu termināla gāzi vasarā, kas it kā vasarā varētu būt lētāka, un tas pats ir ar Lietuvu - tad paplašināšana kopā jau sastāda 360 miljonus," skaidroja Dāvis.
"Tā ir milzīga nauda, un ne jau Latvijas patērētāji to investēs. Tas ir materiāls, kas bija ļoti nopietns - mēs strādājam ar Eiropas Komisiju jau gadus piecus, un, kā ziniet, lēmums nav pieņemts. Principā, jūs taču visi lasiet presi - kur tad būvēs to sašķidrinātās gāzes termināli, kā īstenībā būs ar alternatīvām gāzes piegādēm visām Baltijas valstīm un Somijai, kā būs ar starpsavienojumu Polija – Lietuva? Lēmums nav pieņemts," norādīja Dāvis.
Latvijas nevēlēšanās investēt gan ir izteikti atšķirīga no Lietuvas valdības īstenotās politikas, - Lietuva ir investējusi līdzekļus gan savās gāzes kompānijās, gan arī lūkojas Inčukalna virzienā, uzsvēra Roberts Zīle.
Lietuva sarosās
"Diezgan skaidri redzu Lietuvas stratēģiju enerģētikas sektorā, it īpaši gāzes sektorā. Viņi atpērk "Lietuvos Dujos", kur gan bija cita akcionāru struktūra, nekā "Latvijas gāzē", tur nebija "Itera", kas faktiski rada šo kontroli kopā ar "Gazprom" Latvijas gadījumā. Bet viņu stratēģija ir atpirkt gan no "Gazprom", gan no vāciešiem šīs akcijas, pārvaldīt infrastruktūras, to pilnībā atdalīt no gāzes piegādātājiem, kas ir šī pareizā pieeja, un tālāk virzīties uz Inčukalna pieejamību, tāpēc arī viņi izsaka šo interesi, tā ir absolūti loģiska, stratēģiska interese," norādīja Zīle.
Lietuvai jautājums par pieeju Inčukalnam ir nozīmīgs, jo jau drīzumā tā ir iecerējusi nodot ekspluatācijā Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināli, kuram, atbilstoši Lietuvas premjera Aļģirds Butkevičs teiktajam, ir cerība kalpot ne tikai kā papildus drošības, bet arī kā komerciāli konkurētspējīgam piegādes avotam.
Kā mēs zinām, jau novembra sākumā Klaipēdā ir jāierodas kuģim "Independence". Gāzes cena, par kuru tā tiks piegādāta, būs piesaistīta noteiktai formulai, un vēl varu pateikt, ka cena būs konkurētspējīga - sarunas noritēja veiksmīgi un mūsu speciālisti ir sasnieguši labu rezultātu," klāstīja Lietuvas premjers.
No Igaunijas līdz šim publiski nav izskanējuši komentāri par iespēju sekot Lietuvas piemēram un iegūt akcijas "Latvijas gāzē". Tiesa, arī Igaunijā pārmaiņas gāzes tirgū līdz šim ir bijušas mazāk raitas, kas ir izskaidrojams ar lielāku interešu sašķeltību, skaidroja Zīle.
"Viņi ilgstoši mēģināja reģionālo sašķidrinātās gāzes termināli ar lielo Eiropas naudas atbalstu iegūt savā rīcībā, bet tur arī bija interešu grupu cīņas. Līdzīgi kā mums, tur bija viltus gājieni ar sašķidrinātās gāzes termināla būvniecību Rīgā, kuru varētu vadīt "Itera" īpašnieks jeb, pareizāk sakot, pārstāvis šeit Latvijā, kas, protams neatbilst Eiropas Savienības stratēģijai, kā diversificēt gāzes tirgus. Tad igauņi rīkojās līdzīgi, viņiem arī bija interešu grupas, kuras, neslēpšu, lielā mērā bija, iespējams, saistītas ar Krievijas puses interesēm, par Paldiskiem un Tallinu. Tas pats attiecas arī uz Somijas pusi, kurā arī viņu infrastruktūras uzņēmumā liela teikšana ir "Gazprom". Līdz ar to izskatās, ka arī tur šīs radītās konfliktsituācijas neļauj mums iegūt Eiropas naudu reģionālā sašķidrinātā gāzes termināla būvniecībai, kas ir sliktā ziņa," secināja Zīle.
Latvijas dabasgāzes patēriņa statistika nepielūdzami norāda uz to, ka nākotnē vērtīgā Inčukalna dabasgāzes krātuve aizvien mazāk kalpos mūsu pašu patērētāju vajadzībām, bet vairāk papildinās mūsu ārējās tirdzniecības pakalpojumus. To visspilgtāk, iespējams, apliecina fakts, ka pēc pēdējās apkures sezonas krātuvē bija atlikuši vairāk nekā 400 miljoni kubikmetru dabasgāzes, kas ir līdzvērtīgs apjoms lielas elektrostacijas gada patēriņam un veido gandrīz piekto daļu no krātuves izmantojamā tilpuma.
Dabasgāzes patēriņš Latvijā ir krities konkurences iespaidā, tāpēc, visticamāk, nākamajiem "Latvijas gāzes" akcionāriem ir jārēķinās, ka nākotnē, pretstatā šī brīža monopolstāvoklim, par uzņēmuma balstu var kļūt tieši atvērts un starptautisks tirgus.
