Igaunijai divu gadu laikā no Itālijas un Grieķijas ES bēgļu pārvietošanas ietvaros būs jāuzņem 523 bēgļi Igaunija vēlas dot priekšroku ģimenēm, un plāno bēgļus izkliedēt un izmitināt dažās pašvaldībās. Šobrīd arī tiek skatīts likumprojekts, saskaņā ar kuru viņiem igauņu valoda būtu jāmācās obligāti. Līdzīgi kā Latvijā, attieksme sabiedrībā ir dažāda, viedokļi mēdz būt visai pretēji.
- 60 cilvēki no 24 valstīm
- Bēgļu centra vadītāja: Igaunijas iedzīvotāji nav gatavi pieņemt citas kultūras
- Centīsies pārvest tos bēgļus, kas patiešām vēlas braukt uz Igauniju
- Divos gados jāiemācās dzīvot pastāvīgi
- Tikai dažas pašvaldības piekrīt uzņemt bēgļus
- Vairāk grib palīdzēt ģimenēm
- Iedzīvotāji bēgļus nevēlas pieņemt vai arī ir atturīgi
60 cilvēki no 24 valstīm
Patvēruma meklētāju centrs Vao ciematā ir Igaunijas Mucenieki. Šeit divstāvu daudzdzīvokļu namā ar trīs kāpņutelpām un bēšas krāsas apmetumu dzīvo aptuveni 60 cilvēki, kas pieteikušies patvērumam.
Tas atrodas valsts ziemeļu daļā. Tuvākā lielākā pilsēta ir Rakvere - 35 kilometri. Bet ērti nokļūt arī līdz Tallinai vai Tartu - Vao atrodas aptuveni pusceļā, un tas ir stundas, pusotras brauciens ar vilcienu.
Vienīgais patvēruma meklētāju centrs Igaunijā uz Vao ciematu pārcēlās pirms nepilniem diviem gadiem. Iepriekš tas atradās arī ziemeļu daļā, bet netālu no robežas ar Krieviju - mežā, nomaļā vietā. Autobuss kursēja tikai pāris reizes nedēļā, stāsta centra vadītāja Jana Seļezņeva.
Šobrīd vairums centra iemītnieku ir no Ukrainas, tad Sudānas, Dagestānas Krievijā, Albānijas. Bet kopumā šobrīd centrā uzturas cilvēki 24 valstīm, saka Seļezņeva.
Izrādot patvēruma centru, viņa norāda, ka šī ir kā māja, kopmītne. Viņa ieved telpā, kur darbojas vairākas veļasmašīnas - viss jādara pašiem iemītniekiem. Selezneva saka, ka "ģimenes pirmais loceklis un arī bērni saņem 99 eiro, otrs loceklis - 80% apjomā no pirmā". Par šo naudu pašiem ir jāpērk pārtika. Dzīvokļos ir divas, trīs istabas ar virtuvi un vannasistabu. Ir neliela trenažieru zāle, centra iemītniekus cenšas iesaistīt vietējos sporta pasākumos, piemēram, spēlēt futbolu ar vietējiem.
Vidēji patvēruma pieteikumus dienesti izskata sešus mēnešus. Tiem, kas iegūst patvērumu, četru mēnešu laikā jāpamet uzturēšanās centrs. Viņiem palīdz atrast jaunu dzīvesvietu, darbu, un daudzi jau strādā, stāsta Seļezņeva. "Saskaņā ar likumu, pirmos sešus mēnešus, kamēr esi šeit centrā, nevari strādāt. Pēc tam to vari oficiāli darīt. Manuprāt, tagad jau gandrīz visi sāk strādāt. Arī reģistrējam viņus bezdarbnieku biržā, kur palīdz atrast darbu. Visi grib strādāt, jo mūsu sociāli pabalsti nav lieli. Ja viņi sāk strādāt, tad pašiem par visu jāmaksā, pabalstus vairs nesaņem. Piemēram, šeit ciematā sudānietis īrē dzīvokli, viņš strādā netālu uzņēmumā," saka Seļezņeva.
Bēgļu centra vadītāja: Igaunijas iedzīvotāji nav gatavi pieņemt citas kultūras
Septembra sākumā gan notika ļaunprātīgas dedzināšanas mēģinājums - agrā rītā tika aizdedzināts viens no mājas stūriem, kas apdega pāris kvadrātmetru platībā, to ātri nodzēsa un neviens necieta. Vainīgie pagaidām nav notverti. Pirms tam vasarā, lai izteiktu nepatiku pret patvēruma meklētājiem, bija ieradušies vairāki desmiti tā dēvēto "baikeru". Pēc šiem notikumiem uzņēmumi, kas pieņēmuši darbā patvēruma meklētājus un bēgļus, ir bažīgi un vairās no publicitātes.
Seļezņeva saka, ka izmaiņas attieksmē jūtamas arī šeit. "Pārcēlāmies uz šejieni pērn (...) Tagad šī tēma ir tik aktuāla, un arī mūsu cilvēki šeit centrā to jūt, ka tagad ir citādi. Agrāk viņiem neviens nepievērsa uzmanību - vai patvēruma meklētājs vai vietējais no ciemata. Bet tagad tas nedaudz mainījies.
Manuprāt, Igaunijas iedzīvotāji kopumā nav gatavi pieņemt citas kultūras un baidās," atzīmē Seļezņeva.
Centīsies pārvest tos bēgļus, kas patiešām vēlas braukt uz Igauniju
ES pārvietošanas programmas ietvaros uz Igauniju no Itālijas un Grieķijas pārvestos bēgļus uz Vao centru gan nevedīs - tas paredzēts tikai tiem, kas ieradušies paši, pārsvarā nelegāli šķērsojot robežu ar Krieviju.
Valdības plāns paredz, ka pārvietotos bēgļus pēc iespējas izkliedēs visā Igaunijā, lai neveidotos lielas kopienas.
Par šo personu pārvietošanu uz Igauniju atbildīga ir Iekšlietu ministrija. Pirms pusotras nedēļas Igaunija un Itālija parakstīja sadarbības vienošanos. Atzīmēts, ka Igaunija dod priekšroku ģimenēm un visneaizsargātākajām sabiedrības grupām kā bāreņiem, bērniem un vientuļajām mātēm. Līdzīgu vienošanos Tallina vēlas noslēgt arī ar Grieķiju.
Paredzēts, ka Igaunijas pārstāvji uz šīm valstīm dosies ne vēlāk kā novembrī, lai sāktu procesu. Igaunijas Iekšlietu ministrijas Pilsonības un Migrācijas politikas departamenta vadītājs Janeks Megi norāda, ka
patvēruma meklētāju atlases komandām viens no uzdevumiem būs atrast tos cilvēkus, tiešām vēlas doties uz Igauniju.
Lielāko daļu formalitāšu centīsies nokārtot pirms ierašanās Igaunijā, un tiklīdz patvēruma meklētāji ieradīsies, viņiem oficiāli piešķirs bēgļa statusu.
"Mēs sūtīsim mūsu atlases komandu, lai būtu droši, ka mums būs tās personas, kuras tiešām vēlas braukt uz Igauniju, kuru pagātne un raksturojums liecinās par spēju integrēties Igaunijā, un kuras neradīs nekādus draudus Igaunijas sabiedrībai. Mēs mēģinām pusi darba izdarīt jau ārzemēs," norāda Megi.
Pirmie bēgļi Igaunijā varētu ierasties šī gada beigās vai nākamā gada sākumā. Megi norāda, ka plānots sākt lēnākā garā - ar 5-10 ģimenēm vai 30-40 personām nākamā gada pirmajā ceturksnī, tad izdarīt secinājumus un attiecīgi pielāgot uzņemšanas tempu.
Divos gados jāiemācās dzīvot pastāvīgi
Kad bēgļi ieradušies Igaunijā, Sociālo lietu ministrija būs atbildīga par viņu izmitināšanu, sociālo atbalstu, integrāciju.
Pēdējos pārdesmit gados bēgļa statusu Igaunijā ieguvuši vien aptuveni 120 cilvēki. Tagad pāris gadu laikā būs jāuzņem aptuveni 500. Pēdējo mēnešu laikā nācās ātri strādāt, un stratēģija pamazām ieguvusi aprises.
Sociālo lietu ministrija paziņojusi, ka jau ir gatava uzņemt pirmos bēgļus, un pirms dažām dienām plānus izklāstīja detalizētāk.
Kā ziņo igauņu mediji, pirmajā dienā pēc ierašanās lidostā bēgļu grupu vispirms nosūtīs uz sākotnējo medicīnisko pārbaudi, tad norīkos tā dēvētas atbalsta personas, kas bēgļiem turpmākajos mēnešos palīdzēs ar dzīvi Igaunijā, un nogādās sagatavotajā dzīvesvietā.
Saskaņā ar Sociālo lietu ministrijas vicekanclera Raita Kūses teikto, dzīvesvietas galvenokārt atradīsies Tallinā, Tartu un citās lielākās Igaunijas pilsētās, bet bēgļu izvietošana mazākos ciematos būs atkarīga no iespējām atrast darbu.
Pirmā mēneša laikā bēgļus sakontaktēs ar valsts institūcijām, piemēram, reģistrēs Nodarbinātības aģentūrā, noskaidros viņu kvalifikācijas un to, kāda palīdzība un pakalpojumi nepieciešami, kā arī piereģistrēs pie ģimenes ārsta. Viņus nodrošinās ar apģērbu un pirmās nepieciešamības precēm.
Tālāk paredzēta adaptācijas programma ar mērķi sniegt nepieciešamo informāciju par Igauniju un dzīvi tajā. Sāksies arī igauņu valodas kursi. Šobrīd tie nav obligāti, bet parlamentā skata likumprojektu, kas paredz bēgļiem igauņu valodas mācīšanos padarīt obligātu, stāstīja Sociālo lietu ministrijas pārstāve Trīna Rāga. "Cerams, ka tas būs obligāti no nākamā gada sākuma.
Paredzēts, ka būs obligāti iemācīties igauņu valodu vismaz līdz A2, tas ir, pamatlīmenim," saka Rāga.
Iztikas pabalsta plāns paredz, ka bēglim tiks nodrošināta noteikta naudas summa savām vajadzībām, mājokļa izmaksas segs valsts. Ģimenes uzturēšanai, kurā ir divi pieaugušie un divi bērni, paredzēts tērēt maksimums 25 000 eiro gadā - lielu daļu no izdevumiem sastādīs dzīvesvietas izmaksas. Šāda ģimene uz vienu ģimenes locekli saņems aptuveni 100 eiro mēnesī, piemēram, pārtikas produktu pirkšanai. Sociālo lietu ministrija cer, ka divu gadu laikā tas ļaus šiem cilvēki uzsākt pastāvīgu dzīvi Igaunijā.
Tikai dažas pašvaldības piekrīt uzņemt bēgļus
Ministrija nesen saņēma atbildes no aptuveni 200 Igaunijas pašvaldībām par to, vai tām ir brīvas dzīvojamās platības, kur varētu izmitināt bēgļus.
Tikai dažas bija atsaucīgas - lielais vairums atbildēja, ka iespēju izmitināt bēgļus nav, atzina Rāga.
Viena no šīm pašvaldībām bija piejūras pilsēta Pērnava. Pilsētas mērs Romeks Kosenkraniuss saka, ka nav tā, ka pilsēta ir pret bēgļiem kā tādiem, piebilstot, ka Pērnavā dzīvo aptuveni 40 000 cilvēku, un 20-40 bēgļi nebūtu nekas sevišķs. Viņš uzsver, ka Sociālo lietu ministrija jautāja, vai pašvaldībai ir sociālie dzīvokļi, ko piešķirt bēgļiem. "Bet mums nav šādi dzīvokļi. Mums ir aptuveni 100 cilvēki, kas gaida rindā uz dzīvokļiem, un mums jādomā, kā atrisināt viņu problēmas," saka Kosenkraniuss.
Viņš arī domā, ka bēgļi no Baltijas valstīm centīsies tālāk doties citur. "Es uzskatu, ka Igaunija, Latvija un Lietuva nav viņu galvenais galamērķis. Varbūt viņi izmantos mūsu valstis, lai dotos tālāk uz Somiju vai Zviedriju. Bet mūsu sociālās aprūpes sistēma nav tika laba. Tādēļ es uzskatu, ka viņi šeit nevēlas dzīvot," uzsver Kosenkraniuss.
Pērnavas mērs, vismaz septembra otrajā pusē, teica, ka viņam nav sajūtas, ka valdībai ir konkrēts plāns, un viņam zināmas tikai dažas daļas, piemēram, ka bēgļiem būs atbalsta personas pirmo gadu vai divus, ka valdība ir gatava īrēt dzīvokļus.
Bet jebkurā gadījumā izaicinājums būs valoda un darba atrašana, norāda Kosenkraniuss. "Ko viņi māk darīt, kādā valodā runās? Jo šeit neviens nerunā arābu valodā. Ja kāds ir ārsts vai inženieris, tas ir ļoti labi. Bet ja viņš nemāk komunicēt ar vietējiem cilvēkiem, tā viņam ir liela problēma. Viņš šeit nevarēs atrast darbu," norāda Pērnavas mērs.
Runājot par to, ka tikai saujiņa pašvaldību atbildēja, ka tām ir pieejamas dzīvesvietas, Megi saka, ka "situācija nav tik slikta, kā varētu likties," un pašvaldību piedāvātie dzīvokļi ir tikai neliela daļa. Vēl gatava piedāvāt mītnes vietas ir arī baznīca. Ir arī valdības aģentūra, kurai pieder valsts īpašumi, tostarp, dzīvokļi. Igaunijai paredzēts uzņem aptuveni 500 bēgļus, bet Megi pauž: "Esam divu gadu procesa sākumā, un mums jau tagad ir dzīvesvietas ap 150 personām!" Un dzīvokļu īrēšana ir starp pēdējiem variantiem.
Vairāk grib palīdzēt ģimenēm
Starp tām pašvaldībām, kas atradušas vietas bēgļiem, ir Haljala. Pilsētiņa atrodas Igaunijas ziemeļos, pārdesmit kilometrus no Somu līča, netālu no Rakveres. Pašā Haljalā dzīvo aptuveni 1200 cilvēki, bet pašvaldībā - ap 2500. Haljalas priekšsēdētājs Leo Ādels norāda - kad ministrija vērsās pie pašvaldības, tā nolēma, ka tai ir pietiekami daudz resursu.
"Līdz pieciem cilvēkiem. Lai būtu ģimene - māte, tēvs, un viens līdz trīs bērni. Mums ir daži tukši dzīvokļi, esam gatavi viņiem arī īrēt dzīvokli," saka Ādels. "Vislabāk šeit Haljalas centrā - šeit ir skola, bērnudārzs, vairāk cilvēku, un viņi ātrāk integrētos," viņš piebilst.
Skolā šobrīd ir 260 skolēni. Jautāts par lēmuma politisko pusi, Ādels saka- "Ja esam ES dalībvalsts, mums ir jāuzņemas šie pienākumi." Vienlaikus viņš uzsver, ka, pirmkārt, pašvaldībai bēgļi jāuzņem ar valsts atbalstu. Bet otrkārt: "Mēs to gribam darīt sadarbībā ar vietējiem uzņēmumiem, lai tēvs un māte uzreiz ietu darbā, ja viņiem ir kvalifikācija un izglītība. Nozīmīgi, lai vietēji saprot šī soļa svarīgumu - mēs gribam izglābt cilvēkus no kara," skaidro Ādels.
Lai apspriestu lēmumu, bija arī sapulce, kaut cilvēku nebija daudz- ap 40. "Mēs parunājām, ļoti mierīgi. Bija arī emocijas. Bet domāju, ka cilvēki saprata, ka šis solis ir vajadzīgs, un ja mēs mācāmies no Somijas, Norvēģijas vai Vācijas kļūdām, tad domāju, ka tiksim galā," saka Ādels.
Grūtākais būs valodas barjera, atzīst Ādels. Viņš atminas bēgļu ģimeni no Gruzijas, kas Haljalā ieradās ar baznīcas starpniecību, šeit nodzīvoja 2-3 gadus, bet pērn aizbrauca dzīvot uz Tallinu. "Es domāju, ka bērns, kas ies bērnudārzā, ļoti ātri iemācīsies. Jo mums bija zēns no Gruzijas, pusgada laikā viņš jau sāka runāt igauniski. Skolā, domāju, būs nedaudz vairāk problēmu," pieredzi atminas Ādels.
Pašā Haljalā sastaptie cilvēki kopumā liekas atbalstoši, bet vienlaikus piesardzīgi. "Ja situācija ir smaga, tad, protams, jāpalīdz. Ja daži, kā runā - nav nelaimē, ir bezkaunīgi, grib tikai pabalstus - tos nevajag. Vajag palīdzēt tiem, kam bērni," saka kāda sieviete.
Iedzīvotāji bēgļus nevēlas pieņemt vai arī ir atturīgi
Gluži kā Latvijā, arī Igaunijas sabiedrībā valda dažādi un pretēji viedokļi. Aptaujas liecinājušas, ka vairāk ir to, kas nevēlētos uzņemt bēgļus. Parlamentā opozīcijā esošā Igaunijas Konservatīvā tautas partija nesen sākusi parakstu vākšanas kampaņu, lai pieprasītu referendumu par bēgļu uzņemšanu.
Šādi ir viedokļi Tallinas, Pērnavas un Tartu ielās.
"Ģimenes. Bet puišus, kas neko negrib darīt - tādus te nevajag," saka kāda sieviete. Viņai piekrīt arī kāds vīrietis. "Jāuzņem tikai ar bērniem un sievietes," vēl kāda sieviete saka. "Esmu pret. Pavisam cita kultūra. Tas ziemeļu valstīm nekādā veidā nav piemērots," izskan līdzīgs viedoklis.
"Es zinu, ka cilvēki principā ir pret. Bet es pats esmu daudz ceļojis, un viss ir atkarīgs no konkrētās personības," piesardzīgāks ir kāds cits vīrietis.
"Debates šeit Igaunijā ir ļoti polarizētas.
Ir viena puse, kas ļoti atbalsta uzņemšanu - sociālās taisnības cīnītāji, kas saka- "Ak, tu negribi bēgļus - tad tu esi "redneks", neaptēsts rasists. Un no otras puses ir šie "neaptēstie rasisti", kas saka- "Ak, tu esi migrantu mīļotājs." Nav debašu pa vidu.
Ja tu esi kritisks pret vienu grupu, uzreiz tiec pieskaitīts pretinieku grupai. Nav pilnīgi nekādu vidusceļa diskusiju," saka vēl kāds puisis.
Tam, ka diskusijas Igaunijā bijušas asas, piekrīt arī Ēro Jansons, organizācijas "Igaunijas bēgļu padome" vadītājs. Igaunijas valdība, saskaņā ar memorandu, vēlas uzņemt ģimenes. Bet Jansons neviennozīmīgi vērtē politiķu izteikumus par reliģisko iedalījumu. "Problemātiska šķautne bijusi, ka iekšlietu un sociālo lietu ministri arī runājuši, ka uzņems tieši kristiešu ģimenes.
Tā ir ļoti problemātiska lieta, ko teikt vai darīt, jo mums nevajadzētu būt diskriminējošiem, bet uzņemt cilvēkus balstoties tikai uz viņu vajadzībām. Igaunijā ir spēcīga islamofobija, un domāju, ka līdz ar to tie bija arī politiski paziņojumi," saka Jansons.
Tartu bāzētā "Igaunijas bēgļu padome" ir vadošā organizācija, kas nodarbojas ar patvēruma meklētāju jautājumiem Igaunijā, atbalsta bēgļus caur brīvprātīgo tīklu. Pēc pāris mēnešiem tā apmācīs vēl 40 cilvēkus kā bēgļu atbalsta personas. Pēdējo mēnešu laikā kā brīvprātīgie pieteikušies aptuveni 100 cilvēki, it īpaši pēc Vao centra aizdedzināšanas mēģinājuma.
