Tā dēvētie "Panamas dokumenti" jeb žurnālistiem noplūdusī juridiskās firmas "Mossack Fonseca" sarakste gan atklāj jaunas detaļas par "Ventspils naftas" īpašnieku struktūru šī gadsimta sākumā, gan apliecina "Rietumu bankas" atvērtību ārzonas kompāniju apkalpošanai. To noskaidroja Latvijas Televīzijas raidījums "De facto" sadarbībā ar Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centru "Re:Baltica".
Ārzonu uzņēmumu pārdošanā un pārvaldīšanā specializējušās Panamas juristu firmas "Mossack Fonseca" sarakstes un dokumentu noplūde un tai sekojušās mediju publikācijas šonedēļ radīja galvassāpes daudziem pasaules politiķiem, kam nācās taisnoties par saviem atklātībā nākušajiem ofšoriem.
Šokējošu ziņu par Latvijas amatpersonām tā dēvētajos "Panamas dokumentos" nav – to atzīst arī "Re:Baltica," kuram kā žurnālistu starptautiskā konsorcija dalībniekam ir pieeja datubāzei. Tomēr dokumenti atklāj vairākas interesantas detaļas, piemēram, par ārzonu izmantošanu Ventspils tranzītbiznesa cīņās un par atsevišķu Latvijas banku darbību, apkalpojot ofšorus.
Pieredzējušās un prestižās Panamas juridiskās kompānijas "Mossack Fonseca" vērtības ir precizitāte, efektivitāte, konfidencialitāte un personīga uzmanība katram klientam. Šādi pirms dažiem gadiem sevi reklamēja uzņēmums, kura nosaukums vēl pirms nedēļas bija pazīstams vien retajam. Ja vien viņš nebija saistīts ar ārzonas firmām.
Tagad, kad "Mossack Fonseca" dokumenti nonāca žurnālistu rīcībā, ir atklājies, ka no Panamas pa visu pasauli biroju tīklu izpletusī ārzonu konsultantu firma nav sveša arī atsevišķām Latvijas personām – gan fiziskām, gan juridiskām.
Piemēram, vairākos amata noziegumos apsūdzētā, bet Ventspils domnieku par pilsētas domes priekšsēdētāju ievēlētā Aivara Lemberga advokāte kompānijai lūgusi noskaidrot, vai viņas klienta vārds ir atrodams vairāku ārzonas uzņēmumu datos.
Tomēr līdz ar to "Mossack Fonseca" saistība ar Ventspili nebūt nebeidzas. Jau piecpadsmit gadus SIA "Puses," kas kādreiz pastarpināti bijusi "Ventspils naftas" līdzīpašniece,
dalībnieku reģistrā ir ierakstīta Britu Virdžīnu salu kompānija "Annalisa Limited". Tās dibināšanu nodrošināja "Mossack Fonseca".
Noplūdinātie dokumenti atklāj, ka šo "plaukta kompāniju" 2001.gada vidū nopirka Lihtenšteinas advokātu birojs "Lopag". Tomēr interesantākais notika neilgi pēc tam. Biroja vadītājs Luiss Oerī (Louis Oehri ) vērsās pie "Mossack Fonseca & Co" Džērsija biroja ar lūgumu viņa paša un vēl viena "Lopag" pārstāvja vietā par "Annalisa Limited" direktoriem iecelt "jūsu pašu vietējos direktorus", vienlaikus izsniedzot "Lopag" pilnvaru pilnībā rīkoties kompānijas vārdā.
"Iemesls ir tāds, ka mēs šobrīd turam divas kompānijas – viena Britu Virdžīnu salu, otra Lihtenšteinas – viena klienta labā. Katrai no šim kompānijām ir daļas vienā citā diezgan lielā kompānijā. Līdz ar to direktoriem nevajadzētu būt vieniem un tiem pašiem, un "Annalisa Limited" gadījumā nedrīkst būt redzama tūlītēja saikne ar "Lopag"," rakstīja "Lopag" vadītājs, paužot nožēlu, ka aizmirsa informēt "Mossack Fonseca" par šiem apstākļiem, kad pasūtīja kompāniju.
Jāpiebilst, ka starp SIA "Puses" īpašniekiem jau kopš 1997.gada ir arī Lihtenšteinas kompānija "Annapolis Anstalt". Tai piederošās kapitāldaļas kopš 2008.gada ir arestētas tā dēvētās Lemberga krimināllietas ietvaros, jo prokuratūras ieskatā patiesā labuma guvēja tiesības šai kompānijā ir Ventspils mēram un viņa bērniem Anrijam un Līgai. Savukārt "Annalisa" piederošās daļas arestētas nav bijušas nekad.
Abas ārzonas kompānijas uzņēmuma "Puses" sapulcēs Latvijā ir pārstāvējis advokāts Jānis Zelmenis, tomēr arī viņš neatbildēja, kuru "vienu klientu" ir domājis viņam savulaik pilnvaru "Annalisa" pārstāvībai izsniegušais "Lopag" biroja vadītājs.
"BDO tīkls ir nolēmis nekomentēt šo nopludināto informāciju. Tāpēc šoreiz ne," īsziņā norādīja Zelmenis.
Runāt ar "De facto" negribēja arī kādreiz Rīgā, Elizabetes ielā, bijušās "Mossack Fonseca" Baltijas pārstāvniecības menedžeris Vladislavs Boroviks. Savulaik viņam "Mossack Fonseca" ar kurjeru sūtīja dokumentus par ārzonās nodibinātām kompānijām – visticamāk, Latvijas klientu labā.
Tagad Boroviks ir elektroniskās naudas uzņēmuma "WalletOne" Latvijas filiāles SIA "QR Pay" valdes loceklis. Uz e-pastu viņš neatbildēja, vairāki ar viņu savulaik saistīti tālruņa numuri ir vai nu neaktīvi vai atdoti citiem cilvēkiem, bet jaunajā darbā Boroviku sastapt arī neizdevās. Ielaist birojā kāda darbiniece telefoniski atteicās, norādot, ka žurnālisti uz biroju nav aicināti, tāpēc jāraksta oficiāls lūgums Borovikam satikties un jāgaida atbilde.
Kāpēc "Mossack Fonseca" birojs Rīgā tika slēgts jau pēc diviem gadiem? Par to var izvirzīt tikai versiju, kas balstīta Panamas dokumentos atrodamajā sarakstē. Tajā diezgan bieži tiek pieminēta "Rietumu banka". "Mossack Fonseca" darbinieki viens otram nodod klientu instrukcijas par to, ka legalizētie ārzonas firmu dokumenti ar kurjeru ir nosūtāmi "Rietumu bankai" Rīgā. Vairākkārt tiek minēti konkrēti darbinieki - Sergejs Ščuka, Jeļena Babenko, Ksenija Černenko. Uzsvērts tiek arī tas, ka aploksnē nedrīkst būt ne vēstule, ne pavadzīme, ne jebkas cits, kas parādītu "Mossack Fonseca" saistību ar sūtījumu - tikai dokumenti.
Kādā vēstulē "Mossack Fonseca" darbinieks Theo De Regibus sarakstē ar pastāvīgo klientu - vietnes "france-offshore.fr" pārstāvi Nadavu Bensusānu jautā, vai pareizi ir sapratis – visi atjaunotie dokumenti kā parasti ir jāsūta uz banku Latvijā? Un saņem apstiprinošu atbildi.
Pirms četriem gadiem Bensusāna vārds izskanēja saistībā ar nodokļu krāpšanas lietu Francijā, kurā, iespējams, iesaistīta "Rietumu banka".
Arī pats Sergejs Ščuka – "Rietumu bankas" reģionālais direktors - ir atbildējis uz vismaz vienu vēstuli par iespēju atvērt ārzonas kompānijas kontu bankā. Ščuka uzskaita, kādi dokumenti bankai ir nepieciešami, un mierina – ja kādi dokumenti vēl nav gatavi, tos varēs nosūtīt vēlāk.
"Rietumu banka" atteica iespēju "De facto" intervēt kādu no bankas vadības un neatbildēja arī uz nosūtītajiem jautājumiem.
Vairākos gadījumos "Rietumu bankai" sūtīti dokumenti par ārzonas uzņemumiem, kuriem ir vēl kāda saistība ar Latviju. Tajos kā direktors darbojas "Laurence Pountney Ltd" – Britu Virdžīnu salu uzņēmums, kura reģistrētais aģents ir "Mossack Fonseca" vietējais birojs. Kompānijai tieši vai pastarpināti caur citiem ofšoriem pieder vai kādā brīdī ir piederējuši vismaz septiņi Latvijas uzņēmumi: "Acario", "Liberio", "Amadus", "Sarto", "Fortal", "Magsig" un "Jumi Centrum".
Vairums no tiem ir reģistrēti Antonijas ielā 22, dzīvoklis 4. Šai juridiskajā adresē tagad vai kaut kad pagātnē ir bijušas reģistrētas kopumā 92 firmas. Liela daļa no tām ir jau likvidētas, to saimnieciskā darbība apturēta vai pat izbeigta ar Valsts ieņēmumu dienesta lēmumiem. Uzņēmumi vismaz formāli darbojās dažādās jomās, piemēram, grāmatvedības pakalpojumi, automašīnu vairumtirdzniecība, kosmētikas un tualetes piederumu mazumtirdzniecība.
Sastapt kādu no šo uzņēmumu pārstāvjiem gan neizdodas, jo namā vairs nav 4.dzīvokļa – tas ir pievienots blakus esošajam dzīvoklim nr. 3. Nav pārliecības pat par to, vai kāds izņem uz šo adresi sūtītu pastu.
Ziņas par šo kompāniju patiesajiem dibinātājiem "Panamas dokumentos" atrast neizdodas, taču dažos gadījumos ārzonu īpašnieki ir nonākuši atklātībā arī Latvijā.
Publiski jau izskanējis, ka 2009.gadā ceļu būves firma "A.C.B." ir pārdevusi tai piederošo tenisa kluba ēku un zemi Britu Virdžīnu salu kompānijai "Amza Properties S.A.". Tagad kļuvis zināms, ka ārzonas kompānija pieder "A.C.B." valdes locekļiem un dalībniekiem Valdim Lejniekam un Edvīnam Tankelsonam.
AS "A.C.B." valdes priekšsēdētājs un "Amza Properties S.A." līdzīpašnieks Lejnieks rakstiskā atbildē šo darījumu skaidro ar uzņēmuma restrukturizāciju, pirms jaunu investoru ienākšanas nodalot neprofila aktīvus: "Tenisa kluba Mārupē, Sēļu ielā pārdošana bija pilnīgi likumīgs darījums ar legālu naudas izcelsmi. (...) Iemesls, kāpēc dalībnieki izvēlējās šo pilnībā likumīgo uzņēmējdarbības formu, bija lielāka investīciju drošība tobrīd nestabilajā finanšu situācijā. (...) Starpvalstu investīciju strīdu gadījumā iespējamais tiesību aizsardzības līdzekļu klāsts investoru rokās ir daudz plašāks nekā Latvijas."
To, ka ārzonu iesaiste automātiski nenozīmē kaut ko pretlikumīgu, apstiprina arī nodokļu iekasētāji. Valsts ieņēmumu dienests (VID) gan atzīst, ka šobrīd nav precīzas uzskaites par to, cik lielā mērā un kādā virzienā valsts budžetu ietekmē ārzonas.
"Ir skaidrs, ka ofšorus izmanto divos veidos. Gan kā legālu līdzekli, gan, protams, arī tādēļ, lai slēptu šajos ofšoros līdzekļus, lai slēptos šie patiesie labuma guvēji,lai izvairītos no nodokļu nomaksas, lai veiktu nodokļu optimizāciju. Nelegālo nodokļu optimizāciju," saka VID ģenerāldirektora vietniece nodokļu jomā Dace Pelēkā.
Jāpiebilst, ka arī stāstā par "Mossack Fonseca" Rīgas biroja atklāšanu ir dažas interesantas detaļas. No Panamas ieradies uz svinīgo pasākumu bija Kriss Collingers, kurš kā trešais firmas partneris ir pievienojies dibinātājiem Ramonam Fonsekam un Jirgenam Mosakam. Savukārt Rīgas biroja oficiālais īpašnieks joprojām ir brits Emanuels jeb Menijs Koens, kurš darbojas Lielbritānijas Bobsleja federācijā un ir arī Starptautiskās Bobsleja un skeletona federācijas ētikas komitejas loceklis.
