Gandrīz katra no 119 Latvijas pašvaldībām pēc savas gudrības un budžeta iespējām jau gadiem drukā savu oficiālo izdevumu. Likumā ierakstīto frāzi, ka pašvaldībai savi iedzīvotāji jāinformē par tās darbu, domes izprot krasi atšķirīgi. Tikai dažas iztiek ar taupīgiem mēnešrakstiem, kur tiešām lakoniski izstāsta par domes darbu. Vairums informēšanas funkciju tvērušas daudz plašāk – algo sabiedrisko attiecību speciālistu "armiju", kas izliekas par žurnālistiem, un vairākas reizes mēnesī drukā krāsainus neatkarīgu avīžu atdarinātājus lielās tirāžās. Domes informāciju tur "atšķaida" ar izklaidējošiem rakstiem, sludinājumiem un reklāmām, tādējādi lasītāju apmānot, ka tā rokās nonākusi īsta avīze.
- Avīze ceļ trauksmi, bet pašvaldības izdevums klusē
- Pašvaldības izdevums "bez maksas"
- Nevis skaidro, bet spodrina tēlu
- Āķis, kas ļauj "iesmērēt" propagandu?
- Mēģina "uzlabot attiecības" ar domi
- Mēra dēls par Indijas klubiem un kino
- Avīzei īpašā draudzība ar domi
- Pašvaldības: Trūkst pozitīvisma
Avīze ceļ trauksmi, bet pašvaldības izdevums klusē
Aizvadītajā vasarā valsti pārskrēja vēsts par četrām tonnām zivju, kas gājušas bojā Šlokenbekas ezerā Tukuma pusē. Turienes iedzīvotāji jau labu laiku iepriekš cēla trauksmi par smakām un aizdomām, ka ar darbu galā netiek vietējās notekūdeņu attīrīšanas ietaises. Viņus pirmais saklausīja laikraksts "Neatkarīgās Tukuma Ziņas", kas notikumu attīstībai un pašvaldības atbildīgo dienestu rīcības atspoguļošanai nu jau veltījis rakstu sēriju. Iepriekš "Neatkarīgās Tukuma Ziņas" bija pirmās un arī vienīgās, kas skaļi un drosmīgi vēstīja par līdzīgām problēmām Kandavā.
Savukārt vietējās domes oficiālais izdevums par tām izlikās nezinām.
"Puse Kandavas cīnījās ar tām smakām vai vasarā smaka nost. Un vēlāk izrādījās līdzīgi kā slavenajā Šlokenbekas krīzē, ka attīrīšanas iekārtas nestrādā. Nemūžam nebūtu uzrakstīts. Un pēc tam, kad mēs atklājām traģisko situāciju ar attīrīšanas iekārtām – nevis to, ka tur jauda neiztur, bet tās vienkārši nestrādā. Tas pats arī Tukumā – ja nebūtu laikraksta, iespējams, neviens par to neuzzinātu. Protams, kad zivis nomira četras tonnas, visi uzzināja. Lai gan mūsu laikraksts par to rakstīja arī iepriekš. Uzskatu, ja mēs nerakstītu par to, iespējams arī Kandavā būtu tāda dabas katastrofa, jo tas kritiskais piesārņojuma līmenis bija tikai pāris dienu jautājums," stāsta "Neatkarīgo Tukuma Ziņu" galvenā redaktore Ivonna Plaude.
Tāpat "Neatkarīgās Tukuma Ziņas" regulāri izgaismo citas vietējās nebūšanas – raksta par nesakārtotiem ceļiem, kuros iegūluši tūkstošiem eiro, par grants karjeru izstrādātājiem, kas ceļus izdangā, rada putekļus un sausumu akās, bet labuma nav ne iedzīvotājiem, ne pašvaldībai. Arī par Kandavas kartinga trasi, kas darbojusies nelikumīgi un apkārtnē radījusi pārlieku troksni. Piemēru ilustrē Ivonna Plaude: "Pašvaldība nav pildījusi savu uzdevumu un nav pieprasījusi uzņēmumam aizsargsienu, kāda projektā bija paredzēta. Patiesībā pašvaldība nelikumīgi atļāva darboties trasei pašā sākumā. Un tagad nākošie deputāti, iedzīvotāji un pati pašvaldība, arī sportisti strebj to zupu, ko pašvaldība līdz galam neizdarīja. Bet arī par to neuzzina. Kandavā par daudzām problēmām, kas bija saistītas ar kanalizācijas iekārtām, finansējumu, naudām, kas bija ieviešot lielos projektus, droši vien neuzzinātu ne mūžam."
Pašvaldības izdevums "bez maksas"
"Neatkarīgās Tukuma Ziņas" iznāk trīs reizes nedēļā ap 6200 eksemplāru tirāžā. Tieši Kandavai ik numurā veltīta viena no 12 lappusēm. Bet pati Kandavas novada dome reizi mēnesī 3000 eksemplāru tirāžā drukā 20 lappušu biezu informatīvo izdevumu. Iedzīvotāji pie tā var tikt it kā bez maksas – izdevums radīts par viņu pašu nodokļu naudu. To lielākoties pieraksta domes sabiedrisko attiecību speciālistes.
Novembra numurā vietējie skolēni izteikuši vēlējumus Latvijas dzimšanas dienā, gari intervēta kāda kūku cepēja, plaši aprakstītas Mārtiņdienas svinības novadā, kafijas un tējas svētki. Tradicionāli arī dzimušo un mirušo saraksts. Par pēdējo domes sēdi un pieņemtajiem lēmumiem runāts tikai četrās no 20 lappusēm. Kandavas domes sabiedrisko attiecību speciāliste Dagnija Gudriķe atklāti saka – raksta par visu, kas notiek. Turklāt oficiālo izdevumu sauc par drukāto presi.
Sev ik mēnesi atvēlētajā otrajā lappusē Kandavas mērs Normunds Štoferts (Zaļo un zemnieku savienība) stāsta, ka paviesojies Moldovā, bet vēlāk moldāvu delegācija pabijusi Kandavā. Par ieguvumiem runāts vispārīgi, piemēram, ka notikusi pieredzes apmaiņa. Kādi neiztirzāti jautājumi risināti arī vietējos semināros, bet par konkrētiem ieguvumiem pašiem kandavniekiem mērs nerunā. Tā vietā viņš padižojas, ka vietējā sporta hallē var aplūkot hokeja vēsturei veltītu izstādi. Savukārt noslēgumā novēl priecīgus valsts svētkus, kā arī papukojas par bēgļu tematiku, jo pašu ļaudis stāvot dzīvokļu rindās, bet par bēgļu izmitināšanu, redz, tiek domāts valstiski. Vai un ko pats darījis savu iedzīvotāju labā, Štoferts paturējis noslēpumā.
Nevis skaidro, bet spodrina tēlu
Vietējam mēram vieta arī Talsu oficiozā. Novada domes oficiālais izdevums novembrī pauž satraukumu, ka pēdējā laikā publiskajā telpā izskan negācijas par domi un Talsiem. Acīmredzot, ar to domāts portālā pietiek.com četros turpinājumos vēstītais par mīklaini paaugstinātiem ūdens un siltuma tarifiem, monopoluzņēmuma izveidi, radu būšanu domē, aizdomīgiem pašvaldības darbinieku komandējumiem uz kūrortu valstīm un citām lietām.
Tomēr tā vietā, lai pašvaldības oficiālajā izdevumā konstruktīvi atbildētu uz katru pārmetumu, Talsu mērs Aivars Lācarus ("Talsu novada attīstībai") pagarā slejā aicina iedzīvotājus "nekļūt par politisko spēļu marionetēm".
"Vēršu Talsu novada iedzīvotāju uzmanību uz to, ka šobrīd pret atsevišķiem pašvaldības darbiniekiem tiek īstenota mērķtiecīga un finansēta nomelnošanas kampaņa. Par to liecina publikācijas portālā, kas, visticamāk, pārtiek no šāda veida kampaņām. Jāpiebilst, ka informācija šajā portālā ir pasniegta ļoti tendenciozā veidā. Ķengāšana apzināti tiek veikta nevis sabiedrības interešu aizstāvēšanai, bet gan ar mērķi radīt negācijas un uz to rēķina īstenot savus slēptos mērķus. Būsim kritiski, aktīvi un galvenais – turpināsim mīlēt savu novadu, pilsētu, pagastu! Tikai mēs paši radām vidi sev apkārt, tāpēc nekultivēsim naidu, bet vairosim labo sev apkārt!" pašvaldības izdevumā pauž Lācarus.
"Ja mēs sāktu atbildēt uz vienu fragmentu un otrā fragmentā nesaskatītu jautājumu, tad sekotu riņķis – kāpēc jūs atbildāt uz to vai neatbildat uz to. Vienkārši šobrīd mēs esam pieņēmuši pozīciju, ka iedzīvotājus pamatīgāk informēt par šajos rakstos izkristalizējušiem akcentiem, piemēram, apsaimniekošanu vai ūdens tarifu," saka Talsu domes oficiālā izdevuma galvenā pierakstītāja Inita Fedko, ko dome uz tēla spodrinātāju komandu pie sevis pārvilinājusi no neatkarīgās avīzes "Talsu Vēstis".
Arī Talsu dome savā izdevumā publicē ne tikai domes lēmumus, bet arī plašas intervijas, cilvēku portretaprakstus, atspoguļo sporta notikumus.
Ir gan arī atbilde uz anonīma iedzīvotāja pārmetumiem, ka domnieki par nodokļu naudu bieži dodas atpūtas komandējumos uz siltajām zemēm. Dome taisnojas, ka tie visi ir pieredzes apmaiņas braucieni. Piemēram, Turcijas kūrortā Alānijā Talsu vadība esot spriedusi par .. tiešo avioreisu nodrošināšanu starp Latviju un Turciju.
Uz Talsu domes izdevuma vāka redzama nevis atskaitīšanās par pašu paveikto, bet briežu audzētāja uzņēmēja apraksts. "Mēs, protams, pieliekam klāt kādu cita veida informāciju, kas radītu vispār interesi par šo izdevumu kā tādu. Tas ir liels kompliments, ja sakāt, ka tas pretendē uz žurnālistiku. Domāju – ja reģionālo mediju radītais saturs būtu ļoti spēcīgs un atšķirtos no pašvaldības sniegtās informācijas, tad šādai diskusijai varbūt nevajadzētu būt," saka Fedko.
Āķis, kas ļauj "iesmērēt" propagandu?
Taču prakse rāda tieši pretējo, jo pašvaldības ir tās, kas arvien intensīvāk savos izdevumos rada saturu, kas izskatās pēc žurnālistu gatavotiem rakstiem.
"Neatkarīgo Tukuma Ziņu" redaktore Ivonna Plaude vēro, ka tā tas notiek arī viņu pusē: "Engures lapā mēs bijām izdrukājuši viņu profila intervijas – tas esot tāds svarīgs uzdevums. Engures sabiedrisko attiecību speciālists uzskata, ka tas ir viņa galvenais uzdevums – nevis informēt, kas ir likumā, bet viņam jāveido profila intervijas, notikumu apraksti un reportāžas. (..) Tad jau žurnālistikas imitāciju viņi uztver par āķi. Par to jau ir lielākās bažas – ja mēs veltīsim sabiedriskos līdzekļu āķiem, kas mums ļauj iesmērēt propagandu, kas beigās paliks?"
Plaude arī teic – nezina, vai lielākā daļa reģionālo laikrakstu izdzīvos šādos apstākļos nākamo gadu.
Pašvaldību agresīvā mediju lomas ieņemšana ved uz to, ka varas darbi netiks uzraudzīti, iedzīvotāji pašvaldības varēs ietekmēt arvien mazāk, bet domes no sasaukuma uz sasaukumu vadīs vieni un tie paši, saka "Neatkarīgo Tukuma Ziņu" redaktore.
"Mēs vispār zaudējam demokrātiskas sabiedrības pamatus. Patiesībā es esmu veco laiku komjauniete un zinu, ko nozīmē propaganda, ideoloģiska cīņa. Un šobrīd tā ir padomju propagandas atražošana. Iespējams tāpēc, ka lielākā daļa no pie varas esošajiem ir to skolu izgājuši, un varbūt jaunie no viņiem mācās. Tas strīds ir ar pašvaldībām, ka tās grib tēlot mediju izdošanu. Tās kā šķira nevar izdot, jo nepilda šādu lomu, jo demokrātiskā sabiedrībā katram ir sava loma. Ja nav šī viena posma – finansējuma un izpildvaras darbības uzraudzības –, tad nav arī demokrātiskas sabiedrības. Ja nebūs neatkarīgās preses, tad neviens nebūs, kas norāda, ka karalis ir kails, viņš mums ātri vien pliks pa ielām staigās," saka Plaude.
Norādīt pašvaldībām, lai tās nepārprot sabiedrības informēšanas lomu, kā arī iegrožot pašvaldību darbību mediju jomā apņēmusies Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļa. Ar mediju politikas pamatnostādnēm ministrija sola beidzot iejaukties, lai pašvaldības nekropļotu mediju tirgu un lai pārstātu manipulēt ar vietējo sabiedrību.
Mēģina "uzlabot attiecības" ar domi
Kamēr "Neatkarīgās Tukuma Ziņas" arvien stāv vietējo iedzīvotāju sardzē un pieskata varas darbus un nedarbus, Talsos tādu cīņassparu nemana. Talsu domes izdevums tiek drukāts vairāk nekā 13 tūkstošu eksemplāros un iemests katrā pastkastītē. Nu jau iznāk divas reizes mēnesī. It kā neatkarīgā laikraksta "Talsu Vēstis" tirāža ir četras reizes mazāka, tomēr atšķirībā no citiem preses izdevumiem avīze arvien strādā ar jēdzīgu – 27 tūkstošu eiro – peļņu, liecina "Lursoft" dati.
"Talsu Vēstu" izdevējs un galvenais redaktors Eduards Juhņevičs par sadzīvošanu ar domes izdevumu gan runāt negrib: "Par reģionālās preses šitām lietām tā ir mana taktika – es runāt negribu. Jo mēs mēģinām uzlabot attiecības."
Par Talsu avīzes redaktora teikto, ka pašlaik tas uzlabo attiecības ar domi, liecina arī nekritiskie avīžraksti.
Arī Inita Fedko no Talsu domes izdevuma kā bijusī žurnāliste vīpsnā, ka neatkarīgā žurnālistika ir vāja, ar žurnālistu vārdiem avīzē paraksta domes gatavotas preses relīzes, bet kaut ko pētīt vai analizēt domes lēmumus un veikumu vispār negribot. Iespējams, iemesli meklējami faktā, ka pašvaldības par nodokļu maksātāju naudu var atļauties labi algot pusnostrādinātu sabiedrisko attiecību speciālistu komandu, kamēr neatkarīgajai presei ar rūkošajām tirāžām nākas samazināt štatus.
Talsiem ir trīs tēla spodrinātājas. Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Inga Priede reizē ir arī Kandavas domniece "Vienotības" sarakstā un pirms gada sabiedrības uzmanību izpelnījās ar tviterierakstiem par to, kā dzimstību uzlabo geju nošaušana. Vairāk par trim tūkstošiem eiro gadā Priede kā sabiedrisko attiecību speciāliste nopelna arī atkritumu apsaimniekošanas kompānijā "Piejūra". "Kad ir kādi projekti, piemēram, tagad ir makulatūras konkurss un zīmēšanas konkurss, tad es tur pieslēdzos. Es jau tur neesmu klāt – viņi paši to visu dara, varbūt es tikai novadu noslēguma pasākumu," skaidro Priede.
Mēra dēls par Indijas klubiem un kino
Spriežot pēc pašvaldības oficioza satura, ļoti pārstrādājies nav arī Garkalnes domes sabiedrisko attiecību speciālists un reizē turienes mēra dēls Mārcis Bauze-Krastiņš. Uz domes izdevuma vāka bieži vien pats domes priekšsēdētājs, informācija aprakstīta primitīvā un gramatiski kļūdainā valodā. Visbiežāk tiek ziņots par koncertiem, ceļojumiem un citām ar pašvaldības darbu grūti saistāmām lietām.
Piemēram, ar turpinājumu divos numuros Garkalnes domes izdevums vēsta par to, kā pašam mēra dēlam gājis atvaļinājumā, kura laikā bijis otrajā ceļojumā uz Indiju: "Ieejot naktsklubā, mums tika piešķirtas VIP aproces, kas atļāva atrasties "īpašākās" vietās. Tā bija tāda kā labvēlība pret tālīniem viesiem. Lai tiktu līdz VIP vietai, bija jātiek cauri visam dejotāju kolektīvam, un tas bija diezgan grūts uzdevums. Es tur jutos kā filmā. Pēc kluba apmeklējuma ausis kādu laiku džingstot protestēja, bet tas jau piederas pie lietas. Nedejoju, jo klubā nebija vietas. Pēc atpūtas devāmies uz kino. Filma bija par laimi nelaimē, aklu mīlestību, kuru liedza mīlas objekta vecāki. Galvenais varonis apprecēja citu sievieti, kuru no sākuma nemīlēja. Aigars ieteica apskatīt Bangalores veļas mazgātavu. Tajā nudien bija tikai veļa un tās mazgātāji."
Garkalne arī nekautrējas publicēt plašus komercreklāmas laukumus, kas aizliegti ar likumu. Bet rakstā par nekvalitatīvu veloceliņu, kas izbūvēts tikai pirms trim gadiem, teikts, ka tas godam kalpojis, runāts par veicamajiem uzlabojumiem, nevis meklēti atbildīgie un minēts, cik budžeta naudas tādā veidā iztērēts nelietderīgi.
Avīzei īpašā draudzība ar domi
Nekritiska, bet jau vairāk par pašvaldības darbu, informācija redzama arī Dobeles novada domes izdevumā. Tur domei īpaša draudzība ar neatkarīgo avīzi "Zemgale", jo tā informatīvo izdevumu sagatavo, nodrukā un izplata kā savu pielikumu. Jaunākajā domes izdevumā visu vāku ļauts aizņemt mēram "zaļzemniekam" Andrejam Spridzānam. Taujāts, kāds bijis pēdējais kritikas piemērs no avīzes slejām, Spridzāns teic, ka viss ir atklāti, bet konkrētu piemēru neatceras: "Tas man nav aktuālais jautājums. Aktuāls jautājums ir reāli izdarīt lietas un to, lai iedzīvotāji šeit justos labi."
Labi jūtas arī vietējā Dobeles neatkarīgā avīze, kas par domes izdevuma pierakstīšanu un druku saņem pašvaldības naudu. Mērs ir arī uz neatkarīgās avīzes vāka, laikrakstā lielākoties pozitīvi raksti.
Kritiski ir tikai lasītāji, kam, piemēram, par sliktajiem ceļiem ļauts izteikties mazā laukumā. Laikraksta "Zemgale" izdevējs Guntars Līcis, kas cieši sadarbojas ar savu domi, ir arī Latvijas Preses izdevēju asociācijas vadītājs. Par pašvaldību biļeteniem viņš gan ir kritisks: "Jautājuma par pašvaldību informatīvajiem izdevumiem risināšanai pietrūkst politiskās gribas. Jo tā risināšana ministriju un Saeimas koridoros notiek jau gadiem. Starp citu, ir politiskā partija, kuras konsultanti nekautrējoties saka, ka nepieciešams savs rupors pašvaldībā, slēpjoties aiz demokrātijas. Tā vienkārši ir propaganda, un tai nav sakara ar žurnālistiku."
Pašvaldības: Trūkst pozitīvisma
Tikmēr Latvijas pašvaldību savienības vecākā padomnieka Māra Pūķa ieskatā, tas ir pašvaldības pienākums konkurences apstākļos sniegt informāciju iedzīvotājiem un stāstīt par savu politiku: "Pašvaldībām jāvirza savs produkts tirgū konkurences apstākļos."
Intervijā Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" viņš norāda uz "tirgus nepilnībām", jo neatkarīgajos reģionālajos izdevumos trūkst pozitīvisma par pašvaldībām. Turklāt tas esot veids, kā pašvaldībām nopelnīt: "Ja jūs ieveidojat reklāmu [pašvaldības izdevumā], tas nozīmē, ka jūs varat nopirkt dārgāku žurnālistu un tas var sagatavot dārgāku informāciju."
Viņš ir arī pārliecināts, ka "lielākā daļa reģionālās preses nav vis neatkarīga, bet pārstāv dažus lielos medijus" un stāsts neesot par reklāmām, bet par politisko konkurenci.
"Es nekur neesmu dzirdējusi, ka mums būtu pienākums ziņot tikai labo. Patiesībā tas ir pat pretēji žurnālista pienākumiem, jo mums jāceļ gaismā to, kas notiek nepareizi, jānorāda uz lietām, kurām jānotiek citādi," Pūķa teiktajam iebilst laikraksta "Bauskas Dzīve" žurnālisti, Latvijas Žurnālistu asociācijas pārstāve Antra Ērgle.
