Tas ir lūzuma punkts, pēc kura vairs nevarēsim dzīvot kā senāk, un tā ir iespēja mums visiem kļūt labākiem – tādas cerības izskanēja sēru laikā pēc Zolitūdes traģēdijas. Šodien atkal valda sēras, pieminot pirms gada notikušo lielo nelaimi, kurā bojā gāja 54 cilvēki, un pēdējās nedēļās valsts iestādes atskaitās par paveiktajiem darbiem un arī izskan jautājumi par nepadarītajiem.
Kāds uz Priedaines ielas "Maxima" veikalu pirms gada 21.novembra vakarā devās pēc apelsīniem, kāds pēc maizes, vēl cits pēc šampanieša. Kāpēc šo veikalu izvēlējās, piemēram, Elga Gruzde, viņas mammai Inetai Jakovelei nav atbildes: "Viņa arī vīram esot teikusi, ka viņa brauks uz "Spici", un viņa nemaz nedomāja par "Maximu", un kāpēc viņa tur gadījās "Maximā", nav ne jausmas…"
Ineta ir tā mamma no Daugavpils, kura vēl nākamajā dienā pie sabrukušā veikala gaidīja meitu Elgu un aicināja cilvēkus aizlūgt par viņu. Tomēr diena atnesa ļaunāko vēsti. Šogad Ineta kopā ar citiem traģēdijas skartajiem cilvēkiem vairākkārt tikās ar premjeri, atbildīgo institūciju pārstāvjiem. Runāja par problēmām, arī centās saprast, kāpēc notika nelaime un kā to neatkārtot.
Ikdienā InetaJakovele Daugavpils Krievu vidusskolā-licejā māca skolēniem latviešu valodu, un tāpat kā stundām, arī šīm sēdēm viņa ļoti gatavojās. Vakaros pat lasīja Eiropas Savienības direktīvas.
Es negribu, lai tāda traģēdija vēlreiz kaut kad varētu atkārtoties Latvijā. Es negribu, lai kāda mamma raudātu tāpat kā es. Tāpēc es gan daudz domāju, analizēju to, kas tad mums varbūt Latvijā nav īsti kārtībā ar drošības jautājumu, saistībā ar signalizāciju. Ja skan signalizācija, kurš ir atbildīgs par to, lai cilvēki tiktu evakuēti? Es esmu konsultējusies ar apsardzes firmas darbiniekiem, vadību pirms braukšanas uz Ministru kabineta sēdi," stāsta Ineta.
Ineta cer, ka tikpat nopietni un atbildīgi kā viņa pret traģēdiju attieksies arī politiķi un pēc nesenajām vēlēšanām viņi darbu pie nelaimes cēloņu izpētes turpinās, nevis pārtrauks vai ieslīgs otrā galējībā - sāks visu pētīt kā no baltas lapas, zaudējot laiku. Jo gada laikā daudz kas ir izdarīts, piemēram, būvniecības jomā. Protams, ir arī nepadarītie darbi.
Vērtēt situāciju piesakās deputāti
"Zolitūde ir tests Saeimai, izvērtēsim un sapratīsim notikušo, pieprasīsim un īstenosim likumdošanas uzlabojumus, būsim kopā ar tautu…" tā pauda Saeimas deputāts Arturs Kaimiņš (Latvijas Reģionu apvienība). Viņš ir viens no Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas iniciatoriem. Priekšlikumu deputāti atbalstīja vienbalsīgi. Tomēr vairāki bija ļoti skeptiski - atcerējās daudzās šādas komisijas, kas bija beigušās bez rezultātiem un kurās strīdos laiku kavēja pozīcija ar opozīciju.
Debatēs par to brīdināja zaļzemnieks Kārlis Seržants, bet kritiski ir arī citi: "Es ļoti ceru, ka šie cilvēki, kas iniciēja šo komisiju un kuri strādās šajā komisijā, sapratīs, ka 54 cilvēku nāves nav tas, par ko tagad mēģināt iegūt politisko kapitālu vai kādā veidā par to ņirgāties,"
Saeimas deputāte un partijas "Vienotība" līdere Solvita Āboltiņa arī ir skeptiska. Savā praksē viņa neesot redzējusi parlamentāro izmeklēšanas komisiju rezultātus. Biežāk šīs komisijas esot bijusi vieta, kur deputātiem izrādīties un vienam otru pakritizēt. "Un es tiešām ļoti ceru, ka te nebūs, ka deputāti kritizēs valdību jeb likvidēto būvinspekciju un pozīcijas deputāti savukārt norādīs Rīgas domes virzienā, kur nav veikta ne izmeklēšana, ne atbildība kādai no amatpersonām iestājusies," sacīja Āboltiņa.
Cer izdzirdēt vaininieku vārdus
Parlamentārās izmeklēšanas komisija nav pirmais mēģinājums pētīt Zolitūdes traģēdijas cēloņus līdztekus policijas darbam. Vispirms bija sabiedriskā izmeklēšanas komisija - pirmā Latvijā. Taču iecere izgāzās, komisijai darbu īsti nesākot. Komisija bija izveidota milzu steigā, faktiski bez likumiskā mandāta un uzdevumiem, bet ar gatavu tāmi. Šo komisiju pēc tam aizvietoja premjeres Laimdotas Straujumas ("Vienotības") rīkotās tikšanās ar biedrību "Zolitūde 21.11" un nevalstiskajām organizācijām – "Delnu," "Providus," Latvijas Pilsonisko aliansi. Tās uzrādīja sistēmiskās kļūdas un prasīja tās labot. Tomēr joprojām nebija vienota plāna, kā novērst traģēdiju.
Aizmirsta arī politiķu atbildība, atgādināja biedrības "Zolitūde 21.11" pārstāvis Imants Burvis, kurš traģēdijā zaudēja dēlu: "Tad nosauciet šo cilvēku vārdus, es neprasu lielāku atbildību. Man pilnīgi pietiktu, ja avīzē "Diena" vai valdības vēstnesī būtu uzrakstīts, ka Jānis, Juris, Pēteris pieņēma tādu likumu, kas nesa šādu un šādu kļūdu."
Burvis cer, ka šos vaininiekus nosauks parlamentārās izmeklēšanas komisija: "Jo tā bija slepkavība, tā nebija vienkārši nejaušība. Un es ļoti ceru, ka parlamentārās izmeklēšanas komisija izmantos to iespēju, kas tai būs un nosauks tos vaininiekus, kuri paliks ārpus kriminālizmeklēšanas loka. Tie varētu būt iepriekšējie ekonomikas ministri, tie varētu būt iepriekšējie premjerministri, tie varētu būt iepriekšējie Rīgas pašvaldības vadītāji, viņu saites ar komercstruktūrām, viņu saites ar būvniecības firmām."
Arī Ineta Jakovele iestājas par parlamentārās komisijas veidošanu, Jo palikuši diezgan būtiski neatrisināti jautājumi, un vēl arī nav saņemtas skaidras atbildes par traģēdijas cēloņiem, izmeklēšanu un likumu izmaiņām.
Manuprāt, arī komisijai savā darbībā jāizvirza precīzi uzdevumi tieši ar traģēdiju saistītajās jomās, lai darba beigās varētu konstatēt rezultātu, kurš mērāms pieņemtajos normatīvajos aktos, likumos, sniegtajā palīdzībā cietušajiem," saka Jakovele.
Ineta arī vēlētos, lai komisija uzņemtos koordinatora lomu traģēdijas vietā bojāgājušo piemiņas vietas izveidei, arī veidot grāmatu kā dokumentālu liecību par notikumiem.
Analizēs, lai pilnveidotu
Taču, ko tieši darīs komisija – vai meklēs un atmaskos vainīgos, vai meklēs un labos uzietos robus normatīvajā regulējumā, rādīs tās uzstādītie mērķi. Pagaidām zināms, ka komisija veidota, lai vērtētu Latvijas valsts rīcību pēc traģēdijas.
Plašāk stāsta Saeimas deputāte Regīna Ločmele-Luņova ("Saskaņa"), kura ir viena no komisijas iniciatorēm un biedrības "Zolitūde 21.11" aktīviste: "Runa ir par pilnu analīzi, kāpēc notika šī traģēdija, bet mēs nedublēsim izmeklēšanu. Kāpēc - tas nozīmē, kādas likuma normas sekmēja šo traģēdiju. Bet tas tiks darīts tikai tādēļ, lai zinātu. kādas likuma normas mums jāpilnveido, jāpapildina, jāmaina vai jāizveido no jauna."
Komisijā deleģēti - no "Saskaņas" Ločmele-Luņova un Zenta Tretjaka, no Nacionālās apvienības Inguna Rībena un Kārlis Krēsliņš, no Zaļās un Zemnieku savienības Juris Vectirāns un Kārlis Seržants, no Latvijas Reģionu apvienības Arturs Kaimiņš un Mārtiņš Šics, no "Vienotības" Ints Dālderis un Aleksejs Loskutovs, bet partiju "No Sirds Latvijai" pārstāv Inguna Sudraba un Ringolds Balodis.
Kā Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijai izvairīties no kāpšanas uz tiem pašiem grābekļiem, uz kuriem kāpa iepriekšējās parlamentārās izmeklēšanas komisijas, skaidro bijusī Saeimas deputāte Ilma Čepāne ("Vienotība"): "Pirmā lieta, kāds ir komisijas izveidošanas mērķis. Otrais, kāda kompetence ir šīs komisijas locekļiem, kas tiek deleģēti no frakcijām. Trešais, būtu jāņem vērā, vai nepastāv interešu konflikts šajā ziņā komisijas locekļiem saistībā ar būvniecības procesa izvērtējumu."
Un deputātiem pirms darba uzsākšanas būtu daudzmaz jāorientējas būvniecības procesā, jānoskaidro, kāds tiesiskais process bija pirms traģēdijas un kāds tiesiskais regulējums ir pašlaik. Salīdzinot divas šīs lietas, būtu jāpasaka, ko varētu darīt," norāda Čepāne.
Čepāne arī norāda, ka bez kompromisu ceļā tapušā jaunā Būvniecības likuma ir vēl arī vairāk nekā 20 Ministru kabineta noteikumi, kas tieši saistīti ar būvniecību, un vēl tikpat, kas netieši saistīti. Pēc viņas domām, būtiski noskaidrot, vai nepieciešams kāds papildu regulējums būvniecības jomā.
Diskusiju klubiņš vai iespēja izvērtēt?
Čepānei ir rūgta pieredze parlamentārās izmeklēšanas komisijā par noklausītajām tiesnešu sarunām, kas 2007.gadā tika publicētas. Komisija izvērtusies kā diskusiju klubiņš divu gadu garumā ar gala ziņojumu uz astoņām lappusēm. Tajā vien secināja, ka jārīko konferences, jāanalizē Eiropas Savienības un Eiropas Cilvēktiesību tiesas prakse.
Savukārt par Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas veidošanu pozitīvi noskaņota ir sabiedriskās politikas centra "Providus" vadītāja Dace Akule. Viņa uzskata - komisija varētu sistemātiskāk un regulārāk izvērtēt jau paveikto: "Un otrs – pozitīvi, ka šajās tikšanās būs iesaistīti opozīcijas deputāti, jo varbūt koalīcijas kolēģi negribētu uzdot vai, teiksim, saudzējošāk attiektos pret pašu kolēģu darbu valdībā un neuzdotu šos kritiskos jautājumus. Premjeres vadītajā tikšanās formātā opozīcijai iespēju iesaistīties nebija. Tā kā šajā gadījumā tas varētu notikt, un līdz ar to tas varētu dot objektīvāku skatījumu par to, kas tiešām ir noticis. Jo būtu skats no malas, no opozīcijas, ja tas tiktu izpausts konstruktīvā veidā, nevis populismā."
Dzinulis izmaiņām, bet nepadarīto darbu netrūkst
Tiesa, traģēdija jau ir bijis dzinulis vairākām izmaiņām. Piemēram, būvniecības jomā ir atjaunota valsts uzraudzība pār būvniecības procesu un sabiedriski nozīmīgo ēku ekspluatāciju. Veikali savukārt mainījuši ačgārnās instrukcijas, ka, atskanot trauksmei, vispirms jāmeklē trauksmes cēlonis, un tad tikai jāevakuē cilvēki. Tāpat arī plānots paredzēt, ka visiem iedzīvotājiem būs uzlikts pienākums evakuēties trauksmes situācijā.
Tomēr ir arī nepadarītie darbi.
Skaidrs, ka ar jauno būvniecības regulējumu varētu nepietikt, lai mēs varētu mazināt līdzīgu traģēdiju iespējamību nākotnē. Jo mums joprojām ir problēmas iepirkuma likumā, kas ļauj pašvaldībām un valstij iepirkt būvniecības projektus jeb atlasīt būvprojektu izstrādātājus, un tajā skaitā nav ielikts kritērijs, ka pieteicējiem ir izredzes tikai tad, ka ir nevainojama reputācija, nevis kāda šaubu ēna par spēju nodrošināt drošu un kvalitatīvu ēku," skaidro Akule no "Providus".
Nepadarītie darbi skar arī būvspeciālistu sertifikāciju. Traģēdija arī izgaismoja problēmu, ka, notiekot nelaimei, nereģistrētās attiecībās dzīvojošajiem nepienākas ne valsts atbalsts, ne pabalsti, ne tās garantijas, kas pienākas laulātajiem.
Tāpat arī sākotnēji bija apņemšanās izstrādāt regulējumu sabiedriskās izmeklēšanas komisijai - lai, ja tā būtu kādreiz nepieciešama, iecere atkal neizgāztos. Par to satraucas gan "Providus", gan arī kādreizējās sabiedriskās izmeklēšanas komisijas locekle Baiba Rubesa: "Man ir šaubas, ka ar tādu pašu mērķtiecību Saeimas komisijas strādā, pat īpaši veidotas. Klausoties pirms pāris dienām kādā radio interviju, es patiesībā biju izbrīnīta, cik daudz komisiju ir bijušas bez kādām sekām. Ļoti daudz demokrātiskās valstīs ir likumdošana par to, kā izveido sabiedriskās komisijas. Tā, lai tad, kad notiek traģēdijas, tas process ir skaidrs, atbildības ir skaidras, finansējums ir skaidrs. Es būtu priecīga, ja šīs Saeimas laikā varētu tieši par šādu likumdošanu runāt un pie tā strādāt."
Līdztekus parlamentārās izmeklēšanas komisijai, turpināsies arī premjeres Straujumas rīkotās tikšanās ar Zolitūdes traģēdijas skartajiem cilvēkiem un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem. To Latvijas Radio apliecināja premjeres birojā.
