Аўтарская версія па-беларуску — тут.
Авторская версия на русском — здесь.
Baltkrievi Aļaksandrs un Jauheņija nav no tiem ceļotājiem, kuri izvēlas iemītas takas, izpildot standarta plānu "muzeji-pieminekļi-iepirkšanās-pastaiga pa promenādi-restorāns". Ģimenes pāris savas dzīves laikā paspējis apmeklēt diezgan daudzas valstis, tostarp Indiju, Vjetnamu, Jamaiku. Ir, ar ko salīdzināt. Pēc 2020. gada notikumiem Baltkrievijā jaunie cilvēki bija spiesti atstāt dzimteni un tagad dzīvo Rīgā. Kādu viņi redz savas jaunās mājas – Latviju?
Pilsēta, kurā piedzimst vējš. Pirmā iepazīšanās ar Latviju un pirmā mīlestība pret to
"Mēs cenšamies izbraukt no Rīgas ceļojumos praktiski katrās brīvdienās, īpaši sezonā," iesāk Aļaksandrs. "Ja neskaita Jūrmalu, kuru apmeklē katrs cilvēks, kurš uz šejieni atbrauc… Bet to, starp citu, grūti nosaukt par tūrisma virzienu. Jo, pēc vietējo izpratnes, būtībā tas ir vienkārši brauciens uz jūru līdzās Rīgai. Pārāk tuvu galvaspilsētai, lai sauktu par tūrismu. Jūrmala uz mums neatstāja īpaši lielu iespaidu pat tad, kad mums viss bija jauns un interesants. Starp citu, mums iepatikās griezumiem rotātās koka mājas un, protams, bagātās kotedžas arī."
"Vienīgā vieta Latvijā, kuru bijām apmeklējuši pirms pārcelšanās uz šejieni, bija Liepāja," atzīstas Jauheņija. "Man droši vien tas ir mīļākais punkts Latvijas kartē.
Mana mīlestība pret šo pilsētu veidojas emocionāli. Biju to apmeklējusi trīs vai četras reizes, un katru reizi Liepāja bija citāda. Grūti aprakstīt, kāda tā ir, taču tajā vienmēr ir skarbuma nots,
tā ir ļoti vējaina, tur ir daudz pamestu ēku un pat nesakārtotības. Piemēram, nocietinājumi, kas palikuši no Pirmā pasaules kara, saspridzināti un izmētāti jūrā. Atstāj lielu iespaidu. Tā ir viena no pilsētām, kas ir pie atklātas jūras. Un, lai gan Rīgas līcim ir kūrorti, cilvēkus, kuriem palaimējies dzīvot šeit, tomēr velk pie atklātas jūras – pie viļņiem, stihijas un plašuma."
"Pilsētas un dabas savienojums Liepājā ir interesants," piebilst Aļaksandrs. "Īpaši Karostas rajons, piecstāvu māju rajons, kuru pēc PSRS sabrukuma pameta militārpersonas, un šis rajons nav ļoti pieprasīts, taču tieši tas atrodas jūras krastā. Un šī ainava izskatās iespaidīgi."
"Un smiltis Liepājas pilsētas pludmalē ir praktiski baltas, bez dzeltenuma…" piebilst Jauheņija. "Jau 2015. gadā, kad mēs pat nedomājām par to, ka būs jāaizbrauc no Baltkrievijas, mēs braucām uz Liepāju, jo uzzinājām, ka tur tobrīd tika lēti pārdoti mājokļi. Dzīvokli varēja nopirkt par diviem tūkstošiem eiro (tiesa, ar izgrieztiem radiatoriem), bet par pieciem tūkstošiem varēja nopirkt pilnīgi dzīvošanai piemērotu. Tad mēs sapratām, ka mums nebūs iespējas saņemt vīzas, lai bieži brauktu uz Latviju, un tā arī neizlēmām šeit kaut ko iegādāties."
"Latvija ir lieliska vēl lūk, kādēļ. Ja tev ir automobilis, tad lielāko daļu vietu var apmeklēt burtiski vienā dienā, bez nakšņošanas," norāda Aļaksandrs. "Liepāja gan nav šajā sarakstā, taču mēs parasti uz diennakti noīrējam dzīvokli, nevis apmetamies viesnīcā, – tā ir lētāk un varam paši gatavot, lai gan dzīvokļu izvēle šajā pilsētā nav tik liela, kā, piemēram, Ventspilī. Un, noīrējot dzīvokli populārā īres vietnē, nekad neesam nokļuvuši nepatīkamā situācijā un neesam tikuši apkrāpti."
Latvijas spēks – mazpilsētās un senos mežos
"Manā personiskajā reitingā pirmajā vietā Latvijā ir daba, meži, ezeri, upes. Te ir ļoti ērti iet pārgājienos ar teltīm, un tā mums ir iemīļota nodarbe vēl kopš, kā mēdz teikt, "iepriekšējās dzīves"," stāsta Aļaksandrs. "Salīdzinot ar Baltkrieviju,
Latvija izdevīgi atšķiras ar to, ka te ir ļoti daudz labi iekārtotu atpūtas laukumiņu mežā
– vietas grilēšanai un ugunskuriem, lapenes. Un praktiski vienmēr var atrast brīvu vietu, un reizēm pat būsi pirmais un vienīgais apmeklētājs. Tiesa, lai būtu vienatnē ar dabu, jāizbrauc ne mazāk kā simt kilometrus no Rīgas, citādi tev drīz noteikti kāds pievienosies. Mēs izmantojam "Latvijas Valsts mežu" lietotni katru reizi, kad dodamies ārpus pilsētas, un tajā atrodam apstāšanās vietas. No visgleznainākajām vietām nosaukšu Gaujas Nacionālo parku. Tātad tūrisma pārgājieni pa Latviju ir ļoti labi, vienīgi vajadzīgs savs auto.
Otrā vieta – tā ir Kuldīga. Pēc manām domām, Latvijas spēks ir mazpilsētās. Katru viesi, kas pie mums atbrauc, mēs vedam uz turieni. Un vēl neviens nav palicis vienaldzīgs.
Kuldīgai ir savs unikālais šarms, noskaņa, atmosfēra…
to ir grūti izskaidrot. Un mēs vienmēr uz turieni braucam uz vienu dienu, tātad tā ir teicami piemērota brīvdienas izbraucienam. Trešā manā topā Latvijā ir Liepāja, ceturtā vieta ir Cēsīm. Turklāt ne tik daudz pils, kā pati pilsētas vide, pilsētai ir sava seja, savas izjūtas. Mums patīk pastaigāt pa Cēsu ieliņām. Un ceļā no Rīgas uz Cēsīm ir daudz dabas objektu, par kuriem ir vērts papriecāties: Gauja, augstie krasti, klintis, alas, smilšakmens, kraujas."
"Un piekto es nosaukšu Kolku," sarunu pārtver Jauheņija. "Tur atklātā jūra tiekas ar līci, un tur ir ļoti baltas smiltis un tirkīzzili viļņi."
"Jā.
Ja brauc uz Kolku ar automobili gar jūras piekrasti, tad pats ceļš ir ļoti interesants,
tur visur ir kūrortciemati, tostarp vēsturiskas vietas," turpina Aļaksandrs. "Tur vienmēr ir, kur palikt. Uz mums atstāja iespaidu Roja. Starp citu, tur ir bistro ar īpašu gaisotni, kas ir savienots ar parastu lauku veikalu, iekārtojumā ir pašdarinātas lietas. Unikāla vieta, kaut kādā ziņā atgādina mums agrāko laiku ēdnīcu. Un arī ar līviem saistītās vietas ir vērts apskatīt."
"No budžeta tas prasīs pavisam maz, bet iespaidu pilnas kabatas"
Baltkrieviete Marina, kas arī pameta savu valsti pēc 2020. gada protestu un represiju viļņa, jau vairāk nekā divus gadus ar vīru un diviem bērniem dzīvo Rīgā.
"Nevaru teikt, ka pietiekami bieži no Rīgas dodos braucienos pa Latviju. Dažkārt ar visu ģimeni dodamies brīvdienu izbraucienos, taču biežāk tie ir vienas dienas braucieni. Tas palīdz atslābināties un gūt jaunus iespaidus," spriež Marina.
"Pirmajā vasarā Latvijā pabiju daudzviet – "Facebook" atradu grupu, kas smaiļoja pa dažādām Latvijas upēm (nebija problēmu atrast vietu automašīnā, lai nokļūtu līdz smaiļošanas sākuma vietai, jo biju viena – bērni uz Latviju tika atvesti tikai pirms mācību gada sākuma). Pirmā smaiļošana bija pa Salacu, redzēju daudz alu, grotu un Skaņokalnu. Tajā pašā vasarā bija pārgājiens gar Rīgas līča piekrasti uz Kolkasraga pusi. Tur es ar savu jauno paziņu nakšņoju teltī ļoti skaistā vietā.
Kopumā variants ar nakšņošanu teltī vasarā patīk gan man, gan bērniem, taču bez auto ar tādu bagāžu tālu neaizbrauksi,
tādēļ plānojam bez nakšņošanas. Ja tomēr dodos uz pilsētu, tad vajadzīgs miteklis. Jā, Ventspilī un Liepājā esmu īrējusi. Bet ir vērts – man tur ļoti patīk jūra un viļņi.
Galvenokārt ceļojam vasarā, atvaļinājumu laikā, kad ir labi laikapstākļi un daudz interesantu pasākumu un festivālu. Ziemā aprobežojamies ar braucieniem uz jūru netālu no Rīgas," saka Marina.
Marinas piecas iemīļotākās vietas Latvijā:
- Kolkasrags – ļoti skaista un garīgi spēcīga vieta;
- Liepāja – jūra un arhitektūra, cilvēki un mūzika;
- Purvi pie Kūdras (noteikti īpašajos purva zābakos);
- Cēsis – pils ar amatniekiem un sarunu festivāls "Lampa";
- Saulrieta taka Saulkrastos – te var attīrīt prātu, vērojot aizraujošu saulrietu, un tas ir netālu no Rīgas.
"Protams, gribētos redzēt vēl daudzas vietas Latvijā – man pat ir neliels vēlmju saraksts –, taču ir ierobežojumi saistībā ar laiku (jo tā nav tik daudz), maršrutiem (ne viss būs interesants bērniem, bet tas, kas ir interesants bērniem, ne vienmēr ir interesants man) un sasniedzamību (līdz daudzām vietām bez auto netikt)," Marina uzskaita ģimenes atpūtas īpatnības. "Taču kopumā uzskatu, ka iekšzemes tūrismam pirmām kārtām nepieciešama vēlēšanās un kompānija. Tagad "Facebook" grupās var atrast daudz interesanta – laivošanu pa upēm, pārgājienus, braucienus ar divriteņiem,
cilvēki kaut ko plāno un meklē ceļabiedrus.
Lai redzētu daudz interesanta nepazīstamā valstī (bet pagaidām liela daļa Latvijas man nav pazīstama) un vienlaikus satiktu jaunus cilvēkus, es izvēlos tādus variantus no grupām sociālajos tīklos. No budžeta tas prasīs pavisam maz, bet iespaidu pilnas kabatas."
* * *
Esmu vienisprātis ar saviem sarunbiedriem, ka tautas dvēseli vislabāk var iepazīt, braucot uz mazpilsētām un ciemiem. Un – atzīšos, protams, man arī ir savs iemīļotais piecnieks: Tukums, Ventspils, Jaunpils, Sigulda un Ķemeru Nacionālais parks.
Un, ja laikapstākļi ļaus, augustā vēl var paspēt apmeklēt daudz brīnišķīgu Latvijas vietu.
