PVN standartlikme Latvijā ir 21%, tādējādi Latvija starp Eiropas Savienības (ES) valstīm ierindojas pa vidu (skatīt 1. grafiku). Tāda pati likme ir Lietuvā, bet Igaunijā tā ir par procentpunktu lielāka. Daudzas valstis, to vidū Latvija, noteikušas samazinātas PVN likmes dažām precēm (Latvijā ir 12% likme dažiem medikamentiem, augļiem un ogām, kā arī 5% likme preses izdevumiem; visas likmes šeit). Savukārt PVN likmes ES valstīs atrodamas šeit.
PVN ieņēmumi Latvijas valsts budžetā 2023. gadā bija 3,9 miljardi eiro jeb 29% no visiem budžeta ieņēmumiem, tādējādi ieņēmumu ziņā PVN ir otrs nozīmīgākais nodoklis – pēc sociālā nodokļa, bet pirms iedzīvotāju ienākuma nodokļa.
Paaugstinot PVN no 21% līdz 22%, budžeta ieņēmumi pieaugtu par apmēram 150–200 miljoniem eiro gadā (tā ir mana ātrā aplēse, esmu drošs, ka Finanšu ministrijas amatpersonas var veikt labāku aprēķinu); tā ir būtiska summa, kad valstij nepieciešams tērēt vairāk aizsardzībai, veselības aprūpei un citām vajadzībām.
Daži argumenti par labu augstākai PVN likmei
Ekonomista Mortena Hansena sleja
Mortens Hansens: "Ceru sniegt neatkarīgu analīzi par ekonomikas jautājumiem, kas ir svarīgi Latvijai. Neatkarīgu, jo neesmu ne uzņēmējs, ne politiķis, ne baņķieris – un pat ne Latvijas pilsonis, jo man ir Dānijas pase. Bet esmu Latvijas pastāvīgais iedzīvotājs un esmu nodzīvojis šeit trīsdesmit gadus, vērojot valsts ekonomiku un attīstību."
Biogrāfijas pieturzīmes:
- Rīgas Ekonomikas augstskolas Ekonomikas departamenta vadītājs, šajā amatā strādā kopš 2005. gada.
- Pirmais darbs šeit bija Latvijas Universitātes Eirofakultātē, kur bija lektors, bet Rīgas Ekonomikas augstskolā sāka strādāt 1997. gadā.
- Bijis arī Fiskālās disciplīnas padomes loceklis (2014-2022).
-
Galvenokārt interesē fiskālā un monetārā politika, kā arī faktori, kas ietekmē un veicina Latvijas ilgtermiņa izaugsmi un labklājību.
2. Latvijai pastāvīgi jātērē vairāk aizsardzībai, veselības aprūpei un droši vien arī citām jomām. PVN likmes palielināšana nevis uz laiku, bet pastāvīgi ir labs priekšlikums, lai apmierinātu šādas vajadzības.
3. Mājsaimniecības ar lieliem ieņēmumiem mēdz tērēt vairāk nekā mājsaimniecības ar maziem ieņēmumiem, tādēļ tās arī vairāk maksā PVN, rēķinot eiro. Arī šajā gadījumā ir spēkā arguments par godīgumu – platākiem pleciem jānes lielāka nasta.
Daži argumenti pret lielāku PVN likmi
4. Tie, kam ir mazāki ieņēmumi, mēdz maksāt lielāku relatīvo daļu savu ieņēmumu PVN, jo viņi iztērē visus vai gandrīz visus savus ieņēmumus, kamēr mājsaimniecības ar lielākiem ieņēmumiem drīzāk kaut ko iekrās. Tas padara PVN par tā dēvēto regresīvo nodokli, kas vislielāko slogu rada tiem, kam ir mazāki ieņēmumi.
5. Tā (nedaudz) palielinās inflāciju, jo augstāka PVN likme tiks pieskaitīta cenām. Tas vienmēr ir nepopulāri, taču īpaši tagad, pēc ļoti augstas inflācijas perioda 2022. gadā.
6. Tā pati par sevi samazinās ekonomikas pieaugumu, jo tam pašam pirkumu daudzumam vajadzēs vairāk mūsu ieņēmumu. Tomēr PVN ieņēmumu izmantošana aizsardzībai un veselības aprūpei palielinās ekonomikas pieaugumu.
7. Lai arī izmaiņas būtu nelielas, no 21% līdz 22%, tomēr tās noteikti nemudinātu uzņēmumus ēnu ekonomikā sākt darboties legāli. Tās drīzāk palielinātu ēnu ekonomiku.
8. PVN ir plaša tvēruma instruments, taču tas ir arī truls. Ar ienākuma nodokļiem var viegli panākt, lai tie, kam ir lielāki ieņēmumi, proporcionāli vairāk maksātu nodokļos; Latvijā tiek izmantotas progresīvās likmes 20%, 23% un 31%. Tomēr diferencētas PVN likmes nevar tikt izmantotas, jo par to pašu preci mēs maksājam vienādu PVN likmi.
9. PVN palielināšana ir pasākums, kas nevar tikt izmantots bezgalīgi. Vai mēs varam iedomāties PVN likmi 100%? Domāju, ka ne. Tomēr ES dati rāda, ka augstāka PVN likme pie mums tomēr ir ļoti iespējama.
Esmu sniedzis vairāk argumentu pret PVN paaugstināšanu nekā par labu tai, tomēr ar to negribu teikt, ka verdikts ir katrā ziņā pret PVN palielināšanu. PVN piemērošana mūsdienīgā ekonomikā ir normāls un nepieciešams instruments, lai iegūtu vajadzīgo nodokļu ieņēmumu apmēru, īpaši tā plašā tvēruma dēļ.
