Šis ir raksta tulkojums latviešu valodā.
Авторську версію українською можна прочитати тут.
Авторскую русскую версию текста можно прочитать тут.
Es arī pastāvīgi lasu šīs grupas. Un visvairāk mani nepatīkami pārsteidz, kad lentē ielaužas "kāds", visbiežāk tas pat nav bots, bet pilnīgi īsta persona ar histērisku komentāru par palīdzību ukraiņu bēgļiem. Vismaigākie izteicieni ir "jūs uz šejieni neviens nesauca" vai "cik var barot ukraiņus, jūsu dēļ mums viss ir dārgi un slikti".
Es pat nenervozēju – skaidrs, ka tādus autorus diemžēl nekādi neizdosies pārliecināt mainīt viedokli. Tā ir noteikta cilvēku kategorija, kuriem burtiski viss nav pa prātam. Taču runa nav par viņiem, kaut gan reizēm viņi arī kaitina (lai arī ir zināms, ka порожня бочка гучить, а повна мовчить; ukraiņu teiciens, nozīme līdzīga latviešu teicienam "tukša muca tālu skan"). Bet man ir patiešām žēl, ka līdz šim nav Latvijas oficiālās statistikas par ukraiņu ieguldījumu valsts ekonomikā (neizslēdzu, ka, iespējams, esmu slikti meklējis, un būšu pateicīgs, ja man norādīs, kur ar tādu var iepazīties).
Tāpēc jāizmanto dati par citām valstīm un par Eiropas Savienību (ES) kopumā. Lai gan atradās arī Latvijas skaitlis – Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) lēš, ka ukraiņu bēgļu papildu ieguldījums iekšzemes kopprodukta (IKP) ikgadējā pieauguma tempā Čehijā, Polijā un Igaunijā ir 1,2%, bet Ungārijā, Latvijā, Slovākijā, Lietuvā un Rumānijā – gandrīz 0,8% . Pat Lielbritānijā tas lēsts 0,2% līmenī.
Pavasarī es rakstīju par šo tēmu, iznāca, ka, pēc oficiāliem datiem, apmēram 35% darbspējīgo ukraiņu ir iekārtojušies darbā. Netieši to apstiprina arī dati par oficiāli reģistrētā bezdarba samazināšanos, jo daudzi ukraiņi ir reģistrēti Nodarbinātības valsts aģentūrā. Domāju, ka tagad darbā iekārtojušos īpatsvars ir vēl lielāks, un galvenais – mācījušies no ne vienmēr pozitīvās pieredzes un ar sabiedrisko organizāciju juristu atbalstu, vairākums strādā oficiāli.
"Jā, tagad es strādāju pēc līguma, nodokļi, protams, ir lieli, es tos maksāju, taču es tagad zinu savas tiesības," saka Juļa no Krivijrihas, kas ir nakts administratore nelielā viesnīcā Rīgas centrā. "Un arī algu gribētos lielāku, bet visu uzreiz nevar. Man pat izdodas nosūtīt naudu uz Ukrainu un palīdzēt vecākiem un jaunākajai māsai, kuri tur palikuši. Galvenais, ka mani tā vienkārši nepadzīs bez samaksas."
Maksājot nodokļus, ukraiņi kļuvuši par daļu no Eiropas darbaspēka un jau paši atbalsta to valstu ekonomiku, kurās dzīvo. Bet ko tas nozīmē? Piemēram, Polija uzņēmusi apmēram miljonu ukraiņu, un apmēram 80% no viņiem tagad paši sevi uztur. Droši vien, ja nebūtu bēgļu no Ukrainas, Polijas ekonomika būtu recesijā. Bet ukraiņu 2022. un 2023. gadā samaksātie nodokļi jau vairāk nekā kompensējuši Polijas izdevumus par sniegto palīdzību.
Čehijā ir apmēram 400 tūkstoši bēgļu no Ukrainas. Strādā jau gandrīz 90% darbspējīgo, 2024. gada pirmajā ceturksnī viņu iemaksas budžetā pārsniedz izdevumus gandrīz divkārt.
Esmu pārliecināts, ka tā ir Eiropas kopējā tendence. Pēc Starptautiskā Valūtas fonda datiem, ES iztērējusi tikai 0,2% no sava kopējā IKP (jeb apmēram 30-37 miljardus eiro), lai uzņemtu bēgļus no Ukrainas. Ar katru kara gadu viņu uzturēšana kļūst par arvien mazāku slogu Eiropas valstu ekonomikai. Pēc stāvokļa 2022. gada novembrī, maksājumus no patvērumu sniegušo valstu budžeta saņēmuši 73% ukraiņu bēgļu, bet 2024. gada janvārī – tikai apmēram 40%.
Sofija no Čerņihivas, pavāra palīdze kafejnīcā Rīgā: "Visgrūtāk bija apstrādāt zivis rūpnīcā. Elles darbs, bet samaksa neliela. Es vienkārši fiziski neizturēju. Lai gan maksāja laikus, izsniedza apģērbu, bija pusdienas, izmitināšana… Pastrādāšu kafejnīcā un paralēli meklēšu IT kursus. Izglītība man ir tehniskā, galā tikšu."
Turklāt ukraiņi, iekārtojoties darbā, nav konkurenti eiropiešiem, viņiem ir pilnīgi atšķirīgas nišas. Migrantu pirmā paaudze visos laikos un visās zemēs strādā tajās darba vietās, kuras viņiem dod. Viņi neizspiež vietējos. Jā, ar laiku parādās zināma konkurence un bēgļu klātbūtne var veicināt vietējo strādājošo pāreju uz profesijām, kur vajadzīga augstāka kvalifikācija. Taču pagaidām – laipni lūgti strādāt par trauku mazgātāju, apkopēju, šķirotāju noliktavā, krāvēju…
Un tomēr pēc nodokļu samaksas ukraiņi no savām visai nelielajām algām pamanās sūtīt naudu uz mājām, tuviniekiem. Šiem līdzekļiem ir liela nozīme Ukrainas ekonomikas saglabāšanā. 2023. gadā naudas pārskaitījumu summa no ārzemēm uz Ukrainu sasniedza 11,3 miljardus ASV dolāru, bet tas ir vairāk nekā 5% no Ukrainas IKP.
Jā, un ko sociālie tīkli? Periodiski raksta visādas blēņas, un lai jau. Tātad ir daudz brīvā laika. Ja vari palīdzēt, tad palīdzi, ja vari dot prātīgu padomu, tad dod. Bet lasot, ko raksta tukšu salmu kūlēji, un, vēl vairāk, iesaistoties strīdos ar viņiem, iznākums ir zināms - з дурнем зчепитись — дурнем зробитись (Ar muļķi ielaidīsies, par muļķi paliksi. – Ukraiņu teiciens).
Ukraiņi Latvijā – kādam vēl ilgi te jādzīvo, kāds drīz aizbrauks, bet kāds jau nolēmis palikt pavisam. Bet mēs jau esam daļa, lai arī neliela, no Latvijas ekonomiskās telpas un sabiedrības. Un ļoti augstu vērtējam Latvijas sabiedrību par atbalstu, sapratni un labsirdību.
