● Oryginał w języku polskim można przeczytać tutaj.
● Русский перевод доступен здесь.
Projekta "Varšava un Rīga dziesmā" koordinatore un līdziniciatore ir Kristīne Barkovska (Krystyna Barkowska), filoloģe, poļu valodas skolotāja Latvijā, Latvijas Universitātes Bohēmistikas un polonistikas centra padomes locekle, kā arī publikāciju par poļu kultūru Latvijā un Raiņa sakariem ar Poliju autore un līdzautore.
Viņas piedzīvojums ar dziesmu par divām galvaspilsētām sākās vairāk nekā pirms gada. Poļu izglītības un zinātnes kongresā ārzemēs viņa satika profesori Agatu Ročko (Agata Roćko) no Polijas Zinātņu akadēmijas Literatūras pētniecības institūta, kurai viņa pastāstīja par poļu valodas mācīšanas vēsturi Latvijā (kādreiz uzrakstīsim par to sadaļā "LSM poļu valodā", jo tas tiešām ir aizraujošs stāsts, kas sniedzas dziļāk par XX gs.). Kopā abām dāmām radās ideja: rakstīsim poļu valodas mācību grāmatu, iekļaujot tajā mūzikas elementus un, kā no pirmā acu uzmetiena varētu likties, "eksotisku" detaļu – dziesmu par Rīgu.
"Mums ir vairāk nekā simts dziesmu par Varšavu," intervijā ar LSM.lv apgalvo Kristīne Barkovska, un tā ir taisnība. Dažas no tām pat tika dziedātas Rīgā, jo Padomju Latvijas laikā šeit viesojās slavenā hita "Sen o Warszawie" ("Sapnis par Varšavu") autors Česlavs Ņemens (Czesław Niemen):
Man ir mana pilsēta
tāpat kā tev, un tajā
Mana skaistākā pasaule
Skaistākās dienas
Es tur atstāju krāsainos sapņus
Kādu dienu es apstādināšu laiku
Un uz spārniem kā putns
es lidošu cik ātri vien varēšu -
Tur, kur mani sapņi
Un Varšavas diena
Krāsainas dienas
Labi, bet kā atrast dziesmu poļu valodā par Rīgu?
Poļiem ir silta attieksme pret bijušās Žečpospolitas pilsētām, mums ir daudz dziesmu par Ļvovu un Viļņu,
tomēr jāatzīst, ka poliskuma klātbūtne Latvijā bija epizodiska. Rīga neiespiedās atmiņā, kā, piemēram, "Belzas pilsētiņa" (šobrīd Ukrainā, Ļvivas apgabalā),
slavena poļu dziesma, kas tika dziedāta jidišā un poļu valodā.
Par spīti tam, divas projekta iniciatores atrada veidu, kā pārvarēt šo "trūkumu". "Mēs iesaistījām izcilo un talantīgo poļu dziedātāju Karolīnu Leško un mūziķi Davidu Makošu. Mākslinieki kopā uzrakstīja mūziku, izpildīja un ierakstīja poētiskus darbus, veltītus Rīgai, kuru autori ir piemirstie – Rīgā dzimusi poliete Olga Daukšta (Olga Daukszta) (1893-1956) un viļņietis Teodors Bujņickis (Teodor Bujnicki) (1907-1944)," LSM.lv stāsta Kristīne Barkovska. Olga Daukšta, kuras biogrāfiju Polijā pēta latviešu poliete, doktore Natālija Šaboltas (Natalia Szabołtas) no Bjalistokas, bija ne tikai dzejniece, bet arī skolotāja ar diezgan sarežģītu dzīves gājumu. Viņa ir dzejoļu sējumu "Dźwina o zmierzchu" ("Daugava krēslā") (1930) un "Walet kierowy" ("Siržu džeks") (1937) autore. Vēl nesen viņa Polijā netika atpazīta, bet pie tā jau strādā Latvijas operas darbiniece un poļu valodas skolotāja Eva Savčuka (Ewa Sawczuk) no Rīgas. Viņa pirms dažiem gadiem sarakstīja dziesmas Daukštas dzejai un kopā ar vīru Andri Gaili un pārējiem kolektīva biedriem sniedza burvīgu "Daukštas" koncertu Natālijas Šaboltas rīkotajā "Latvijas Visu dvēseļu dienā" Ļubļinā 2023. gada rudenī.
Taču par Rīgu rakstīja ne tikai Daukšta, bet arī Teodors Bujņickis, cita Karolīnas Leško dziesmas teksta autors, dzejnieks, satīriķis, literatūras kritiķis, saistīts ar dzejas grupu "Żagary" ("Žagari"), gājis bojā Otrā pasaules kara laikā no Tēvijas armijas karavīra šāviena. "Līdz šai dienai mēs nezinām, vai Bujņickis tiešām kādreiz viesojies Rīgā, vai arī viņš vienkārši uzrakstījis šo tekstu," prāto Kristīne Barkovska. Taču mēs abi piekrītam versijai, ka viņam kaut reizi bija jāapmeklē Rīga, lai izlemtu uzrakstīt šo dzeju:
Un tad mēs pazūdam ēnā
Alejās, vārtos un torņos
Sienās, uz kurām guļ
Diena, kas sen pagājusi
Lauvas ar gredzeniem mutē
Batoriju zelta pakavi
Datumi slēgti apļos
Izliektos rakstos
Slīpi baznīcas zvanu torņi
Skārda gailīši galotnēs
Lejā mākoņainā pilsēta izklājas
Tā ķer baznīcas aiz kājām
Bet baznīcām ir augstprātīgām sejām
Pagriezās pret jūru un Daugavu
Kristīne Barkovska sarunā ar mani mudina ne tikai klausīties dziesmas (to jau var izdarīt vietnē YouTube), kuras bija brīnišķīgs "ķirsītis uz kūkas" un gadu ilga projekta kulminācija, bet arī vērš uzmanību uz grāmatu, kas iznāks jau rudenī.
"Mūsu projektā skaņdarbi ir valodas vingrinājumu pamats, bet vienlaikus tie ir arī ceļveži Polijas un Latvijas kultūrā. Ar mūsu mācību grāmatas palīdzību mēs cenšamies nodot mācekļiem kultūras saturu un mudināt viņus uzzināt vairāk par rakstnieku darbiem t. s. Ziemeļaustrumu pierobežā, Polijas Livonijā."
Kā Karolīna Leško nonāca pie dziesmām par Varšavu un Rīgu?
Poļu dziedātāja iemīlēja Latviju savas pirmās vizītes laikā. Taču vispirms bija jāsacer dziesmas.
"Grūtākais darbs noteikti bija Olgas Daukštas "W Rydze" ("Rīgā"). Neparasts dzejolis, kas patiesībā vairāk līdzinājās prozai, taču ārkārtīgi talantīgais Davids Makošs tika ar to galā, uzrakstīja skaistu mūziku, brīžiem iekļāvām arī melodeklamāciju un beidzot tikām visam cauri. Savukārt "Dzikie łabędzie" ("Mežonīgie gulbji") noteikti ir mans favorīts, lai gan sākumā nebiju par to pārliecināta. Tomēr skaisto dziesmu tekstu kombinācija ar Davida silto un smalko mūzikālo pavedienu radīja izcilu tandēmu," stāsta poļu dziedātāja.
Poļi līdz šim nav dziedājuši dziesmas par Rīgu, tomēr lieliski muzikāli skaņdarbi bija sacerēti citām nozīmīgām Eiropas pilsētām. Slavenā poļu dziedātāja Irēna Santore (Irena Santor), kas kādreiz viesojusies arī Latvijā, savulaik dziedāja "Pod niebem Paryża" ("Zem Parīzes debesīm") pēc Vojceha Mlinarska (Wojciech Młynarski) vārdiem. Mūziku šai dziesmai sarakstījis Huberts Žiro (Hubert Giraud), bet oriģinālais franču teksts pieder Žanim Drežakam (Jean Drejac). Poļi dziedāja dziesmas arī par tālo Adžārijas Batumi:
Batumi eh Batumi
Batumi tējas lauki
Rītausma ar cikāžu skaņām
Bija laimes mirkļu lieciniece
Batumi eh Batumi
Batumi tējas lauki
Rītausma ar cikāžu skaņām
Bija laimes mirkļu lieciniece
Polijas un Latvijas attiecības XX gadsimtā bija smagas: starpkaru periodā mums nebija iespējas kārtīgi iepazīt vienam otru, bet pēc 1945. gada krita "dzelzs priekškars", lai gan kultūras attiecību jomā sasniegumu bija daudz. Taču poļi joprojām masveidā nebrauc pie Daugavas. Tikai dažreiz dodas šeit uz "city breakiem". Varbūt kādā no šādām brīvdienām kāds paņems pildspalvu un uzrakstīs labu, mūsdienīgu poļu dziesmu par Rīgu vai Daugavpili?
Man jau ir dažas idejas vadmotīviem. Pagājušajā gadā sāku rakstīt īsu dziesmu par... Maskavas forštati. Tātad, iespējams, pabeigšu to?
Sadziedāsim kādreiz par Lastādiju?
