Pētījums vēl nav beidzies. Tajā plānots vākt datus arī par tiem, kas noticējuši maldinošai informācijai, analizējot uzskatus, motivāciju, uzvedību. Pašlaik atbildei uz sākumā minēto jautājumu piedāvāju sabiedrības aptaujas datus un dažus skaidrojumus. Dati attiecas uz cilvēku vērtējumiem par Covid-19 pasākumiem, bet nav datu par tiem, kas ignorē masku nēsāšanu. Savukārt skaidrojumi attiecas uz Covid-19 diskusiju dalībnieku skaita uztveri, ko esmu novērojusi medijos un sociālo mediju platformās.
Covid-19 ir gripa, kas izdevīga politiķiem?
Jautājot par dažādiem ar Covid-19 saistītiem apgalvojumiem, redzams, ka dīvainākās versijas nav populāras, 38% respondentu netic nevienam no piedāvātā saraksta, 30% domā, ka Covid-19 radītais haoss ir izdevīgs politiķiem, bet katrs sestais (17%) tic, ka “Covid-19 ir līdzīgs gripai un simtiem citu vīrusu, nav vērts tam veltīt tik lielu uzmanību un pasākumus” (skat. tabulu nr.1). Šo respondentu vidū varētu būt cilvēki, kas nepievērš uzmanību ierobežojumiem.
Populāriem izteikumiem par to, kā saglabāt imunitāti un kas ir riska grupā (jāēd augļi un dārzeņi, palīdz vitamīni un tautas līdzekļi, bērniem jaunais vīruss nav bīstams, nevajag smēķēt, bet sportot), tic vidēji katrs desmitais. Līdzīgi ir ar plaši tiražēto sazvērestību, ka pandēmiju vada globālās korporācijas, tostarp tās, kuru priekšgalā ir Bils Geits un Džordžs Soross (9%). Vismazāk ticamais ir apgalvojums, ka Covid-19 tests rada smadzeņu bojājumus (2%).
Tabula nr.1. Lūdzu, norādiet, kuri no šiem apgalvojumiem par COVID-19, jūsuprāt, ir ticami. N=1013.
Statistika ir maldinoša, Covid-19 ierobežošanas pasākumi novedīs pie iedzīvotāju kontroles?
Izvērtējot atbildes uz to, kādiem populāriem sabiedrībā vai sociālo mediju vidē izskanējušiem apgalvojumiem par Covid-19 piekrīt respondenti (tabula nr.2), var novērot, ka trešā daļa (33%) piekrīt kāda Latvijas politiķa izplatītajai dezinformācijai un domā, ka statistika par vīrusa izraisītajiem nāves gadījumiem ir maldinoša, 15% – piekrīt, ka Covid-19 pasākumu mērķis ir iedzīvotāju kontrole, 11% – no iedzīvotājiem slēpj, ka iespējams saindēties, pārmērīgi lietojot dezinfekcijas līdzekļus, tikai 6% piekrīt, ka sociālā distancēšanās ir lieks apgrūtinājums, tikpat daudzi (6%), ka ievērot ierobežojumus nav nepieciešams, jo Latvijā ir kopumā zemi saslimšanas rādītāji, 25% aptaujāto nepiekrīt nevienam no piedāvātajiem komentāriem.
Tabula nr. 2. Lūdzu, atzīmējiet, kuriem no vairākiem sabiedrībā un sociālo mediju vidē izskanējušajiem komentāriem par Covid-19 pandēmiju un pasākumiem tās novēršanai jūs piekrītat! N=1013.
Ja katru dienu katrā veikalā, katrā sabiedriskā transporta līdzeklī un citur redzam cilvēkus, kas nevelk maskas, pietuvojas cits citam sabiedriskās vietās, tad šie dati šķiet neticami. Apdraudētības sajūtu un sašutumu vairo sociālajos medijos publicētās pieredzes, kad publiskā vidē rodas asi konflikti par masku nenēsāšanu un citu noteikumu neievērošanu. No sociālo platformu vides nav pazuduši arī ierobežojumu noliedzēji, baumu izplatītāji, kam “kāds man zināms cilvēks stāstīja…”, aktīvi ignorētāji un cilvēki, kas aicina nevalkāt maskas, piedāvājot gan politiski izdevīgus, gan mistiskos pieņēmumos balstītus vēstījumus. Šādā situācijā, lai saglabātu skaidru galvu, vērts nošķirt šādas informācijas uztveri un tās iedarbību.
Apdraudējuma izjūta palielina uztraukumu
Vai tiešām var būt, ka Covid-19 noliedzēji ir mazākums? Savā pētījumā cenšamies noskaidrot, kā informācijas lietojums un uzņēmība pret dezinformāciju saistāma ar apdraudētības sajūtu, tāpēc izdalītas piecas respondentu grupas atkarībā no saslimšanas riska vērtējuma un veselības stāvokļa pašvērtējuma. Atbildot uz jautājumu par to, cik liels ir saslimšanas ar Covid-19 apdraudējuma risks, 46% respondenti to vērtē, kā zemu, bet reālu, 22% – kā vidēji augstu un reālu. 14% respondentu domā, ka viņu saslimšanas risks ir zems un gandrīz nereāls, kā augstu un reālu to vērtē 9%, kā ļoti augstu un ļoti reālu 3%. To abu grupu pārstāvju vidū, kas izjūt augstāko risku, ir vairāk cilvēku, kas savu veselību vērtē kā sliktu vai ļoti sliktu. Citās grupās sociāli demogrāfiskajām pazīmēm nav lielas nozīmes, vienīgi to respondentu grupā (14%), kas saslimšanas risku vērtē kā zemu un gandrīz nereālu, ir vairāk vīrieši vecumā no 25 līdz 44 gadiem, cilvēki ar pamatizglītību, vienkārša darba darītāji, respondenti, kas ģimenē nerunā latviski.
Satraukums un draudu izjūtas palielināšanās, strauji pieaugot saslimušo un inficēto skaitam Latvijā, varētu būt viens no iemesliem, kāpēc Covid-19 noliegumu uztveram saasināti, pievēršot uzmanību katram, kas atļaujas publiski apšaubīt vīrusa nopietnību. Otrs iemesls varētu būt t.s. nepatiesas vienprātības (false consensus) efekts. Tas skaidro situāciju, kas rodas kā atbilde uz draudiem grupā, kurai cilvēks jūtas piederīgs. Šis efekts visvairāk pētīts saistībā ar populistu komunikāciju.
Dažādi pētījumi ir pierādījuši, ka indivīdi, kas pieder mazākumam, ļoti ātri pārvērtē savu viedokļu atbilstību vairākumam. Šāda līdzīgo uzskatu grupas pārvērtēšana varētu būt raksturīga gan tiem, kas uzskata Covid-19 par nenopietnu, savukārt tiem, kas jūtas ļoti satraukti par situāciju, var likties, ka pretējo uzskatu pārstāvju grupa ir ļoti liela. Nepatiesas vienprātības efekts parāda, ka līdzīgi domājošo uztveres izkropļojumam ir funkcionāla vērtība, jo tā palīdz tiem, kas ir mazākumā, sajust, ka viņiem ir taisnība, ka šāds uzskats ir normāls. Šis efekts skaidro, ka mazāk populāru attieksmi un uzskatus pastiprina procesi, kuros citi izsaka atbalstu vai dalās ar mazākuma pārstāvju uzskatiem sociālo mediju vidē. Tas palīdz mazākuma grupas pārstāvjiem, īpaši tiem, kam ir zems statuss kādā grupā, iegūt sajūtu, ka viņi saņem atbalstu no citiem, ka šī grupa ir lielāka. Interesanti, ka vairākuma grupas uztvere ir pretēja – vairākuma pārstāvji pārāk zemu novērtē vienprātību savā grupā.
Dati rāda, ka kopumā neliela daļa no respondentiem pievienojas ar dezinformāciju saistītiem vēstījumiem. Lai arī lielākā daļa respondentu gan reāli novērtē informāciju, gan savu risku saslimt,
mazākuma grupa, kas netic ierobežojumu nepieciešamībai, ir pietiekami liela, lai vairākumam nāktos to uztvert nopietni, tāpat kā tas uztver inficēšanās riskus.
