Andrija Likova un "Dod pieci!"
“Brīnišķīgas piparkūkas mums sanākušas, skaties, Annij! Kura tev patīk vislabāk?" jautā Andrija Likova, no cepeškrāsns izceļot pirmo pannu ar gatavajām piparkūkām. “Visas!” piecgadīgajai Annijai nav ilgi jādomā.
Savukārt Andrija nedomāja ne mirkli, kad viņu aicināja kļūt par vienu no šī gada labdarības maratona “Dod pieci!” vēstnešiem un ekspertiem. “Pietiek cīnīties ar sekām. Jāķeras pie cēloņa!“ viņa saka. Ar sekām ģimenes psihoterapeite domā Latvijas cietumus un bērnunamus:
“Tās ir sekas tam, ka ģimenēm nav atbalsta. Ja atceramies mūsu vecākus un vecvecākus, viņi nāk no kara laika un no Padomju Savienības. Mūsu vecāki nāk no mūsu vecvecākiem. Viņi piedzīvoja karu. Viņus izveda. Viņiem nebija, ko ēst. Jušanai tur nebija vietas. Es pati atceros, ka bērnībā īpašas rūpes abas ar māsu saņēmām vien tad, kad saaukstējāmies. Tad mūs apčubināja vairāk. Bet šis ir laikmets, kurā mūs interesē, kā mēs jūtamies. Un es saku - jā, mēs dzīvosim savādāk!"
Pliki pie atvērta loga
Tieši Andrija Likova bija tas cilvēks, kurš publiski sāka runāt par bērnunamos notiekošo. Viņa piekrita piedalīties projektā, kuru sarunvalodā dēvē par "DI". Deinstitucionalizācijas (DI) galvenais mērķis ir atvērt līdz šim daļēji slēgto iestāžu durvis un tiem, kas var dzīvot sabiedrībā, palīdzēt tajā atgriezties. Tas skar gan psihoneiroloģisko pansionātu iemītniekus, gan bērnunamus.
Andrija devās novērtēt, kādas ir katra Jelgavas bērnunama bērna vajadzības. Bet tas, ko viņa tur ieraudzīja, bija šoks. Un ne tikai ēdiena stumšana mutē ar varu. Visvairāk Andriju, kuras pašas Annijai tobrīd bija divi gadiņi, pārsteidza tas, ka tieši tādi paši mazuļi tiek likti gulēt zem sintētiskas segas pliki, bez pidžamiņas vai naktskrekla. Pie pilnībā atvērta loga. Aiz loga bija janvāris.
“Jau no paša sākuma, un tas bija 2017. gada 7. janvāris, tas bija stāsts par to, ka mazie bērni tika saldēti, bet lielie izvesti uz ārstniecības iestādēm, un tas droši vien bija stāsts par to, ka vienkopus tiek piekopta kaitnieciska rīcība masveidā un sistēmā. Kur visu notiekošo jau uztvēra kā pašsaprotamu un pielietoja mūsu klātbūtnē. Tas jau tā bija iegājies. Jā, ir ļoti vajadzīga vecāku un pieaugušo izglītošana. Ir laiks pievērsties cēloņiem.”
Pēc Andrijas domām, pagājušā gada labdarības maratona mērķis - lai katram bērnam būtu ģimene - izcili sasaucas ar šī gada mērķi. Lai ģimene ir gudra. Sirdsgudra. “Visi mēs jūtīgāki kļuvām. Daudz mācījāmies no tā, kas notika," tā Andrija.
Jelgavas bērnunamu slēdz. Taču Andrija joprojām satiek bijušos audzēkņus. Terapijā. Pie viņas brauc audžuģimenes, kurās tagad aug tā sauktie ''sistēmas bērni''.
“Es nebiju vienu bērniņu ilgāku laiku redzējusi. Un viņam pat ir sejas vaibsti mainījušies. Un tad es domāju par to, cik liela ietekme ir attiecībām un tam, ka apmierina bērna vajadzības. Rūpes. Mīlestība. Pieņemšana. Mums jādara viss, lai bērni nenonāktu aprūpes iestādēs. Vecāki brīžiem jūtas tik bezspēcīgi, ka rīkojas primitīvos veidos. Bet tas vienkārši ir aiz bezspēcības. Tik svarīgi ir atbalstīt viņus laikā, kad bērni veidojas un aug!” stāsta Andrija.
Samīļo. Un viss
Tomēr šis ir pirmais gads, kad par “Dod pieci!” mērķi ir tik daudz skepses un jautājumu. Taču Andrija nešaubās – aicinājums un tēmturis “bērns gaida” liek aizdomāties. Un šī gada maratona himna arī.
Cik bieži tu dienā sarāj savu bērnu? Un cik bieži tu viņu apskauj?
“Piemēram, bērniņš ir piecēlies un ir raudulīgs. Viss, kas viņam ir vajadzīgs, ir mierinājums. Un tas mierinājums var izpausties caur pieskārieniem, samīļošanu un čubināšanu. Skaidrs, ka bērns var daudz ko iemācīties. Gan zeķubikses uzvilkt, gan krekliņu atrast. Būsim godīgi, darba dienu rītos jau kavē vecāki, nevis bērni. Viss, ko bērniņš grib, viņš grib saņemt mierinājumu. Mammu, pieskaries man! Izskaiti man kājas pirkstiņus. Apčubini! Sekos gara diena, kad es būšu bez tevis. Tu būsi darbā. Sniedz man mierinājumu!” saka Andrija Likova.
Andrija iesaka katru dienu teikt un atgādināt bērnam, ka pienāks vakars un jūs atkal tiksieties. Var droši atzīties, ka arī mamma negrib iet uz darbu. Bet jāiet. Drošība dos mierinājumu. Un vakarā satiekoties, arī simto reizi droši var teikt: “Kā es priecājos tevi redzēt!”
Andrijas Likovas dzīve nav nekāda Ziemassvētku filma. Andrija, tāpat kā mēs daudzi, strādā garas stundas un daudz par daudz. Laiks izcept piparkūkas kopā ar savējiem viņai ir tikai brīvdienā. Un tieši tāpat kā daudzi no mums, viņa ļoti gaida garās Ziemassvētku brīvdienas! Kad varēs nedarīt neko: “Tad ir laiks sarunām, laiks kopīgai darbībai un nekas cits netraucē un neatņem uzmanību."
"Šī kopā būšana dod ieguldījumu arī bērna personīgajā attīstība. Bērns šādā kopā būšanā iegūst tādu pozitīvu paštēlu. Bērns sajūt, ka es esmu šeit pieņemts un atbalstīts. Pēc tam, bērnam pieaugot, tas attīstās un atkārtojās citās attiecībās. Jebkurās attiecībās, kurās viņš nonāk, viņš ir spējīgs sajust savu vērtību. Tās ir drošas attiecības. Es atsaucos, un pasaule man atsaucas!" stāsta Andrija.
“Dod pieci!” var atbalstīt www.dodpieci.lv vai klātienē, Doma laukumā.
"Dod pieci!" 2018
Laikā no 17. līdz 23.decembrim notiek sabiedrisko mediju labdarības akcija „Dod pieci”.
Šogad akcijā runājam par vajadzību veltīt vairāk kvalitatīva laika bērnam.
Maratonā iegūtie līdzekļi caur labdarības organizāciju Ziedot.lv tiks novirzīti jaunas mācību sistēmas izveidei un ieviešanai vecākiem, kuru ģimenē ienāks bērns. Pirmo reizi maratona mērķi var atbalstīt arī ar „Ziedot.lv” dāvanu kartēm.
Konteksts:
Labdarības maratons "Dod pieci!" šogad runā par vajadzību veltīt vairāk kvalitatīva laika bērnam. Uzsverot, ka bērniem vajadzīga mīlestība un nedalīta uzmanība no abiem vecākiem, Latvijas Radio 5 dīdžeji aicina ziedot piecus eiro par dziesmu pieci.lv ēterā, lai ieviestu bezmaksas praktiskas un psiholoģiskas mācības vecākiem: kā audzināt patiesi laimīgu bērnu un nenodot savas traumas nākamajām paaudzēm.
Noskaties labdarības maratona «Dod pieci!» himnas video!
Labdarības maratonu "Dod pieci!" rīko Latvijas Radio sadarbībā ar Latvijas Televīziju, sabiedrisko mediju portālu LSM.lv un labdarības organizāciju Ziedot.lv. Maratons notiek Doma laukumā līdzās Vecrīgas Ziemassvētku tirdziņam.
