Pēc tam ir taksometrs, kas izmet netālu no galapunkta, jo steidzās. Es klausos šo stāstu un balsī dzirdu vilšanās sajūtu. Cēsis ir pilsēta, kas cenšas un kurai izdodas pievilināt tūristus un ceļotājus, bet sociālo mediju gadsimtā ar vilinošu piedāvājumu nepietiek. Ir svarīgi, lai tie, kas pie tevis ciemojušies, dalās ar pozitīvām emocijām, nevis ir vīlušies.
Cilvēki, kas iebrauc Latvijā, no sākuma satiek muitniekus, tad taksometra šoferi un pēc tam daudz citu cilvēku. Ne tikai smaidīgo oficiantu vai viesnīcas šveicaru.
Mēs visi esam ceļojuši, bijuši citās valstīs un zinām, no kā veidojas iespaidu mozaīka. Arhitektūra, māksla, vietējā virtuve, sabiedriskais transports, cilvēku attieksme, sabiedriskā tualete… Viens pieķēzīts pods vai nelaipns biļešu kasieris var vienā rāvienā iznīcināt iespaidu, ko rada jūgendstila pērles vai satriecošās dabas ainavas.
Nacionālā ideja manā izpratnē ir nācijas vienošanās. Tāda iespējama vairākās jomās.
Mēs, piemēram, vienojamies, ka mums ir vajadzīgi tūristi. Līdz ar to ikviens pieņem kā faktu, ka mēs esam laipni, izpalīdzīgi, ka ikviens no mums, ja rodas iespēja, pieliek arī savu medus karoti kopējā medus mucā.
Latvijā, tāpat kā daudzviet pasaulē, ir restorāni un kafejnīcas, kurās ikviens var bez maksas saņemt malku ūdens. Tas ir pašsaprotami un cilvēciski. Cilvēks, kurš šādi veldzējis slāpes, dalīsies ar saviem draugiem pateicībā par lieliskajiem cilvēkiem, kas dzīvo Latvijā.
Vai esat kādreiz bijuši birojā, kur gaidiet tikšanos, garām aizņemti un rūpju rievām pierēs staigā cilvēki un jūs jūtaties neredzami? Un tādā, kurā ikviens uzskata par savu pienākumu pajautāt – vai jums ko nevajag, vai esat atraduši to, ko šeit meklējāt? Valstij vai pilsētai, kuras nacionālā vai lokālā ideja ir tūristiem draudzīga vide, ir jābūt kā tam otrajam.
Tūrisms ir nauda ne tikai tiem, kas pārdod ūdeni vai biļetes, bet mums visiem. Jo vairāk mūsu valstī un mūsu pilsētās būs laimīgu tūristu un ceļotāju, jo vairāk naudas viņi šeit atstās un vairāk cilvēku uzzinās, ka pie mums ir vērts braukt ciemos.
Padomājiet par to, kad nākamreiz kāds jums palūdz ūdeni.
