Liela atbildība un privilēģija

Jānis Geste, Latvijas Televīzijas žurnālists un raidījumu vadītājs

"Aizejot uz vēlēšanām, cilvēks izdara izvēli, ietekmē politiku, neļauj kādam citam izlemt viņa vietā. Pēcvēlēšanu rītos esam redzējuši un dzirdējuši dusmas: "Hei, kas noticis, kāpēc Saeima izskatās šāda?" Bet jautājums – vai tu aizgāji un nobalsoji? Jā, varbūt ir ļoti grūti izšķirties, bet tas ir jāizdara tikai reizi četros gados. Tā ir ļoti liela atbildība, tajā pašā laikā arī liela privilēģija iet un balsot brīvās vēlēšanās, kurās tu vari ar saviem plusiem un svītrojumiem ietekmēt to, kāds turpmāk izskatīsies parlaments. Mums taču ikdienā nepatīk, ka kāds cits mūsu vietā izlemj, ko darīsim, ko ēdīsim, ko vilksim mugurā, uz kādu koncertu iesim, kādu grāmatu lasīsim. Mums patīk šīs izvēles izdarīt pašiem, tad kāpēc par Saeimas sastāvu ļaut izlemt kādam citam? Es to tiešām uztveru kā Latvijas pilsoņa pienākumu – iet uz vēlēšanām un parādīt savu attieksmi pret to, kas ir vai nav darīts līdz šim, un arī iestāties par vērtībām, kas man kā vēlētājam šķiet nozīmīgas."

Vēlēt, nevis vēlēties

Kārlis Kazāks, Latvijas Radio 5 – Pieci.lv programmas direktors, mūziķis

"Man arī ne vienmēr patīk apzināties, ka pats esmu valsts. Vismaz neliela daļa no tās. Arī es vēlos dzīvot tādā valstī, kas ir piemērota tieši man, taču pasaule nesākas un nebeidzas ar mani. Man ir vecāki un bērni. Būtu labi, ja arī viņiem mana valsts derētu. Un nebūtu slikti, ja mūsu valsts derētu arī dažiem maniem draugiem. Nu, un manu koncertu apmeklētājiem arī. Diezgan droši, ka visiem nederēs mana valsts. Demokrātija ir vienīgā iekārta, kurā mēs visi mēģinām vienoties par mums visiem derīgu valsti. Un vēlēšanas ir tas veids, kā mēs atrodam tos stūrakmeņus, uz kuriem mūsu valsti sastutēt. Ko likt pamatā – ekonomiku, vienlīdzību, kultūru, patriotismu, globalizāciju vai ko citu – to tu kopā ar mani noteiksi, atdodot savu balsi kādai no partijām. Neejot vēlēt, tu paliec vēloties. Iespējams, ka tā tu tuvini mūs mirklim, kurā kāds viens cilvēks gribēs uzbūvēt sev derīgu valsti. Ir diezgan droši, ka ne tev, ne man tā nebūs līdz galam piemērota."

Tiešs instruments, kā ietekmēt situāciju valstī

Henrieta Verhoustinska, Latvijas Televīzijas kultūras redaktore un raidījumu vadītāja

"Man balsot Saeimas un arī pašvaldību vēlēšanās vienmēr šķitis pašsaprotami. Ļoti novērtēju, ka dzīvoju demokrātiskā valstī, kur strikti tiek sekots vēlēšanu godīgumam un kur vienmēr varu būt pārliecināta, ka tiek ievēlēti cilvēki, par kuriem nobalsojis vēlētāju vairākums. Man vēlēšanas ir tiešs instruments, kā ietekmēt situāciju valstī un kā pārstāvēt vērtības, kas man ir svarīgas. Tāpēc nekad nezūdos, ja vēlēšanu rezultāti mani pārsteidz arī ne tai labākajā nozīmē – tāda ir bijusi vēlētāju griba. Tāpēc vēlos aicināt visus pilngadīgos pilsoņus paust savu gribu vēlēšanu biļetenos, jo tikai katra atsevišķa balss veido ietekmīgu kopumu. Nenoguli savu iespēju ievēlēt Saeimā sev tuvāko politisko spēku!"

Nebūsim kūtri

Aidis Tomsons, Latvijas Radio žurnālists, raidījuma "Krustpunktā" vadītājs

"Kopš 18 gadu vecuma, šķiet, neesmu izlaidis nevienas vēlēšanas. Vienmēr esmu tajās piedalījies un balsojis. Šobrīd, atskatoties uz savām izvēlēm, jāatzīst, esmu ne reizi vien pamatīgi kļūdījies. Tādi nu mēs esam – mūs var piemuļķot, apmānīt un, jā, mūsu lētticību izmantot. Un tomēr ar laiku mēs paliekam gudrāki, ja vien no savām kļūdām mācāmies un neatmetam visam ar roku. Neskatoties uz vairākkārtēju vilšanos, es nenožēloju, ka esmu piedalījies un balsojis. Latvija ir tāda, kādu mēs to paši veidojam. Tāpēc visi tie, kas saka, ka viņi neies balsot, jo negrib vilties un negrib būt vainīgi pie "nepareizo" ievēlēšanas, mani nepārliecina. Man šķiet, ka Latvijas nelaime nav mūsu kļūdainā izvēle, bet gan mūsu inertums."

Sabiedrības rentgens

Raimonds Rudzāts, Latvijas Televīzijas sporta žurnālists un redaktors

"Vēlēšanas es uztveru kā sabiedrības rentgenu, jo ievēlētais deputātu sastāvs tā košajā dažādībā ir visuzskatāmākais spogulis cilvēku ilūzijām, gaumei un prasībām. Svarīgi ir atcerēties, ka neeksistē tāds nodalījums: mēs, tauta, un viņi – valsts. Tie "viņi" neizaug tukšā vietā, "viņus" arī nesagatavo īpašās skolās. "Viņi" izaug draugu kopās, skolu gaiteņos, darba kolektīvos, dzīvojamo māju pagalmos, naktsklubos un izklaides vietu kvartālos, galu galā – ģimenēs. Mēs visi piedalāmies politikas veidošanā ne tikai ar savām idejām, bet arī ar attieksmi visas dzīves garumā. Ja paši kādā brīdī esam bijuši negodprātīgi parastās sadzīves situācijās vai arī neesam bijuši gana viedi savā pasaules redzējumā, tad kāpēc lai cilvēki, kas uzauguši mums līdzās, būtu dzidrāki un tīrāki? Es vēlēšanās piedalos, jo tas, pirmkārt, ir mans pienākums, otrkārt, privilēģija. Pasaule ir liela un nežēlīga, ne visiem tiek dota iespēja balsot demokrātiskās vēlēšanās. Tā ir jāizmanto!"

Gribu, lai ar mani rēķinās

Justīne Savitska, Latvijas Radio multimediju satura galvenā redaktore

"Teikt, ka piedalīties vēlēšanās ir pienākums, nav motivējoši. Es eju balsot tādēļ, ka manam viedoklim, vēlmēm, manai dzīvei ir vērtība, un es gribu, lai ar mani rēķinās. Doma, ka pasīvi noskatos, kā kāds cits lemj par manu tagadni un nākotni, man šķiet nesaprotama. Es negribu dzīvot valstī, kurā manai eksistencei nav nekādas nozīmes. Iespējams, es sevi mānu, bet balsot šķiet šādam skatpunktam atbilstoši."

Nenomet zemē iespēju

Gusts Kikusts, Latvijas Televīzijas ziņu raidījumu vadītājs

"Iespējams, "dīvānekspertu profesija" ir modes lieta, kurā labāk par citiem zinām, kas un kā darāms, bet paši, citus kritizēdami, pat negrasāmies mēģināt darīt. Jo tam komplektā nāk viens jauks bonuss: nav jāuzņemas nekāda atbildība. Taču diemžēl vai par laimi dzīvē bez atbildības iztikt nav iespējams. Ne ikdienā (sākot ar zobu tīrīšanu vai apgaismojuma izslēgšanu, beidzot ar darba pienākumu veikšanu un bērnu audzināšanu), ne arī valsts dzīvē. Un dalība vēlēšanās, kas ir tikai viens no pilsoniskas līdzdalības elementiem, ir visai precīza atslēga uz to, lai nepukstētu uz citiem, bet uz sevi – par (jau atkal) ne pārāk veiksmīgi ievēlēto deputātu sastāvu... Bet vēl labāk ir sekot līdzi varas pārstāvju rīcībai diendienā, vērtēt, izdarīt izvēli atbildīgi un atslēgas brīdī būt klāt tajā, kas notiek ar valsti un tātad ar mums pašiem. Nenomest zemē iespēju pašam piedalīties nākotnes veidošanā! Un tad varbūt varēs iztikt bez jebkādas pukstēšanas un "dīvānekspertīzes".

Zāles pret skepsi

Anna Stroja, Latvijas Radio 4 – Doma laukums galvenā redaktore

"Tikai partiju ļaudis skaidri zina, par ko balsot. Parastajam vēlētājam piemīt skepse, vilšanās, dusmas: "Nav par ko balsot!" Kaut gan tieši šajās vēlēšanās izvēle ir lielāka, nekā iepriekš: gandrīz katrā ideju segmentā pastāv partiju un personību konkurence. Tiem, kurus joprojām moka šaubas, vai vienai balsij ir nozīme, es teiktu tā: ja pavisam godīgi – tev ir taisnība. Demokrātijās lēmējs ir nevis viens, bet sabiedrība kopumā. Pat ja partija, kura pārstāv tavas vērtības, paliek opozīcijā, tai ir iespēja darboties, piesaistīt sabiedrotos, skaidrot savu pozīciju. Vienas balss svars ir mazs, bet milzīgs svars ir vēlēšanu procesam kā tādam. Mēs varam to izjust, paraugoties uz valstīm, kur vēlēšanas nenotiek vai notiek izkropļotā veidā. Uz valstīm, kur vadonis zina labāk par sabiedrību, ko tai vajag. Bet patiesībā autoritārismam nerūp sabiedrības vajadzības. Vienīgais, kas tam rūp, ir savas varas nostiprināšana. Vēlēšanas tam traucē. Tāpēc notiek vēlēšanu imitācija, rezultātu falsifikācija, politisko konkurentu vajāšana un pēc kāda laika atteikšanās no vēlēšanām un daudzpartiju sistēmas kā tādas. Tad tauta iegrimst mūžīgā krēslā, kamēr nespīdēs jauna rītausma un netiks rīkotas no jaunā brīvas vēlēšanas. Tādēļ – cienīsim tās!"

Jāapzinās savas balss nozīme

Aļona Borisova, RUS.LSM.lv žurnāliste un raidījumu vadītāja

"Nebalsosiet? Tad ir lielāka iespēja uzvarēt tiem kandidātiem, kurus jūs nevēlaties redzēt Saeimā. Lūdzu atcerieties, ka rezultāts ietekmē mūsu ikdienu. Ja kāds paliks mājās, pēc tam nav ko sūdzēties par tiem, kuri ir pie varas. Paši vainīgi. Mūsu tautai ir dota iespēja izvēlēties. Ir valstis, kurās tādas nav, tāpēc jāciena demokrātija. No vēlēšanām ir atkarīgs, kāda būs mūsu vara, likumi un dzīves vektors. Muļķīgi šo iespēju neizmantot. Es zinu, ko noteikti negribu redzēt Saeimā, tāpēc vienmēr piedalos vēlēšanās, lai pēc maniem uzskatiem sliktākie parlamentā netiek. Jāapzinās savas balss nozīme!"

Vēlēšanas nevar būt vienaldzīgas

Baiba Runce, Latvijas Radio raidījuma "Atvērtie faili" žurnāliste

""Zini, kad ir vienalga? Ja paņem rokā dubļus, saspiež plaukstu, tad ir vienalga, pa kuru pirkstu starpu tie vispirms izspiedīsies laukā." Tā man senāk atbildēja teātra pulciņa skolotāja katru reizi, kad pateicu, ka man par kaut ko ir vienalga. Vēlēšanas nevar būt vienaldzīgas. Kad Saeimā tiek lemts par nozīmīgiem jautājumiem, vairs nevienam nav vienalga. Katram ir viedoklis, daļa steidz balsojumu rezultātus skaļi kritizēt, kāds pat ierosina deputātus atlaist… Taču tieši tagad ir visīstākais brīdis, kad paust savu attieksmi – jāiet un jābalso! Jāparāda, ka mums nav vienalga par to, kas notiek mūsu valstī. Turklāt – tas taču ir tik interesanti!  Saeimu mēs vēlam reizi četros gados, balsot drīkst tikai 18 gadu vecuma slieksni pārkāpuši pilsoņi. Un, ja tu esi viens no viņiem, kāpēc nepiedalīties? Es katras vēlēšanas līdz šim esmu uztvērusi kā īpašu notikumu. Pats izvēlies iecirkni, aizej, pāršķirsti sarakstus, ievelc plusiņus, kādu izsvītro un pēc tam vēl pavadi vakaru pie TV ekrāna, sekojot līdzi rezultātiem! Tikai pasakiet man, ka tas nav izklaidējoši?"