Varbūt īsumā atgādini, kā un kāpēc otrdien notika Navaļnija tiesāšana?
Uģis Lībietis: Krievijas galvaspilsētas Maskavas tiesa otrdien izlēma nomainīt Kremļa kritiķim un opozīcijas aktīvistam Aleksejam Navaļnijam savulaik piespriesto nosacīto cietumsodu pret reālu brīvības atņemšanu uz trijiem ar pusi gadiem. Ņemot vērā, ka pusgadu Navaļnijs ir pavadījis mājas arestā, viņam ieslodzījumā nāksies pavadīt divus gadus un astoņus mēnešus. Šis spriedums izraisīja asu nosodījumu gan pašā Krievijā, gan citur pasaulē, jo tā dēvētajā “Yves Rochet” lietā Eiropas Cilvēktiesību tiesa Navaļniju savulaik jau bija daļēji attaisnojusi un Krievijas valsts pat viņam bija izmaksājusi kompensāciju. Taču nosacītais cietumsods joprojām bija spēkā un Federālais sodu izpildes dienests apgalvoja, ka Navaļnijs ir atkārtoti pārkāpis nosacītā soda noteikumus, jo nav ieradies atskaitīties drošības iestādēm. Jāatgādina, ka pēc saindēšanas mēģinājuma Navaļnijs vairākus mēnešus ārstējās Vācijā. Tiesa apgalvo, ka Navaļnijs jau pirms vairākiem mēnešiem ir bijis izveseļojies un vienkārši ir ignorējis savus pienākumus atskaitīties Krievijas varas iestādēm.
Jau visai drīz pēc šī sprieduma cilvēki izgāja Maskavas ielās un saskārās ar kārtējo milicijas brutalitāti. Kādi ir jaunākie dati?
Pēc tiesas sprieduma pasludināšanas Navaļnija štābs aicināja savus atbalstītājus pulcēties Manēžas laukumā. Taču laukums jau laikus tika nobloķēts un neoficiāla informācija liecina, ka tieši divu stundu ilgais pārtraukums tiesas procesā ir ļāvis sakoncentrēt pilsētas centrā OMON un Nacionālās gvardes spēkus.
Aicinājumam iziet ielās atsaucās vairāki tūkstoši cilvēku, kas, izkliedzot tādus saukļus kā “Krievija būs brīva”, “Krievija bez Putina”, “Nost ar caru” devās gājienā pa Maskavas ielām. Tur gan šiem cilvēkiem visai drīz nācās saskarties ar policijas vienībām, kas ļoti nežēlīgi daudzus no protestētājem sadzina šķērsielās, pagalmos, piekāva ar stekiem un aizturēja.
Kopumā pagājušajās diennakts laikā visā Krievijā ir aizturēti gandrīz 1400 cilvēku, no kuriem 1100 Maskavā.
Reāla cietumsoda piespriešana Navaļnijam ir izraisījusi asu nosodījumu gan pašā Krievijā, gan citur pasaulē, šo lietu dēvējot par politiski motivētu, par atriebību Navaļnijam un tā tālāk. Taču Navaļnija otrdienas runa tiesā jau tiek saukta par tādu, ko varēšot likt vēstures grāmatās.
Ja palasa komentārus pēc otrdien pasludinātā sprieduma, tad vairums komentētāju norāda, ka Aleksejs Navaļnijs savu reputāciju ir pacēlis daudz augstākā plauktiņā. Turklāt ne vairs kā vienkāršs pilsoniskais aktīvists vai blogeris, kā patīk saukt oficiālajām varas iestādēm, bet faktiski jau kā politiķis. Viņa otrdienas runa tiesā, kurā tika ļoti nopietni kritizēta gan pastāvošā sistēma, gan ielikteņi policijā un tiesās, gan arī pats prezidents Vladimirs Putins un viņa tuvākās aprindas, ir politiska uzruna. Tā ir politiska uzruna tautai.
Es ļoti šaubos, vai tuvāko gadu laikā Navaļnijam pašam būs iespēja piedalīties Krievijas politiskajā dzīvē, taču, manuprāt, pēc otrdienas sprieduma un sekojošajiem notikumiem Navaļnijs jau ir kļuvis par tādu kā pretošanās simbolu, ikonu. Mocekli, ja tā var teikt. Līdzīgi, kā savulaik, piemēram, pēdējās dienās bieži pieminētā Mjanmas līdere Auna Sana Su Čī, kura turpināja būt demokrātiskās kustības simbols, arī 15 gadus atrodoties mājas arestā.
Navaļnijam cietumā būs jāpavada 2 gadi un 8 mēneši – faktiski tieši tik ilgi, lai netraucētu nākamā Krievijas prezidenta izvēlēšanai, kas paredzēta 2024. gadā. Vismaz tāda izskatās Krievijas varas iestāžu loģika.
Kas tagad sagaida Navaļniju?
Navaļniju jau drīzumā varētu pārvest uz kādu no Krievijas Centrālā federālā apgabala kolonijām. Iespējams, pat kaut kur “piemaskavā”. Pēc citām ziņām, vismaz kādu laiku tas vēl nenotiks. Pirms tam gan 10 dienu laikā ir iespējams šo spriedumu pārsūdzēt, un nevienam nav šaubu, ka tas notiks. Iepriekš jau ir bijis precedents, kad tā dēvētajā “Kirovļes” lietā Navaļniju notiesāja, ielās izgāja cilvēki, un Navaļniju visai drīz atbrīvoja. Kā “Eho Moskvi” [radio stacija] norādīja politologs Valērijs Solovejs – šoreiz viss būs atkarīgs no augstākās varas un no notikumu dinamikas.
Kā vērtējama otrdien notikusī ārvalstu diplomātu delegācijas klātbūtne tiesas sēdē?
Es jau otrdien arī tviterī rakstīju, ka man personiski tas likās visai dīvains un atzīšos – neredzēts gājiens. Lai arī paši diplomāti pēc tam skaidroja, ka ārvalstu diplomātisko pārstāvniecību darbiniekiem šāda prakse esot ierasta. No malas tiešām tas var izskatīties pēc sava veida spiediena uz tiesu. Taču, visticamāk, diplomātu klātbūtne nebija domāta pievērsta vis tiesai, bet gan, ja tā var teikt, patiesajiem sprieduma pieņēmējiem. Un otrdienas vakarā jau minētais Valērijs Solovejs, kurš skaitās ļoti informēts cilvēks, stāstīja, ka vēl pirms tiesas sēdes caur diplomātiskajiem kanāliem esot izteikti draudi par iespējamām sankcijām pret tuvākajām Putina aprindām. Tāpēc arī diplomātu dalība tiesas sēdē esot šo draudu turpinājums. Nu, lai arī kuram šajā situācijā ir taisnība, viens ir skaidrs – šādai klātbūtnei bija arī simbolisks vēstījums: Navaļnijs un viņa vēstījums un idejas nav vienaldzīgi citur pasaulē. Un ar to ir jārēķinās. Un par to, ka šis vēstījums tika saklausīts, liecina kaut vai Krievijas Ārlietu ministrijas visai asā reakcija.
Nākamajā nedēļā uz Maskavu ir solījies doties Eiropas Savienības augstais pārstāvis ārlietās Žuzeps Borels.
Šī būs lieta, kurai būtu jāpievērš īpaša uzmanība. Borels, kuru starp citu ne reizi vien ir saukuši par Maskavai simpatizējošu politiķi, lai arī kopš stāšanās amatā viņš pret Maskavu ir bijis visai stingrs, ir paziņojis, ka ielūgums no Sergeja Lavrova ir saņemts jau pirms vairākiem mēnešiem un tagad būtu īstais laiks doties uz Krieviju, paust Eiropas Savienības bažas par notiekošo, izklāstīt mūsu skatījumu uz cilvēktiesību jautājumiem, likuma varu… “bla bla bla”. Ļoti daudzi komentētāji šajās dienās norāda, ka pirmais, ko Borelam vajadzētu izdarīt, ir šo vizīti atcelt. Līdz šim Borels ir tikai nosodījis Alekseja Navaļnija notiesāšanu un pieprasījis viņa atbrīvošanu, kā arī aicinājis Krieviju ievērot savas starptautiskās saistības.
Nevilšus nākas uzdot jautājumu – kas tālāk? Vai Krievijā ir iespējams Ukrainas vai Baltkrievijas scenārijs?
Pirms apmēram nedēļas viena mana baltkrievu drauga ziņu lentē izskanēja šāds apgalvojums: baltkrieviem trūkst Navaļnija, bet Navaļnijam trūkst Baltkrievijas pilsoniskās sabiedrības. Un kaut kur es šajā izteikumā tiešām saredzu daļu patiesības. Man nav pārliecības, ka no 100 miljoniem Navaļnija filmas skatītāju piecelties no dīvāniem un iziet ielās ziemas laikā ir gatavi kaut 10 miljoni. Ja pat tas būtu miljons, Krievijai tas būtu daudz. Un, iespējams, pat nepanesami daudz. Bet šāda skaita nav. Vai Navaļnija notiesāšana kaut ko dos? Droši vien. Bet te sāksies tā pati problēma, kas Baltkrievijā – Krievijā nav spēcīgu opozīcijas politiķu. Sistēma ir izveidota tā, lai tādu nebūtu! Un arī spēka struktūras tiek barotas tā, lai nekādi lieki un nevajadzīgi alternatīvi viedokļi netiktu kultivēti vai atzīti par gana labiem esam.
Par Ukrainas scenāriju? Es neredzu ne mazāko signālu, ka Maskavā, Sanktpēterburgā vai Vladivostokā varētu parādīties barikādes! Un es domāju, ka sabiedrībai ir pietiekami labi izskalotas smadzenes par to, ka tādu bardaku, kā Maidans izraisīja Ukrainā, Krievijā pieļaut nedrīkst. Un šajos svārstīgajos laikos pārbaudītās vērtības un stabilitāte tomēr ir svarīgāka.
