Bernārs Sordē: Eiropas atjaunotnei ir nepieciešama kolektīvā iztēle

Sordē uzskata, ka mēs „attīstīsimies līdzi laikam, iztēles radītā formā [..]”, būsim „spiesti domāt mītiski un vienlaikus sekot līdzi realitātei”, un „Eiropu veidos pasaulskatījums, kam pamatā ir Homo-Natura alteritas kolektīvā iztēle; visdažādākās ticības, kam kopīgais ir Homo-Natura alteritas izvirzīšana centrā”. Visu pārējo vidū ir izceļami divi koncepti: „Homo-Natura alteritas” – „cilvēks ciešā saiknē ar dabu, kas rūpējas par otru un rosina pārmaiņas” sevī, sabiedrībā, Eiropā un pasaulē; un „formas” – „vietēja un starptautiska mēroga, atbrīvojošas, demonetizētas, vienlīdzību vairojošas”. Konstatējot, ka „formas tiek iznīcinātas, un vienīgās, kas vēl pastāv, ir nauda”, Bernārs Sordē mudina tās „izgudrot no jauna”.

---

„Izmantojot iespēju viesoties Briselē, es vēlējos runāt par to, kā manis nupat izklāstītās domas [2] var pielietot, lai no jauna definētu Eiropas nākotni. Manas domas par Eiropu, kas sasaucas ar citiem, man tuviem filozofiem, it īpaši [Džordžo] Agambēnu [..] var strukturēt divās dimensijās. Pirmā skar kolektīvo iztēli par Eiropu, un otrā – šīs iztēles konkretizāciju.

Pirmo – kolektīvās iztēles – dimensiju pārsvarā raksturo mums visiem labi zināmais stāsts par Eiropas izcelsmi. Kā jūs zināt, Zevs, kuru bija savaldzinājis Eiropas, Tīras (kas atrodas tagadējā Libānas, nevis Eiropas teritorijā) karaļa meitas skaistums, iemiesojās vērsī, pievilināja viņu, un Eiropa, vērsim ragos turoties, tika aizvesta līdz pat Krētas salai. Viņiem dzima trīs bērni: Mīnojs, nākamais Krētas valdnieks, Radamantijs – gudrības iemiesojums (šim tēlam jau no sākta gala ir pasaules dimensija, ko ir vērts pētīt dziļāk) un Sarpēdons, kurš devās uz Mazāziju un tāpēc saistās ar tā dēvēto Eiropas koloniālo kolektīvo iztēli. Vēsturnieks Hērodots vēstīja, ka grieķi mēdz iedalīt pasauli trīs daļās: Āfrikā, Āzijā un Eiropā. Tas jau liecina par to, ka Eiropai ir pasaules mēroga loma.

Šī kolektīvā iztēle par Eiropu ļāva identificēties ar Universālo, kas tika skaidrots teorētiski, zinātniski un matemātiski. Hēgelis vēlāk rakstīja par patības universālumu, kas identificējas ar Universāluma identitātes tukšumu; par abstrakti brīvo „es” un abstrakto Universalitāti. Tātad līdz ar Eiropu radusies doma par Universālo. Tāds, lūk, ir pirmais, teogoniskais kolektīvās iztēles veids, kas sakņojas Eiropas vēsturē.

Otrs kolektīvās iztēles veids radis izpausmi likumos, lai mēģinātu strukturēt iepriekšminēto „tukšumu” Eiropā un ārpus tās. Pēc tam, kad Otrs, filozofiski izsakoties, tika ieraudzīts tajā pašā situācijā, Universālais tika apšaubīts, lai atbrīvotu Otru – personisko, īpašo. Tiesības kļuva par tiesībām uz brīvību un veidoja tiesiskas valsts būtību, paredzot likuma subjektu vienlīdzību likuma priekšā un tai pašā laikā – tiesu varas neatkarību. Tādējādi

otrais kolektīvās iztēles veids balstās nevis vairs teogonijā, bet gan likumos.

Trešais kolektīvās iztēles veids ir post sapiens iztēle, ko mēs dēvējam par Homo-Natura alteritas kolektīvo iztēli. Izmantojot izdevību, vēlos pateikties Latvijas Republikas Saeimas deputātiem, kas pavadīja ar mums daudz laika, lai iztirzātu Homo-Natura alteritas kolektīvo iztēli [3]  Kā tā izpaužas? – Homo-Natura alteritas nozīmē uzņemties rūpes par otru, bet ne tikai. Tas nozīmē uzņemties rūpes arī par dabu, bez kuras mūsu dzīve vairs nav iedomājama. Homo-Natura alteritas nozīmē uzņemties rūpes par otru, lai dzīve vispār būtu iespējama. Šī dimensija sakņojas Eiropā, lai pēc tam aptvertu pasauli. Mūsu skatījumā, tai ir sešas iezīmes.  

Pirmkārt, Homo-Natura alteritas iztēlei piemīt līdzdarbība-sadarbība ar pārējo pasauli, kas izpaužas kopā dzīvošanas „sociālajā vienotībā”. Tās pamatā nav apmaiņa ar finanšu un citiem datiem, bet gan apmaiņa ar savstarpēju sapratni.

Otrā Homo-Natura alteritas iezīme – mītu, kas veido kolektīvo iztēli, būtu jāapskata nevis no figūru [t.i. Dieva – cilvēka saiknes], bet gan no antropo-eiropeiska tīklojuma skatu punkta.

Trešais elements, kas raksturo Homo-Natura alteritas kolektīvo iztēli, ir uzņēmumu sairšana. T.s. GAFA [4], lielās kompānijas, kas aizstājušas politiku, sadalīsies iespējami daudz autonomos un solidāros pētniekos un sava amata meistaros. Vidējā un ilgtermiņa perspektīvā (nebīstoties tieši no ilgtermiņa perspektīvas) viņiem būs jāapvienojas... šiem pētniekiem un sava amata meistariem būs jākļūst neatkarīgiem, jāveido tas, ko līdzās Agambēnam mēs uzskatām par dzīves formām. Tas nedaudz līdzinātos klosteriem, par ko es runāju iepriekš [5], jo pētnieki un amata meistari paši izstrādātu šai kopā dzīvošanai nepieciešamos noteikumus. Dzīves formu izgudrotāji nodarbotos ar to, kā radīt unikālo jeb vienreizējo, nevis vairot patērēšanu. Savos darbos esmu apskatījis patērēšanas izzušanu par labu unikālajam, kas vairotu drošību pasaulē, līdzīgi kā savulaik to paveica klosteri.    

Ceturtā Homo-Natura alteritas iztēles iezīme ir pasaulaptveroša Universitāte. Ar pasaules mēroga Universitātes koncepciju mēs sastapāmies jau iepriekšējā tekstā [6]. Ar pasaulaptverošu Universitāti cieši saistīta ir pasaules mēroga kompaņonāžas[7] un brīvas zināšanu un prasmju apmaiņas koncepcija. Pasaulaptveroša Universitāte atšķiras no šodienas, drīzumā biržā kotētās Universitātes... Tā veido atspēriena punktus un koordinē kompanjonu apmaiņu starp dažādām zemēm; kompanjoni vienlaikus nodod tālāk zināšanas un prasmes un mācās paši.

Piektā Homo-Natura alteritas iezīme ir Mākslas nozīme. Ir runa par Mākslu kā jaunradi, par ticību Mākslai, estētiku un ētiku, Mākslu kā dzīves formu, kas ir „saimes galds”, pretēji mākslai nometnēs. Ja mums būtu vairāk laika, es labprāt stāstītu par draudzību ar mākslinieku Marianu[8], kurš piedzīvoja koncentrācijas nometni un vēlāk savās gleznās vērsās pret nometnēm [..] Viņš bija ebreju-poļu izcelsmes mākslinieks, atstāja ievērojamu skaitu darbu, kas lielākoties glabājas Spertus fondā Čikāgā. Ja jums ir iespēja būt ASV, aicinu jūs apskatīt viņa darbus. Ceru, ka drīz varēsim redzēt tos arī kādā no Eiropas muzejiem.

Un pēdējā, sestā Homo-Natura alteritas kolektīvās iztēles dimensija ir Kultūra, kas tiek definēta kā palīdzība saprast tālāk par tehniku – nanotehnoloģiju, biotehnoloģiju, informātiku, kognitīvismu... Tāda Kultūra sniedzas daudz tālāk par trešo industriālo revolūciju, datismu, internetu, mākslīgo intelektu, Uber, nemateriālo saziņu...  

Virtuālās komunikācijas attīstību, šķiet, būtu svarīgi izvērtēt caur spēcīgu kultūras prizmu.

Neizvēršot tālāk kolektīvās iztēles dimensiju, vēlos aicināt paturēt prātā trīskāršo struktūru: teogonijā balstītā kolektīvā iztēle, likumos balstītā kolektīvā iztēle un Homo-Natura alteritas kolektīvā iztēle, jo tās visas ļauj novērtēt aizvien pieaugošo Eiropas nozīmi. Visticamāk tieši par to būtu vajadzējis runāt Atēnās[9]; cerams, ka Romā [izstrādājot jaunu līgumu] tomēr izdosies panākt iekavēto Eiropas ilgtermiņa vīzijas izstrādē.

Pēc Eiropas kā kolektīvās iztēles un universālisma es vēlos pievērsties Eiropai, kas konkretizē Homo-Natura alteritas kolektīvo iztēli. Tā tiek konkretizēta, pirmkārt, uzlūkojot Cilvēku-saiknē-ar-Dabu (vēlos uzsvērt šo dualitāti – Cilvēks un Daba) kā pārmaiņu izraisītāju sevī pašā. Otrkārt, darot sevi labāku, kļūstot stiprākam, Cilvēks-saiknē-ar-Dabu spētu mainīt arī sabiedrību Eiropas un pasaules mērogā.

Un visbeidzot, Homo-Natura alteritas kolektīvās iztēles konkretizācija izpaustos kā Cilvēka-saiknē-ar-Dabu iedarbība uz pasaules pārveidi caur Eiropu. Visus trīs iepriekšminētos Eiropas veiktos pasaules pārveides procesus vēlos izteikt Reimona Rujēra (kurš bija īsts skolotājs un draugs) triangulācijās.

Pirmā (skat. attēlu Nr. 1) triangulācija attēlo Cilvēku-saiknē-ar-Dabu, kurš pārveido pats sevi. Tajā, manā skatījumā, būtu trīs elementi. Pirmkārt, antropiskais princips. Mēs zinām, ka Visums ir veidots tā, lai būtu iespējama dzīve, mūsu dzīve. Ja Visums nebūtu antropisks, mūsu nebūtu. Šis princips liek mums iedziļināties fizikā un ķīmijā, jo zinātnieki ir identificējuši, ka antropisko principu veido 19 konstantes. Taču, visticamāk, to skaits ir 25 – 26, jo kā gan citādi varētu izskaidrot cilvēka sociālo dzīvi? Līdzās gravitācijas spēkam un tamlīdzīgām konstantēm, kas dara iespējamu mūsu fizisko pastāvēšanu, ir arī tādi pastāvīgie lielumi, kas padara iespējamu kopā dzīvošanu. Šīs konstantes ir pretējas karam un, balstoties uz tām, jāveido tādas konstrukcijas, kas atbilst dzīvei un kopā dzīvošanai. Konstrukcijas, kas pieļauj karu, ir nosodāmas.

Pirmajā triangulācijā ir vēl divi elementi, proti, tādas demokrātijas izveide, kam pamatā ir dzīves formas un nevienlīdzību mazinošu dzīves formu radīšana, piemēram, nepieļaujot divu ātrumu izglītības vai veselības sistēmas.

Kā gan citādi būtu iespējams nepieļaut divu ātrumu izglītības un veselības sistēmas, ja ne izgudrojot jaunas dzīves formu koncepcijas?

Lūk, pirmā – Cilvēka-Dabas – triangulācija, kas nostiprina Cilvēka-Dabas pozīcijas un iekārto dzīves telpu.

Otrajā triangulācijā (skat. attēlu Nr. 2) attēlota Cilvēka-saiknē-ar-Dabu iedarbība uz sabiedrību Eiropā un pasaulē. Arī šajā triangulācijā ir trīs elementi. Pirmkārt, radīt unikālo iepretim patērēšanai. Ja viss tiktu iecerēts kā vienreizējs, ikvienam pētniekam un amata meistaram būtu darbs. Šādi veidota Eiropa nepazītu bezdarbu. Otrais triangulācijas elements – sadarbība kosmopolītiskā dažādībā, iekļaujot visus – vīriešus, sievietes... dzīves telpā, kur nebūtu pionieru jeb start-ups, bet kas būtu normāla, dažādībā balstīta. Trešais elements ir autonomijas un solidaritātes princips (par ko drīzumā gaidāma publikācija[10]), kas veido dzīves formu saķeri, šo formu pašsavienošanos. Kā tas notiek? – Veidojot dzīves formu tā, lai tā būtu autonoma un vēl vairāk – radītu ar pārpalikumu, tādējādi sniedzot solidāru palīdzību citām dzīves formām.

Trešā triangulācija (skat. attēlu Nr. 3) – Cilvēks-saiknē-ar-Dabu caur Eiropu pārveido pasauli. Arī šeit ir trīs elementi. Pirmais ir pasaulaptveroša Universitāte. Tā ir saslēgta vienā kopīgā tīklā, izslēdz pakalpojumu komercializāciju un ievieš Kopējo Universitātes politiku. Šī politika sniedzas pāri Eiropas robežām un ir vairāk nekā īslaicīga palīdzība studentiem no dažādām Eiropas valstīm; tā  īsteno kompaņonāžu un ievieš tīklveida sadarbību starp dažādām, hipokratizētām disciplīnām, t. sk. politiķiem.

Otrais triangulācijas elements ir transcendence, kas sniedzas pāri pasaulei un, protams, pāri politikai – līdz ar nozīmi, kas piešķirta Mākslai, ētikai un estētikai. Trešais elements ir brīva zināšanu un prasmju kustība. Mēs tai pieskārāmies, runājot par kolektīvo iztēli un minam to arī šeit – iztēles konkretizācijā, jo es neredzu, kādēļ brīvas preču un finanšu plūsmas apstākļos noteicošā nevarētu būt brīva zināšanu un prasmju aprite.

Kopsavelkot iepriekš izklāstītās triangulācijas, Homo-Natura alteritas kolektīvās iztēles konkretizācija izpaužas trīs Universālismos: Dzīves formu, Autonomijas un solidaritātes un Zināšanu jeb Enciklopēdiskajā Universālismā. Tas liktu izzust monopoliem, oligarhijām un izveidotu Sociālo vienotību.

Šādi, mūsu skatījumā, būtu organizēta Eiropa. Tā būtu trešās – Homo-Natura alteritas – kolektīvās iztēles piepildījums; visas dažādās ticības pozicionē Homo-Natura alteritas Eiropas centrā; Homo-Natura alteritas uztver migrāciju kā nevienlīdzības pašizlīdzināšanu... vajadzības izglītībā un veselībā liek kopīgiem spēkiem veidot tādas dzīves formas, kas izskauž nevienlīdzību.

In fine, Eiropas nākotnes veidošana atbilst ceturtajai triangulācijai, kas ietver šādus elementus (skat. attēlu Nr. 4): trešā – Homo-Natura alteritas – kolektīvā iztēle, Ticību vienotība un Zināšanu vienotība. Turklāt Eiropa nekādā ziņā nav reducējama uz sarunām starp vienu vai otru valsti vai tikai dažām, tā pilnīgi noteikti aptver visas kultūras”. 

 

            Bernārs Sordē – noslēguma vietā...

            „Es vēlētos pateikties visiem klātesošajiem. Kopā ar domubiedriem mēs aicinām rīkoties, lai mūsu izstrādātās idejas būtu noderīgas un atbalstītu Eiropu. Mana ticība Eiropai ir stipra. Tā man un mums prasa nekļūdīties, katrā ziņā, virzīt uz priekšu konkrētas idejas. Domubiedru grupa, ko es pārstāvu, aicina virzīt domas kopīgiem spēkiem. Kad es minēju Latvijas parlamentu, pirms četriem vai pieciem gadiem es nebūtu varējis iedomāties, ka parlamentārieši būtu ieinteresēti uzklausīt mūsu idejas un domāt citādāk. Interesi par šīm idejām ir izrādījusi Vācija, lai bagātinātu Francijas-Vācijas dialogu, uz ko es atbildu ar stingru apņemšanos Latvijas labā, jo es tiešām uzskatu, ka nevienai zemei, nevienam cilvēkam nav liegts domāt. Domāšanā par Eiropas nākotni monopolu nedrīkst būt”.  

 

No franču valodas tulkojusi Kristīne Našeniece

 

[6] Ibid.

[7] Kompaņonāža (fr. val. compagnonage) – praktisks ar dažādiem amatniecības veidiem saistītu zināšanu un identitātes pēctecības nodrošināšanas tīkls. Kompaņonāža iekļauta Cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā (UNESCO Latvijas Nacionālā komiteja). Latvijā viduslaikos bija plaši izplatītas amatnieku brālības, kam ir līdzība ar kompaņonāžu. – tulk. piez.

[8] Maryan S. Maryan (1927 – 1977) – tulk. piez.

[9] Atsauce uz Francijas prezidenta E. Makrona runu par Eiropu Atēnās 2017. gada 7. septembrī. – tulk. piez.

[10] Bernārs Sordē atsaucas uz 2016. gadā tapušo manuskriptu „Tiesības dzīvot kopā. Autonomijas un solidaritātes princips”. – tulk. piez.