2. Ome
Vienīgais veselību izstarojošais mūsu palātā bija ābols uz naktsskapīša. Liels, sārts ar spīdīgiem vaigiem. Tik skaists, ka izskatījās mākslīgs. Gandrīz tikpat, cik pie omītes atnākušās vedeklas smaids.
Viņa nāca katru dienu. Nesa augļus un nervozi trinās, lai ātrāk varētu iet prom.
Ome ar’ laimīga par viņas vizītēm neizskatījās. Vairāk viņa gaidīja mazdēlu, kas tika ņemts līdz, bet, ieķēries vedeklas rokā, turējās aiz tās muguras. Omes mēģinājumi ieinteresēt mazo sarunai vienmēr beidzās neveiksmīgi. Mazais, aizgriezis seju, tēloja, ka nedzird. Dēls pie viņas nenāca. Acīmredzot šo pienākumu deleģējot abiem ģimenes locekļiem. Citu apmeklētāju viņai nebija. Pēc viņu vizītēm ome ar rokām aizsegusies klusi šņukstēja un atnestos kārumus izdāļāja nodaļā esošajām pacientēm.
Torīt palātā izcēlās juceklis. Daktere piepaceltā tonī strostēja omi. Viņa bija atteikusies no zālēm un plānotās operācijas. Ārste, mēģinot pārliecināt omi, stāstīja šausmu lietas, kas ar viņu notiks, ja tik brutāli ignorēs nozīmēto ārstēšanos. Slimība jau tā esot ielaista. Ome spītīgi turējās pie sava.
Kad ārste paziņoja, ka tādā gadījumā ome jāizraksta no slimnīcas un jāsūta mājās, viņa satrūkās. Kā mājās?! Viņa taču slima.
"Dod pieci" akcija
Laikā no 15. līdz 21.decembrim jau trešo gadu norisināsies Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas labdarības akcija „Dod pieci”. Šogad akcijā vāks ziedojumus onkoloģijas pacientu psiholoģiski sociālajai rehabilitācijai. Vairāk te.
Pārējie stāsti:
