Priekšlikumu ļaut Saeimas un Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās startēt tikai tām partijām, kuru rindās ir vismaz 500 biedru, 2014.gada novembrī izteica iepriekšējā Valsts prezidenta Andra Bērziņa izveidota eksperta grupa, kas tādā veidā saredzēja iespēju uzlabot Latvijas politiskās sistēmas kvalitāti.
Atbalstu šai iniciatīvai, stājoties amatā, izteica arī pašreizējais Valsts prezidents Raimonds Vējonis.
23.februārī Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību lietu komisija atbalstīja šos Saeimas un EP vēlēšanu likumu grozījumus trešajā lasījumā, un to atbalstītāji norāda, ka tādējādi parlamentos nevar iekļūt politikā īslaicīgi vai no atsevišķu finansētāju ļoti atkarīgi politiķi. Turklāt vēlēšanās vairākas partijas var apvienoties vienā apvienībā un veidot vienu sarakstu, kopā sapulcējot vismaz 500 biedru.
Tomēr likumprojekts ir izsaucis asas juristu un politiķu debates, to kritizēja arī konstitucionālo tiesību jurists Egils Levits, kurš norādīja, ka topošās likuma izmaiņas ir pretrunā ar demokrātijas principiem, jo Latvijā tikai partijas var izvirzīt kandidātus vēlēšanās.
Savukārt politologs Jānis Ikstens norāda, ka nav skaidri šo grozījumu mērķi un šķiet, ka to mērķis varētu būt tā saucamā „partiju karteļa” izveide, kas „iecementē” pašreizējo partiju valdīšanu, iznīdējot to dzīvelīgumu. Neapmierināta ir arī daļa Saeimā pārstāvēto deputātu partijas, piemēram, „No sirds Latvijai”, kas norāda, ka tādējādi mazināsies Latvijas pilsoņu iespējas piedalīties varas procesos. Tāpēc tā pieļauj, ka par grozījumiem varētu sūdzēties Satversmes tiesā un Eiropas Cilvēktiesību tiesā.
Dati: Partiju reģistrs 2015.gadā
