Aktuāli

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis par Inta Ķuža darba termiņa pagarināšanu

Aktuāli

LR korespondents Uģis Lībietis par ASV prezidenta amata kandidātu pēdējām debatēm

Vita Anstrate par skolotāju algu reformas rezultātiem

LSM infografika: Pirmie secinājumi pēc skolotāju algu reformas

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Skolotāju algas likme valstī vidēji palielinājusies 72% izglītības iestāžu, tomēr teju katrā skolā ir gan ieguvēji, gan zaudētāji. Šādas tendences iezīmējas Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) apkopotajos datos. Kopumā atalgojums visvairāk samazinājies tiem pedagogiem, kas ieguvuši augstākās kvalitātes pakāpes, tātad uzskatāmi par vieniem no labākajiem skolotājiem Latvijā. 

Vairumā skolu jeb 72% no visām izglītības iestādēm pedagogu algas likme, kas ir atkarīga gan no valsts dotācijām, gan pašvaldību līdzfinansējuma un bērnu skaita skolā, ir palielinājusies, 28% skolu tā ir sarukusi. Taču ne visiem vienas skolas skolotājiem situācija ir vienāda – katram algas izmaiņas ir individuālas.

Kopējais finansējums daudzviet Latvijā palielinājies, izņemot 11 pašvaldības, kur pārdalītā nauda šogad ir mazāka, nekā pērn, un tas saistīts ar skolēnu skaita sarukumu šajās teritorijās.

Lai gan daudzviet finansējums algām ir lielāks, jāņem vērā, ka audzis arī skolēnu skaits, kas jāmāca. Līdz ar to skolotāju reālais atalgojums pat samazinoties.

Rīgā aptuveni trešajai daļai skolotāju algas samazinājušās, lai gan kopējais skolēnu skaits šajā mācību gadā audzis par aptuveni tūkstoti bērnu. Šādai situācijai reformas rezultātā it kā nevajadzētu būt, jo mērķis bija algu kāpināšana. No otras puses, turpat pusei pedagogu galvaspilsētā algas ir pieaugušas. 

Arodbiedrība situāciju Rīgā un lielajās republikas pilsētās, kā arī Pierīgas novados skaidro ar to, ka izvēlētās proporcijas skolēnu skaitam pret skolotāju klasē nespēj nosegt visu nepieciešamo un ka vienlaikus algai augusi arī pedagogu slodze.

Turklāt vairāk zaudē tie, kas ieguvuši augstākās kvalitātes pakāpes un iepriekš par kvalitāti saņēmuši piemaksas gan konsultācijās, gan vadot zinātniskos darbus.

Izglītības ministrija skaidro, ka piemaksu sistēma esot reformēta, jo finanšu līdzekļi ir ierobežoti. Šogad kvalitātes pakāpēm tērēti 12 miljoni eiro. Jāņem vērā, ka katru gadu pieaug skolotāju skaits, kas iegūst jaunu kvalifikāciju, taču šim pieaugumam neseko naudas kāpinājums. Iepriekš IZM to lūgusi ik gadu palielināt Finanšu ministrijai, kas tam vairs nepiekrīt.

Samaksa par kvalitātes pakāpēm vidēji šogad samazinājusies par 50%.

Reformas rezultātā ieguvēji varētu būt atbalsta personāls, piemēram, logopēdi, speciālie pedagogi, karjeras koordinatori, kam minimālais atalgojums par pilnu darba slodzi audzis līdz 680 eiro. Tomēr finansējums, ko drīkst tērēt atbalsta personāla atalgojumam, ir ierobežots, tāpēc šie speciālisti nereti strādās vien pusslodzi. 

Kopumā algas augot arī bērnudārzos līdz ar noteikto minimālo samaksu un interešu izglītību, taču arī ne vienmēr. Daudzi gadījumi jāvērtē individuāli.

Viens no būtiskākajiem arodbiedrības iebildumiem saistīts ar finansējuma samazinājumu speciālajās izglītības iestādēs, internātskolās un rehabilitācijas centros. Nauda sarukusi vairāk nekā par 250 000 eiro. 

Novados ir krietni mazāks skolēnu – skolotāja proporcijas koeficients, tāpēc šajās skolās, kas ir it kā līdzīgas mazākām skolām galvaspilsētā vai tās tuvumā, ir labvēlīgāks koeficients, tātad lielākas algas. 

Taču laukos proporcija ar skolēnu un skolotāju skaitu kopumā ir palielinājusies. Līdz ar to lauku skolās pašlaik esot vērojama vēl sliktāka situācija, nekā bijusi iepriekš. Īpaši skolās, kur audzēkņu skaits nesasniedz simtu, algas samazinās, vienlaikus samazinoties likmēm jeb slodzei.

Turklāt arī novados zaudētāji ir tie pedagogi, kam ir kvalitātes pakāpes un kas turpmāk arī nesaņems papildu samaksu par kvalitāti konsultācijās vai zinātniskajos darbos. Tieši pateicoties šīm piemaksām, iepriekš varējuši nopelnīt.

Ziņots, ka valdība jūlijā apstiprināja skolotāju atalgojuma reformas ieviešanu un algas palielināšanu pakāpeniski no šī gada 1.septembra. Reformas rezultātā minimālo atalgojumu par vienu pedagoģisko likmi palielinās no pašreizējiem 420 eiro līdz 680 eiro, taču vienlaikus tiek pārskatītas skolēnu un pedagogu skaitliskās proporcijas un pedagogu darba slodzes.

Pirmie aprēķini pēc algu izmaksas pēc jaunā modeļa liecina, ka pedagogu atalgojuma likme pieaugusi vidēji 558 jeb 72% Latvijas izglītības iestāžu. Šāds rādītājs vēl nenozīmē, ka 72% izglītības iestāžu visiem skolotājiem būtu algas pieaugums. Kādam var būt liels pieaugums, bet citam arī samazinājums. Arodbiedrībai dati par konkrētu skolotāju algām nav pieejami.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti