Autori: Andris Saulītis (Sociālās atmiņas pētniecības centrs), Mārtiņš Kaprāns (Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūts) un Liene Rubane.
Brīvvalsts laiku kā ļoti labu vai drīzāk labu vērtē 55% iedzīvotāju, Ulmaņlaikus – pat 60%, kas ir augstākais pozitīvais novērtējums no visiem aptaujā iekļautajiem periodiem. Tomēr vērtējumā par ikvienu vēstures periodu vērojamas būtiskas atšķirības atkarībā no tā, kādā valodā galvenokārt sarunājas indivīds savā ģimenē. Proti, latvieši vispozitīvāk vērtē Ulmaņlaikus, kamēr krievvalodīgo vidū tie ir padomju laiki.
Savukārt pašu nesenāko periodu vērtējumā – Atmodas un neatkarīgās Latvijas laiku (kopš 1991. gada) aizvien vairāk iedzīvotāju novērtē pozitīvi, liecina dažādu aptauju salīdzinājums. Vienlaicīgi pretējā virzienā mainījies neseno vēstures periodu vērtējums: gan Atmodu, gan pašreizējo vēstures posmu pozitīvi vērtē ievērojami vairāk latviešu nekā iepriekšējās aptaujās.
Svētku un atceres dienu pieminēšanas prakses
Līdzīgi kā 2012. gada aptaujā, arī šogad respondentu atbildes liecina, ka no oficiālajām svētku un atceres dienām lielāko daļu sabiedrības spēj mobilizēt divas dienas: visvairāk 18. novembris (to ir atzīmējuši 72% iedzīvotāju), kā arī Lāčplēša diena (attiecīgi 57%). Abos gadījumos vērojams neliels pieaugums salīdzinājumā ar iepriekš veiktajām aptaujām, bet tas nav statistiski nozīmīgs.
Populārākajās svētku dienās – 11. un 18. novembrī - visbiežāk iedzīvotāji apmeklē publiskus pasākumus, retāk to piemin vien ģimenes un draugu lokā. Jaunākie dati liecina, ka ir nozīmīgi pieaudzis krievvalodīgo skaits, kuri svin Lāčplēša dienu (36% šī gada aptaujā iepretim 32% pirms pieciem gadiem). Savukārt 18. novembris ir vienīgā oficiālā piemiņas diena, kuru atzīmē vairāk nekā puse Latvijas krievvalodīgo jeb vidēji 56%, bet šajā desmitgadē tas nav būtiski mainījies.
Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas dienu 4.maijā svin aizvien vairāk Latvijas iedzīvotāju. Kā redzams, šai svētku dienai ir izteikta pozitīva dinamika: kopš 2010. gada to iedzīvotāju skaits, kuri atzīmē šo dienu, ir pastāvīgi pieaudzis no gandrīz 23% līdz nepilniem 29% šobrīd. Tādējādi šobrīd ir sasniegts vēsturiski augstākais punkts 4. maija svētku svinēšanā kopš 2010. gada, kad aptaujās šāds jautājums uzdots.
Turklāt aizvien vairāk iedzīvotāju apmeklē tieši publiskos pasākumus, kas rīkoti par godu šai atcerei (2012. gadā – 16%, 2017. gadā – nepilni 20%), savukārt atzīmēšana ģimenes un draugu lokā palikusi nemainīga – ap 9%. Vairums svinētāju gan ir latvieši (37%), mazāk krievvalodīgo (16%). Latviešu vidū to daudz biežāk svin tie, kuri pozitīvi vērtē Atmodas laiku, krievvalodīgo vidū tam attiecībā uz 4. maija svinēšanu nav nozīmes.
Kopumā Latvijas sabiedrībā kopš 2010. gada nav būtiski mainījies to iedzīvotāju īpatsvars, kuri atzīmē Uzvaras dienu.
Tomēr šīs dienas piemiņai ir izteikta etnolingvistiskā polarizācija. Proti, aptauju dati liecina, ka to krievvalodīgo daļa, kas atzīmē Uzvaras dienu, pēdējo desmit gadu laikā saglabājusies nemainīga.
Iecietība pret atšķirīgu vēstures skatījumu
Latvijas sabiedrība piecu gadu laikā kļuvusi iecietīgāka attiecībā uz sociālo atmiņu, jo būtiski pieaudzis to iedzīvotāju skaits, kuri uzskata par pieņemamu, ka dažādas cilvēku grupas dažādi skaidro Latvijas 20. gadsimta vēstures notikumus.
Turklāt būtiski sarucis tieši to iedzīvotāju skaits, kuri "pilnībā nepiekrīt" šim apgalvojumam (no 16% pirms pieciem gadiem uz 11% šogad), liberāla vēstures skatījuma piekritēju skaitam sasniedzot 55% šī gada aptaujā.
Kopumā gan latviešu, gan krievvalodīgo vidū samazinājies tieši neiecietīgas attieksmes paudēju skaits (par sešiem procentpunktiem salīdzinājumā ar 2012. gada aptaujas datiem). Vienlaicīgi latviešu vidū ir būtiski mazāk indivīdu, kas neiebilst pret atšķirīgu vēstures izpratni dažādās sabiedrības grupās. Ja krievvalodīgo vidū tādu ir aptuveni 62% iedzīvotāju, tad latviešu vidū līdzīgi domā tikai aptuveni puse iedzīvotāju.
Tāpat vairums iedzīvotāju uzskata, ka par vēstures notikumiem, kuros nevalda vienprātība, būtu mazāk jādiskutē. Visbiežāk šim apgalvojumam piekrīt Latgalē dzīvojošie Latvijas iedzīvotāji.
Precīzāk, ja pārējos Latvijas reģionos aptuveni 50% iedzīvotāju uzskata, ka mazāk būtu jārunā par pretrunīgi vērtētiem vēstures notikumiem, tad Latgalē šādu iedzīvotāju īpatsvars ir ap 70%.
