Savukārt riebums un nepatika pret skriešanu rodas tad, ja kaut ko dara nepareizi, piemēram, ļoti īsā laikā cenšas sasniegt labus rezultātus. Cilvēki vienkārši nezina, kā pareizi skriet, jo informācijas mūsdienās ir par daudz, cilvēks apjūk.
Višķere arī atzina – jāsāk ar skriešanu lēnām un zema pulsa zonā, lai vislabāk trenētu sirdi un gūtu labākos ieguvumus no skriešanas, arī baudu. Tāpat būtiska loma ir pareiziem apaviem. Šie divi faktori, viņasprāt, arī ir galvenie.
"Ja mēs varam ar skriešanu uzlabot savu veselību, kļūt labāki ne tikai fiziski, bet garīgi, kļūt labāki cilvēki sabiedrībai, manuprāt, nav vairs motivācija jāmeklē, kāpēc sākt skriet, viss jau ir pateikts," rezumēja trenere.
Kā saprast, kāda ir zema pulsa zona jeb "otrā zona"? Katram tā ir individuāla. Lai to noteiktu, vispirms jāaprēķina maksimālais pulss, ko parasti dara pēc formulas, no 220 atņemot savu vecumu. Otrā pulsa zona ir 60-70% no iznākuma jeb maksimālā pulsa. Piemēram, ja cilvēkam ir 30 gadi, tad: 220-30=190. 60-70% no 190 ir 114 līdz 133 sitieni minūtē. Visticamāk, pēc līdzīgas formulas darbojas lielākā daļa viedpulksteņu, kuri treniņa laikā parāda, kurā zonā tā valkātājs patlaban sporto. Ja nav pieejams pulsa mērītājs, zemu pulsa zonu var noteikt, pavērojot, vai skrējiena laikā sarunāties ir viegli un nenotiek aizelšanās.
- Raidierakstu "LSMnīca" var dzirdēt lielākajās straumēšanas vietnēs – "Spotify" un "Apple Podcasts", kā arī portālā LSM.lv. To veido sabiedrisko mediju portāla LSM.lv redakcija.
