ĪSUMĀ
- Uz kino ekrāniem nonāk filma "Jelgava `94"
- Ko par Dailes teātra repertuāru saka skatītāji?
- Pasniegtas "Emmy" balvas
Filma "Jelgava 94" nonākusi pie skatītājiem
Pagājušās nedēļas "Kultūrdevā" tikāmies ar filmas "Jelgava `94" aktieriem un režisoru, nu varam ieskatīties arī tajā, ko par filmu domā Latvijas interneta lietotāji un kritiķi.
Vakar bija lieliska kino pirmizrāde. Iesaku noskatīties. #jelgava94 #staybrutal
A post shared by Didzis Rutitis (@didzisr) on Sep 18, 2019 at 10:35pm PDT
Piektdien notika filmas pirmizrāde, un, spriežot pēc sociālajiem medijiem, to jau paspējuši noskatīties (un arī uzslavēt) diezgan daudzi:
aaaa jelgava 94 bija tik nice!!!!
— ? | 140 (@haruija) September 20, 2019
Jelgava 94. Čista kruta.
— Kaspars Foigts (@laacz) September 19, 2019
Jelgava 94 ir laba filma. Jā, pieaugušais stāstnieks varēja būt mazāk, bišķi bija par daudz, vēl klasiskā mūsu filmu problēma - esam aizgājuši prom no garlaicīgu ainu stiepšanas garumā, ka gulēt gribas, bet īsti vidusceļš vēl ar nav atrasts. Vairāk likās tāda mirkļu kompozīcija.
— Armands Skutelis (@rushee88) September 20, 2019
Mārtiņš Rūtiņš priecājas par filmas kvalitāti:
Noskatījos filmu Jelgava94. Ļoti kvalitatīvs un skatāms darbs. Iesaku!
— Mārtiņš Rūtiņš (@Rutenbergs) September 18, 2019
Laimai filma atgādinājusi laikus, kad mājās pārsvarā skanējusi metālmūzika:
"Jelgava 94" uzjundīja nostalģiju pēc tiem laikiem, kad metāls bija gandrīz vienīgā mūzika, ko klausījos, mana mīļākā un skaistākā.
— Laima Helēna (@Merigolda) September 21, 2019
Kinozinātniekam Viktoram Freibergam gan "Jelgava '94" radījusi tik dalītas izjūtas, ka tās pat grūti aprakstīt. Uzteicama gan ir režisora drosme, ekranizējot tik populāru romānu.
Dainis Budrevičs raksta, ka tagad jāsaprot, kas gājis pie sirds labāk - Jāņa Ābeles filma vai Jāņa Joņeva grāmata:
Jelgava 94 bija awesomesauce, tas ir tas grūtais brīdis, kad jāpadomā, kas bija labāks, grāmata vai filma
— Dainis Budrevičs (@DBudrevich) September 22, 2019
Internetā atrodami vairāki viedokļi par to, kā ekranizējums spēj sacensties ar romānu - Mārtiņš Kaprāns norāda, ka savi plusi ir gan filmai, gan grāmatai:
Varoņu psiholoģiskais portretējums filmā ir izsmalcinātāks, bet stāsta telpas tumšākie nostūri labāk sajūtami grāmatā. Traucēja it kā neredzamais vēstītājs Aniņa personā, bet patika pāreja uz Purva bridēja ainu. Īsāk sakot, varēja būt sliktāk, bet varēja būt arī labāk #jelgava94
— Mārtiņš Kaprāns (@Mkaprans) September 21, 2019
Savukārt mūzikas žurnāliste Aiga Leitholde raksta, ka, sēžot kinoteātrī, par grāmatu aizmirsusi. "Filma ir balstīta uz kopējo noskaņu, nevis detaļām, kas grāmatā ir daudz. Tā nav par metālu - un labi, ka tā!"
Par filmas noskaņu savā recenzijā runā arī Ilmārs Šlāpins, pieļaujot, ka šis tas palicis pusizstāstīts, lai skatītājs vairāk varētu iedziļināties kopējā "Jelgava '94" sajūtā.
Ksenija "Tviterī" filmu slavē, bet arī norāda uz dažām vēsturiskām neprecizitātēm.
"Jelgava 94" filma tīri labi patika. Saslēdzās ar pašas pieredzi - nekad ne savējā skolā, tomēr ne līdz galam savējā metāltusiņā, bet maksimāli tuvu, cik var būt brīvībai. Vienīgais, būtu vēlējusies, lai filmā ir laikam atbilstošas grupas/dziesmas nevis tās, kas vēl neeksistēja.
— Ksenija (@and_kse) September 22, 2019
Tas raisa diskusiju par to, vai mākslas filmām obligāti ir jābūt vēsturiski precīzām. Sarunā iesaistījusies arī filmas "Jelgava '94" izpildproducente Inga Jerzjukova.
Un cilvēki varētu beigt piesieties vēsturiskai precizitātei mākslas filmās.
— Inga Jerzjukova (@ingedenize) September 22, 2019
Un starp citu, ja interesē kino aizkulises, noteikti iesaku Ingai piesekot, jo savos soctīklu kontos viņa dalās ar dažādiem filmas tapšanas noslēpumiem:
Jelgavā 94 mums bija spēļu mašīnu koordinators. Viņa galvenais darbs ir atrast visas mašīnas filmai, tās saorganizēt konkrētai dienai, dabūt uz laukuma, nokārtot saistības ar īpašniekiem. Īpaši svarīgs šis darbs paliek vēsturiskās filmās, jo tās mašīnas bieži vien īpaši jāmeklē. pic.twitter.com/FYsFKtnp6L
— Inga Jerzjukova (@ingedenize) September 20, 2019
Viedokļi par filmu "Jelgava '94" nav tik vienbalsīgi slavinoši kā par Jāņa Joņeva grāmatu, taču viens ir skaidrs - latviešu kino ir jāskatās!
Ko par Dailes teātra repertuāru saka skatītāji?
Diskusijas internetā aizsācis Latvijas Televīzijas raidījums "Kultūršoks", paceļot jautājumu par Dailes teātra jauno sezonu un jaunrades trūkumu tajā. Elīna, piemēram, tviterī raksta, ka Dailes teātris viņai bijis ļoti tuvs, bet pēdējā laikā sagādā vilšanos,
Man arī agrāk Dailes teātris bija “mans teātris”, bet pēdējo gadu biežās vilšanās darījušas savu. Šoreiz sajaucu režisorus, bet cerēju, ka būs labi.
— Elīna (@dzeltena) September 22, 2019
Ir atrodama arī kritika par filmu scenāriju uzvešanu uz skatuves:
Es nesaprotu, kur ir prikols teātrī uzvest filmu rimeikus. Vai tiešām nav spēju radīt ko vairāk par kopiju?
— ir (@lidzigsezim) September 14, 2019
Dzintars gan teātri aizstāv, sakot, ka tam nevar pārmest vēlmi pēc lielākas peļņas.
Armands iesaka padomāt par lielās zāles transformēšanu, lai tajā varētu baudīt lielāku izrāžu formu dažādību.
Varbūt jāmeklè arhiektuālais risinājums... jāiemācas transformēt lielā zāle ?
— Armands (@armis22) September 21, 2019
Liene Valle "Facebook" spriež, ka teātra panākumus nosaka galvenokārt izrāžu apmeklējums un tāpēc jau tie teātra kritiķi ir - lai kritizētu.
Teātris gan nav izpelnījies kritiku vien - Dace, piemēram, slavē Dž. Dž. Džilindžera jauno izrādi "Neiespējamā misija"
Jo labāki aktieri, jo labāka komēdija. #Neiespējamāsmisijas aktieru buķete ir lieliska. Paldies Dž.Dž.Džilindžeram un visiem visiem @Dailesteatris
— Dace (@ZDachele) September 21, 2019
Savukārt Māra pozitīvi novērtē iestudējumu "Nepanesami ilgi apskāvieni"
Pēc ilgāka perioda, kad jau šķiet, ka esmu kļuvusi imūna pret teātri, Nepanesami ilgi apskāvieni @Dailesteatris beidzot liek sajusties ļoti, ļoti dzīvai. Emocijas pludo. Paldies!
— Mara (@tincii) September 21, 2019
To teātra kritiķe Silvija Radzobe gan nosaukusi par ... nepanesamu:
NEPANESAMI ILGI APSKĀVIENI tiešām ir nepanesami
— Silvija Radzobe (@SilRa_A) September 22, 2019
Viedokļu dažādība šī uzveduma sakarā tieši ieinteresējusi žurnālisti Andu Pūci doties uz Dailes teātri un izrādi noskatīties:
Man patīk cik dažādas atsauksmes. Tas rosina iet pašiem skatīties!
— Anda Pūce (@andapuce) September 22, 2019
Pasniegtas "Emmy" balvas
Noslēgumā - ārzemju jaunumi! Naktī no svētdienas uz pirmdienu Losandželosā pasniegtas "Emmy" balvas.
Šis pasākums ir pielīdzināms Oskara ceremonijai, tikai apbalvoti tiek labākie darbi televīzijā.
Kā labākais novērtēts seriāls "Troņu spēle", savukārt balva par labāko miniseriālu pasniegta seriālam "Černobiļa". Ārvalstu izdevumos gan tiek spriests, ka "Troņu spēle" nav tikusi pie uzvaras sev svarīgākajās nominācijās - ne balva par režiju, ne scenāriju, arī pirmā plāna aktieriem - nekā.
Uzvarētāji un zaudētāji vienlaicīgi. Arī Latvijas skatītāji uzjautrinās par ''Troņu spēles'' uzvaru labākā seriāla kategorijā, ņemot vērā diezgan vājo pēdējo seriāla sezonu.
WAT
— Ance Tarvida (@ancetarvida) September 23, 2019
Zanda, piemēram, tviterī raksta, ka seriāls "Troņu spēle" šogad pelnījis vien spļāvienu sejā.
Tas, ka Game of Thrones dabūja ko vairāk par spļāvienu sejā (nu labi, aktieri bija pelnījuši mutisku pateicību), parāda to, cik bezvērtīgi ir Emmys.
— Zanda (@Mojito41) September 23, 2019
Turpiniet analizēt, kritizēt, slavēt un apspriest kultūras norises sociālajos tīklos, lietojiet tēmturi #Kultūrdeva, un tiekamies nākamajā "Kultūrdevā".