Ritvars Eglājs no vēlēšanu komisijas ir tas, no kura tviterkonta pienāk jaunākā informācija gan vēlētājiem, gan žurnālistiem par balsu skaitīšanu. Par savām partijām rezultātus tviterī pirmie paziņo arī atsevišķi politiķi - tik tālu nu esam - par vēlēšanu rezultātiem mūs informē politiķi nevis CVK. „Cimdar, atkāpies, tas nav normāli,” - šādi vērtējumi un aicinājumi parādās tviterī.
Par pašu balsošanas procesu - otra apspriestākā lieta un jauninājums ir vēlēšanu parakstīšanās lineāls. Tā kā lodziņā 140 zīmes neietilpst, daudziem tvitera lietotājiem tas ir par šauru. Izrādās, nav arī padomāts par ļaudīm, kuriem ir vertikālais paraksts, - ļaudis jūtas ierobežoti, standartizēti un nekomfortabli, parakstoties speciālajā ailē.
Lineāls tviterī tiek nodēvēts par lielāko pašvaldību vēlēšanu inovāciju – „nepaies ne 1000 gadi un jau būs iespēja balsot elektroniski,” ironizē Edgars Eglītis ?@eedgars
Vēl, iespējams, pamatots satraukums - vai tik šie paraksti, kuri nemaz neizskatās pēc parakstiem, vēlāk netiks atzīti par „viltotiem” un apstrīdamiem - satraucas Vineta Silkāne @vinetasilkane.
Lineāls, rezultātu saskaitīšanas un paziņošanas problēmu komplekts liek domāt - iespējams, vēlme pēc elektroniskās balsošanas ir pārāk utopiska.
Kā vērtē rezultātus? Tviterī maķenīt skarbākiem un rupjākiem vārdiem, nekā eksperti radio un TV, par lielāko izgāšanos sauc partijas „Vienotība” startu Rīgā. Ironizē par Ēlertes un viņas partijas nespēju atzīt, ka Ēlertes virzīšana bijusi - maigi izsakoties - liela kļūda. Pirms saskaitīti plusi un mīnusi, Rihardu Frīdenbergu pārsteidz Ēlertes pašpārliecinātība, ka viņa ir „iekšā”. „Domāju, ka viņa būs svītrotākais uzvārds starp visiem. Bet kronis visam, kas parāda gan partijas iedomību, gan nespēju atzīt kļūdas, ir pēc pusnakts paustie politiķu apgalvojumi, ka Dombrovska komanda Rīgā strādājusi, lai vairāk balsu būtu tēvzemiešiem. Nu… labi - neviens tam nenoticēja”.
Par Ušakovu - nekā interesanta - šķiet, to arī gaidīja, tikai tās svinības satrauc. Tviterī tiek ziņots par salūtu un līksmotāju bariņiem, kuri gavilē, plivinot Krievijas karogus. Toms Kokins atzīst – „Nejūtu naidu pret krieviem, bet plīvojoši Krievijas karogi komplektā ar salūtu padara nervozus arī iecietīgos”. Vigants Lesausks pārliecināts, Nils TV tiešraidē arī apjuka un samelojās par to, ka nav redzējis SAVUS vēlētājus ar Krievijas karogiem.
Bet gada pārsteidzošākā debitanta balvu politikā Jānis Šipkēvics ž@janissipkevics <https://twitter.com/janissipkevics> - un ne viņš vien - piešķirtu Baibai Brokai.
Bet par Reformu partiju tviterī spriedums ir diezgan vienots - to var apsveikt ar iekļūšanu sīkpartijas statusā, saka vecais labais Ančiks @zhiguliic, bet Kārlis Delveris @KarlisDelvers <https://twitter.com/KarlisDelvers> piebilst – „visas tās draņķa sīkpartijas jālikvidē”.
Ne vienam vien politiķim, kandidātam nozīmīgs instruments kampaņā bija arī tviteris un sociālie tīkli - un pamatots ir Ģirta Karnīša ?@GirtsKarnitis jautājums – „Cik daudziem politiķiem vakardiena vai šodiena bija pēdējā diena Twiterī? Un nākošā aktivitāte būs pirms Saeimas vēlēšanām”.
Ātri uzmetu aci populārākajiem - skaidrs, ka tviterpolitikas guru Ušakovs nekur nepazudīs, toties Sarmīte Ēlerte jau vairs neko pēdējās divas dienas neraksta, un arī iepriekš - dienu pēc Saeimas vēlēšanām klusēja līdz pat pašvaldību kampaņas sākumam. Klusē arī Baiba Broka, toties hiperaktīvs joprojām ir Guntis Belēvičs.
Tviterapskata noslēgumā versija, kādēļ Jūrmalā šoreiz, ja var tā teikt, prātīgāks rezultāts - un nav savēlēta pārāk raiba kompānija, nu, mazāk raiba nekā iepriekš. Izskaidrojums tam varētu būt naktī uz oficiālo vēlēšanu dienu notikusī traģēdija Slokā. Tieši tā to rīta pusē sauc jūrmalnieki: tur nodegusi vai nodedzināta - var pat teikt vietējā kultūras pils - naktsbārs-bodīte, kura remdēja Kauguru un Slokas iedzīvotāju slāpes jebkurā diennakts stundā. Kas noticis ar „nočņiku” ir daudz aktuālāks jautājums Jūrmalā, nekā kurš tur uzvarēs vēlēšanās. Ja tviterī var tikai nojaust traģēdijas apmēru, īstās emocijas redzamas tur - dzīvē. Vakar nobraucu gar šo kultūras namu - bija patiešām aizkustinoši redzēt, kā, pēc skata ļoti pieredzējušiem un skarbiem vīriem, raugoties uz postažu, ir teju asaras acīs, godīgi sakot - nebrīnītos, ja vietējie tur sāktu nest arī svecītes un ziedus.
Gan jau laiks dziedēs šīs dzīves plēstās rētas un noslēgsim apskatu ar Kriša Rauhvargera ierakstu tviterī ?@naivists" „Nopļāvu zāli un aizgāju nobalsot, abi šie notikumi pēc trīs nedēļām būs mazsvarīgi, un viss izskatīsies tieši tāpat kā vakar”.
