Piemēram, vieglākā līmeņa jautājumi, droši vien no pirmkursniekiem: „uzminiet, kādēļ es vēl neguļu? vai ir jēga iet gulēt 6 no rīta, ja eksāmens ir 9? atgādiniet 140 zīmēs, ko pasniedzējs stāstīja visu gadu lekcijās? Vecāko kursu studentu jautājumi jau ir sarežģītāki, piemēram, vai ir dzīve pēc sesijas un kas ar studentiem notiek pēc tam? Tie, kas tur tikuši, ziņo, ka pēc tam sākas Latvijas apbraukāšanas, vasaras un alus sesija.
Bet tiem, kam sesija ieplānota līdz pat Jāņiem, varu tik izteikt līdzjūtību un Edgara Noskova @RigaEgo vārdiem informēt: „Par tādiem smejas draugi, vecāki, paziņas, pensionāri un pat kaķis. Lai nu kā, visiem, kam vēl kādi eksāmeni ieplānoti, varētu noderēt padoms no Teoloģijas institūta studentiem - atkārtojam, palūdzamies un gan jau viss būs labi.”
Iespējams, ar visai līdzīgu mantru tiek virzīta arī Latvijas sabiedrisko mediju apvienošana, tās koncepcijas kārtējā atlikšana un politiķu rīvēšanās, kā arī nevēlēšanās tam piešķirt naudu ir aktuāls temats tviterlietotājiem. Mediju eksperts Jānis Juzefovičs iesaka padomei, kura apvienošanu bīda, labāk domāt alternatīvus plānus, kā attīstīt sabiedriskos medijus.
Apvienošanas projekts ir par lielu, lai izturētu politisko cīņu. Domājot par nākotni, var noderēt vairāki tviterlietotāju ieteikumi - ne viens vien iesaka rīkoties līdzīgi kā Grieķijā. Didzis Melbiskis @didzis_m rekomendē televīzijas un radio sakarīgiem žurnālistiem kopā pasūtīt politiķus dillēs un izveidot pašiem savu sabiedrisko mediju. Bet Gints @gmikels teic: „Ja sabiedriskā medija attīstību nomuļļās, pēc 5 gadiem to varēs apvienot ar valsts arhīvu.”
Iespējams, tieši pie šāda plāna arī vajadzētu sākt strādāt @NEPLPadome (i). Lai gan, varbūt nemaz nevajag tik ļoti censties un var iztikt ar pieticīgāku mediju - valdības sēdes tiešraidi internetā, joko vairāki tviterlietotāji. „Valdība laikam domā, ka sēdes tiešraidē ir sabiedriskais medijs, tāpēc citu nevajag. Bilde ir, skaņa ir, un internets arī,” paskaidro Rolands Tjarve @RolandsTjarve.
Bet tviterapskatā kārtējais, ne visai lietderīgais padoms. Kā joko Egons Reiters @EgonsReiters: „Tagad tāds laiks, cilvēks vairs neskaita gadus. Cilvēks skaita sekotājus. Ir daudz!” Ja jums tviterī ir pārāk maz sekotāju un vēlētos vairāk, ir vairāki veidi, kā sekotāju pulku palielināt. Var vienkārši brutāli nopirkt - ir tādi pakalpojumi internetā pieejami. Var klikšķināties apkārt un sekot citiem cerībā, ka tie sāks sekot pretī. Tad gan rezultātā jums sekos nejēdzīgi daudz arābu un tamlīdzīgi.
Ir vēl viens veids, ar ne mazāk piņķerīgs, tomēr rezultatīvs - varat nokļūt cietumā un tvītot no turienes. Kā rāda aizvadītās nedēļas piemērs, šādi nepilnā nedēļā iespējams pulcināt ap astoņiem tūkstošiem sekotāju, līdzīgi kā to spējis tviterkonts Cietuma Dziive ar tvitervārdu @latvia_prison. Kontā kāds, iespējams, ieslodzītais, kā pats saka, par kukuļdošanu iesēdināts, ziņo par savām gaitām un dzīvi cietumā. Viņš izrāda, kā pagatavot ūdens vārāmās ierīces, kārtis un no karotes nazi, apraksta arī ieslodzīto iedalījumu. Mērķis kontam, kā apgalvo tā īpašnieks, esot parādīt īsto dzīvi cietumā, lai to mainītu un, iespējams, atturētu citus no nokļūšanas tur. Pēc plašās intereses gan noprotams, cietuma tvītotājam sākuši sekot arī ministri un kārtības sargi un, kopā ierakstot tviterī 216 ziņojumus, kopš 11.jūnija konts klusējis. Pēdējais tā ieraksts: „Nāksies uz brīdi pazust.”
