Atbildību par notikušo nav gatavs uzņemties neviens: visi ir ievērojuši instrukcijas, būvnormatīvus un visu pārējo - jumts pats aiz savas iniciatīvas iebrucis... Šādus atbildīgo amatpersonu, veikala īpašnieku, būvnieku skaidrojumus sociālajos tīklos cilvēki nav gatavi pieņemt. Ja viss būtu bijis kārtībā, jums nebūtu iebrucis, ja paklausītu trauksmes sirēnām, neietu bojā cilvēki - pamatoti vienkāršoti notikušo saprotu un tulko tviterī.
Kāds tviterlietotājs izanalizējis pieejamās fotogrāfijas un norāda uz tajās redzamo jumta apbūves, apzaļumošanas slāņu biezumu, kurš ir teju uz pusi biezāks nekā būvnieku stāstos. Nesakritību un pretrunu stāstos un viedokļos ir daudz, un cilvēki izsaka cerību - notikušo izvērtēs starptautiski neatkarīgi eksperti, kuri nav saistīti ar vietējās varas un būvniecības, korupcijas shēmām, 20% un tamlīdzīgi.
Šajā gadījumā tviterlietotāji savus akmeņus met galvenokārt būvnieku un projektētāju dārziņā, Vents Sīlis (@Vents_Silis) brīdina: "Iespējams, ar Maxima nelaime nebūt nebūs pēdējā, jo kas gan pa šiem gadiem nav sabūvēts, "ietaupot" izmaksas. Būvniekus kārt pie lielā zvana!"
Kā Tviterī stāsta Ruta Madarāja-Veisa (@ruta_madaraja), "filmējot Bez tabu aizkadrā vairāki ir teikuši, ka devuši kukuļus būvvaldē, kameras priekšā kategoriski nē, varbūt tagad ir īstais brīdis?"
"Bet raugoties plašākā mērogā - nelaimes galvenie iemesli ir alkatība, vienaldzība un korupcija," secina Jānis Zemene (@JZemene), piebilstot, "to priekšā, cilvēka dzīvībai, šķiet, nav vērtības."
Ļoti daudzi Zolitūdes traģēdijas iemeslos saskata tieši korupcijas sekas. Arī vēlmi ietaupīt uz drošības rēķina, nopelnīt, pat trauksmes sirēnām skanot, tās iemeslus nesaprotot, bet klaji ignorējot. Kaspars Gasūns (@kaspars_gasuns) jautā: "Gribat novērst nākamo traģēdiju? Lūdzu! Nemaksājiet kukuļus - pat ceļu policijai. Godprātīgi dariet savu darbu. Adekvāti izvērtējiet riskus."
Diezgan vienoti savā pārliecībā ir tviterlietotāji - Zolitūdes traģēdijā ir vainojama visa valsts sistēma kopumā, kura tagad ļauj amatpersonām teikt - visi likumi un instruktāžas būvniecībā ir ievērotas un papīri tīri. "Diemžēl cilvēki ir tikai ekseļa tabulas vienība - nekas īpašs," ciniski skarbs ir būvakustiķis Arturs Pērkons (@pArt07) Viņš pēc notikušā ierosina atjaunot valsts būvinspekciju, jo šī nelaime ir nepārprotams signāls, ka esošā būvprocesa procedūra pieļauj neizkontrolējamas kļūdas, esošā sistēma izveidota ne sabiedrības, bet lielā biznesa interesēs. Un viņaprāt, arī izmeklēšanā - ja skatīs papīrus, tad tie visi būs kārtībā un vainīgi izrādīsies apstākļi, kas paši no sevis sagadījās kopā.
Ir jābūt vēlmei atrast vainīgos, līdzīgi saka #Gabriela (@Diirecctiooner): "Ja negribēs, neatradīs vainīgo. It kā viss pēc plāniem, papīriem, bet jumts taču iebruka."
Pēc amatpersonu paziņojumiem par to, ka vainīgie jānoskaidro, filozofiski cinisks ir Mahris Zmeycharauski (@Zmeycharauski): "Vainīgie vēl nezina, ka ir vainīgi un droši vien karsti grib atrast vainīgo un smagi to sodīt."
Kapitālisms un vēlme nopelnīt pat uz cilvēka dzīvību un traģēdijas rēķina - skumji secina daudzi tviterlietotāji. Un kā klajš un cinisks apliecinājums tam ir no traģēdijas vietas netālu esošais „Mego" firmas veikals, kur ziediem un svecēm dubultotas cenas.
Cerams, ka blakus esošais „Mego" veikals neaizrīsies no naudas daudzuma, vēl daļa tviterlietotāju, citi sola, „Mego" veikalos vairs savu kāju nespert.
Bet veikalnieki nav vienīgie, kuri nelietīgi izmanto nelaimi sava labuma gūšanai - Silakrogā manīti divi ziedojumu vācēji-krāpnieki, kuri ar stāstu par Zolitūdes nelaimi, iespējams, mēģina izkrāpt naudu.
Lai arī šādas ēnas puses par mūsu sabiedrību atklāj Zolitūdes nelaime un sociālie tīkli, tomēr šajās dienās daudzi ir pamanījuši - esam kļuvuši vienotāki, nelaimē nešķiro, kurš vecs, jauns, bagāts, nabags vai kādas tautības.
