Dziesmu svētki beigušies, varam sākt atkal piktoties. Ja nedēļas sākumā vēl var pakritizēt svētkus, to organizatorus un arī masu medijus par Dziesmu svētkiem, tad daudz labāks temats noskaņai „viss ir slikti”, protams, ir eiro ieviešana.
Ja kāds bankas pētījums teic, daudzi nav gatavi eiro ieviešana un daudzi ir tādi pusgatavi, tviterlietotāji ātri identificē gatavākos, kuri cenas piekoriģē jau laicīgi, lai uz eiro ieviešanas brīdi varētu būt godīgi. Tā Talis Linkaits ziņo, ka „"Narvesen" kafijai tāda inflācija kā Zimbabvē. Nu jau 0.99 santīmi”. Bet pēc godīgā cenu kāpuma arī "Narvesen" pievienojies godīga eiro ieviesēja iniciatīvai. Jānis Rudzupuķe @Rudmatis arī pamanījis: „Gatavošanās eiro ieviešanai uzņem apgriezienus. "Rivjērā" arī dienas piedāvājums no 4,50 uz 4,90 pacelts – sanāk apaļi 7 eiro. Nebūs vēlāk jāķēpājas ar apaļošanām.”
Tviterī tiek prognozēts, ka pēc eiro ieviešanas straujākais kāpums būs dažādiem tarifiem, tādēļ aicina arī valsts uzņēmumus tādus kā "Latvenergo", "Lattelecom" pievienoties godīgā eiro ieviesēja iniciatīvai. Un nemaz nebūtu slikti, ja uzņēmēju vienošanās ar valdību attiektos arī uz darbinieku algām uzņēmumos, lai nesanāk tā, ka algas noapaļojas uz leju.
Vienlaikus tviterī tiek paustas bažas arī par eiro atbalstītāju un pretinieku garīgo veselību - tas atkarīgs no tā, kurā pusē kurš ir. Ruslans Antropovs @rusantro spriež: „Histērisks valdības un apmaksāto mediju prieks par iestāšanos eirozonā liek bažīties par iesaistīto mentālo veselību." Savukārt tviterlietotāja Linda Curiha jautā, „vai nav tā, ka tādi eiro pretinieki kā Mirskis, Grigule un citi ar' liek šaubīties?”
Tomēr atsevišķi tviterlietotāji izrāda matemātikas spējas, apgalvojot, ka nostiprinātais lata un eiro kurss ir galīgi neizdevīgs – labāk būtu bijis mainīt 1:1, lai cilvēki nezaudētu naudu. Tas ar’ vieš pamatotas bažas, vai visi saprot, par ko īsti runā.
Ir jābūt apbrīnojamam spēkam un drosmei nodot tautas intereses - spriež nacionāli noskaņotie un apgalvo, ka Latvijas neatkarība ir zudusi. Ja jau tā, tad Nils Jansons aicina ar steigu izteikt līdzjūtību vairākām valstīm: žēl par Franciju, Vāciju, Itāliju, Spāniju, Somiju, Igauniju.
Neitrālākie savukārt gribētu vairāk svētkus – Liene Liepiņa @LieneL ļoti cer, ka „@latvijas_armijas diena 10.jūlijā "iedzīvosies". Nu kaut vai tikai tādēļ, ka latvietis ir pelnījis kādus svētkus arī vasarā :)” Ja ne armijas diena, tad varbūt sarkanu var iekrāsot eiro lēmuma dienu - 9.jūliju, spriež Ivars Motivāns @Ivars_Motivans: „Laiks rādīs, vai nākamgad, aiznākamgad utt. 9.jūliju sauksim par svētku, vai atceres (sēru) dienu.”
Bet tviterapskata noslēgumā par atvaļinājumu tendencēm. Nez kādēļ liela daļa uzskata, ka, dodoties sauļoties vai vienkārši zvilnot šūpuļtīklā, bilde ar jūsu kājām, ko publicēt tviterī un citos tīklos ir teju obligāts pasākums. Pačukstēšu priekšā – tā nav, tāpat kā sociālie tīkli tīri labi var iztikt arī bez kārtējo ēdienreižu foto attēliem.
